Pieaugot maksas pakalpojumu īpatsvaram Latvijas veselības aprūpē, arvien bēdīgākā situācijā nonāk Latvijas seniori, kuri ir vai nu spiesti gaidīt garās valsts kvotu rindās un līdz tam neārstēties, vai arī savas pensijas atdot dārgos izmeklējumos. Arī iespējas senioriem iegādāties veselības polisi, kas kaut nedaudz atspaidotu lielās izmaksas, ir niecīgas. "Aizliegtais paņēmiens" eksperimentā izpētīja, cik daudz laika vajadzīgs, lai seniors, kuram ģimenes ārsts izteicis aizdomas par demenci, varētu apstiprināt vai neapstiprināt diagnozi.
ĪSUMĀ:
Ceļš līdz diagnozei – caur vairākiem ārstu kabinetiem.Eksperiments: cik ilgi jāgaida vizītes pie ārsta.Laiks ir svarīgs – demence var attīstīties strauji.Apdrošināšanas polise senioriem – iespējas ierobežotas.Apdrošināšana ir bizness, nevis labdarība.Polise ir liels atspaids. Maijas pieredzes stāsts.Līdz ārstam – vairāki mēneši un ilgi braucieni.Vizīšu dēļ apceļo pusi Latvijas. Mirdzas stāsts.Ceļš līdz diagnozei – caur vairākiem ārstu kabinetiem
Latvijā, salīdzinot, piemēram, ar Eiropas ziemeļvalstīm, demences diagnozes rādītāji ir ļoti zemi, iepriekš noskaidroja "Aizliegtais paņēmiens". Tomēr tas nav gluži tāpēc, ka Latvijas cilvēku smadzenes īpašākas un noturīgākas pret demenci. Cilvēki vienkārši nezina un nepievērš tam uzmanību.
Greizi priekšstati un pie ārsta, kad jau par vēlu. «Aizliegtais paņēmiens» skaidro trūkumus demences ārstēšanā7. oktobris, 6:30
Demences testu var veikt pie ģimenes ārsta, tomēr ar to vien nepietiek.
Neiroloģe, Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācijas biedre Zane Anna Litauniece pastāstīja, ka ceļš līdz diagnozei ved caur vairākiem ārstu kabinetiem:
"Mēs veicam šos kognitīvos testus, arī nosūtām varbūt uz kādu vizuālo diagnostiku, kas būtu magnētiskās rezonanses izmeklējums galvai un arī elektroencefalogrāfija dažos gadījumos. Protams, arī mēs skatāmies, vai pacientam ir pēdējā gada laikā veiktas kādas analīzes, asins izmeklēšana. Ja nav, tad noteikti šādus tādus rutīnas izmeklējumus nepieciešams veikt, kas būtu pilna asins aina, iekaisīgie rādītāji, aknu, nieru rādītāji, vairogdziedzera rādītāji un vēl citas analīzes papildus. Protams, mēs arī izslēdzam dažādas infekcijas, kā, piemēram, hepatīts, sifiliss, HIV infekcijas. Protams, mēs to skatamies individuāli. (..) Pēc tam nāk padziļināta kognitīvā testēšana, kas ir pie klīniskā psihologa. Ja nepieciešams, nosūtām arī pie psihiatra."
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka seniori par galveno šķērsli veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista min tieši ilgās gaidīšanas rindas. Jaunākās vecuma grupās šie rādītāji ir zemāki.
Eksperiments: cik ilgi jāgaida vizīte pie ārsta
Cik ātri demences diagnozi var noskaidrot pie Latvijas ārstiem?
"Aizliegtais paņēmiens" veica eksperimentu ar iedomātu pacientu, kuram ģimenes ārsts izteicis aizdomas par demenci, veicot ātru pulksteņa un vārdu atmiņas testu.
Vizīti pie neirologa senioram "Aizliegtais paņēmiens" mēģināja sarunāt novembra vidū, sākotnēji jautājot par valsts apmaksātu vizīti, kas paredz pacienta līdzmaksājumu – 4 eiro.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā valsts apmaksāta vizīte pie neirologa bija pieejama līdz nākamā gada marta beigām, un šobrīd visas vietas jau aizpildītas. Tātad līdz martam par valsts naudu šeit pie neirologa tikt nevarēs. Savukārt par maksu ārsts pieejams 10. decembrī. Vizītes cena atkarīga no ārsta – no 70 līdz 90 eiro.
Arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā valsts apmaksāta neirologa vizīte būtu pieejama ne ātrāk kā nākamā gada maijā. Savukārt par maksu – 3. decembrī. Cena – 70 eiro.
"Veselības centrs 4" piedāvā gaidīšanas režīmu, kas ilgst no 3 līdz 6 mēnešiem. Šobrīd konkrētu datumu uz valsts apmaksātu vizīti pie neirologa neesot. "Tad, kad pienāk pacienta kārtas numuriņš, mēs zvanām un tad jau piedāvājam konkrētus datumus un laikus." Savukārt par maksu veselību pārbaudīt varēja jau 25. novembrī. Cena – 65 eiro.
Savukārt Rīgas 1. slimnīcā uz valsts apmaksātu izmeklējumu varēja tikt ātrāk – jau 8. vai 12. decembrī.
"Aizliegtais paņēmiens" pārliecinājās, ka Nacionālā veselības dienesta piedāvātais rīks – mājaslapa "rindapiearsta.lv", kur uzrādītas pieejamās valsts vietas dažādās ārstniecības iestādēs, kā arī fiksēts prognozētais gaidīšanas ilgums, ne vienmēr bija precīzs. Piemēram, sarakstā bija norādīts, ka pēc piecām dienām neirologs pieejams Rīgas veselības centra filiālē "Imanta", tomēr tur atbildēja, ka vairs brīvