Veselības pratība

Pēteris Apinis: Pasaules Osteoporozes dienā par kaulu trausluma profilaksi un diagnostiku

Jau apnicis rakstīt par Covid–19. Šķiet, pandēmija jau tālu pagājusi, mūsu dzīves ritumu nosaka citas aktualitātes. Un tomēr – viena paliekoša problēma nāk līdzi kā pandēmijas sekas – vecāka gadagājuma cilvēku mazkustība, kas rezultējusies ar aptaukošanos, cukura diabētu un oteoporozi. Osteoporoze 2020.– 2022. gadā piedzīvoja uzplaukumu. Visi, kas atceras pagājušo ziemu ar lūzumu pandēmiju, rindām Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un Rīgas 2. slimnīcas uzņemšanas nodaļā, var secināt – problēma nebija tikai ziemā, ledus kārtā vai sliktos trotuāros, kā labpatīkas secināt sociālo tīklu dīvānu speciālistiem. Lielā mērā vaina bija pieaugušā osteoporozes incidencē. Ziema tuvojas, no tās neizbēgt, ledaini trotuāri būs arī šogad. Es vecākiem cilvēkiem ieteiktu veikt osteodensitometriju jau oktobrī un novembrī, bet cilvēkiem ar pazeminātu kaulu blīvumu – uzsākt medikamentozu ārstēšanu un IKDIENAS sporta aktivitātes. Vienkāršoti – ja kaulu blīvums mazinās – jākustās katru dienu (intensitāte – vismaz līdz kārtīgiem sviedriem

Oskars Kalējs: Kāpēc infarkts kļūst aizvien “jaunāks” un piemeklē arvien jaunākus cilvēkus un ne no risku grupas?

Autors: Oskars Kalējs, kardiologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas profesors Infarkts var pārsteigt ne tikai cilvēkus, kuri ir riska grupā, piemēram, ar izteiktu virssvaru un kaitīgajiem ieradumiem, bet arī t. s. “svētdienas olimpiešus” – cilvēkus, kuri sporto reti, taču izvēlas nesamērīgi augstu slodzi. Turklāt, maldīgi tiek uzskatīts, ka fiziska darba darītājiem nav nepieciešamas sportiskas aktivitātes. […]

VIDEO: CSDD ar atraktīvu reklāmu aicina šoferus ievērot ātrumu

Ātruma pārsniegšana ir izplatītākais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums Latvijā, turklāt nepareiza ātruma izvēle ir lielākais cēlonis satiksmes negadījumu izraisīšanā. Pēdējos gados 43 – 47% no visiem bojā gājušajiem un vairāk nekā 50% no ievainotajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir vieglo transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri. Ātruma pārsniegšana, pārgalvība, agresīvs braukšanas stils un nerēķināšanās ar citiem satiksmes dalībniekiem ir daudzu traģēdiju iemesls.

Pēteris Apinis: Pateiksim šodien PALDIES Latvijas kardiologiem un pacientu biedrībai „Par sirdi”

Vidēji četri gadījumi ik diennakti! Skaudra statistika par vienu no biežākajiem dzīvības laupītājiem Latvijā

Tikai 4% iedzīvotāju ir droši, ka spētu atpazīt miokarda infarkta simptomus, kā arī pauž gatavību sniegt palīdzību līdzcilvēkam ar šādiem simptomiem, uzsver eksperti, atklājot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņu “Klausi sirdi!”.

“Sirdskambarī” pie Saeimas deputātus iepazīstinās ar kardioloģijas nozares problēmām un pārbaudīs sirds veselību - ParSirdi.lv

Sagaidot Pasaules Sirds dienu, 28. septembrī pacientu organizācijas “ParSirdi.lv” un Latvijas Diabēta asociācija Vecrīgā, Neatkarības laukumā pie Saeimas rīkos akciju “Izmanto savu sirdsspēju balsojot”.

Kardiologs par pašu tipiskāko pazīmi, kas apliecina – ir noticis infarkts

Kā atpazīt miokarda infarkta pazīmes un kā sniegt pirmo palīdzību, ja tas skāris kādu tuvinieku, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidro kardiologs Andrejs Ērglis.

Indra Štelmane par diabēta pacientiem: 80% no ārstēšanas rezultāta ir atkarīgi no paša pacienta

“Pēc mana viedokļa ir tā, ka vismaz 80% no tā, kādi būs ārstēšanas rezultāti, ir atkarīgi no paša pacienta,” Indra Štelmane, Medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe, diabetoloģe, Latvijas Diabēta federācijas prezidente. “Gan no tā, kā viņš soli pa solim mēnešu un gadu garumā spēs mainīt savas dzīves ieradumus, kā viņam izdosies pašam mainīt savus ēšanas ieradumus, […]

"Dažs pat lieto 2–4 reizes lielākas devas.." Vai no parastām pretsāpju zālēm var kļūt atkarīgs?

Pretsāpju zāļu izvēle ir atkarīga no cilvēka, jo katram sāpju slieksnis ir atšķirīgs. Tā izvērtēšanai ir speciālas skalas, kas palīdz noskaidrot sāpju līmeni pie dažādām kustībām un noteikt, vai nav jušanas traucējumu, skaidro ģimenes ārste, narkoloģe Laila Atiķe.

(garš stāsts par vīrusiem, kas lasāms tikai tad, ja pietiek laika domāt un iedziļināties, toties sniedz plašāku ieskatu)

PĒTERIS APINIS: RADĪBAS KRONIS – VĪRUSS, SIMBIOZĒ AR CILVĒKU MAINĪGAJĀ PASAULĒ

Roberts Kohs zināja, ka infekciju slimības izraisa baktērijas. 1876. gadā viņš veiksmīgi izolēja baktēriju Bacillus anthracis, kas izraisa Sibīrijas mēri. Šo darbu viņš veica ar porcelāna filtriem, kuru poras bija 0,2 µm un baktērijas tām cauri netika. Itin drīz tika noskaidrots, ka daži slimības izsaucēji šīm porām cauri tiek, un šos ierosinātājus nosauca par vīrusiem, kas latīņu valodā apzīmē indi. Vienkārši – Roberts Kohs nevarēja iedomāties, ka ir kāda radība, kas ir tik maza, ka mikroskopā nav saskatāma. 1898. gadā tika atklāts tabakas mozaīkas vīruss, bet 1901. gadā – cilvēka dzeltenā drudža vīruss, bet tik un tā – vīrusi joprojām tika saukti par indi un tika uzskatīti par cilvēka ienaidniekiem. Šo uztveri par vīrusiem kā ienaidniekiem pastiprināja Covid–19 pandēmija, kas lielā mērā bija psihopandēmija ar pārspīlētiem globāliem uzstādījumiem. Šī raksta mērķis būtu izskaidrot, ka vīrusi mums ir ļoti draudzīgi, vajadzīgi, ka endogēnie retrovīrusi un citi vīrusi ir iesaistīti daudzu organismu evolūcijā. Katrā ziņā mērkaķis par cilvēku lielā mērā kļuva nevis, paņemot rokā nūju un kļūstot par strādājošu būtni, bet pateicoties īstajiem vīrusiem, kuri īstajā brīdī un īstajā daudzumā atradās īsto mērkaķu audos.

paldies la.lv par publikāciju

Pēteris Apinis. Par smēķēšanas, mazkustības, liekā svara korelāciju ar zemu darba produktivitāti un izglītības trūkumu

Pēteris Apinis, ārsts: Brīdī, kad tiek sastādīta jauna valdība, pieņemts cerības un vēlmes likt uz papīra vai portālā, cerībā, ka topošie varneši to izlasīs, analizēs un liks lietā. Būtu jau gana labi šādā brīdī iekliegties – dodiet naudu veselības aprūpei (aizsardzībai, žogam uz Latvijas/Krievijas robežas, skolotāju un policistu algām, zinatnei, ceļu remontam, vēja parkiem un […]

Pētījums atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji pārāk aizraujas ar pašārstēšanos

Pašārstēšanās un satraucošu simptomu ignorēšana sirds rajonā joprojām ir viena no būtiskām problēmām kvalitatīvas un efektīvas medicīniskās palīdzības nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem.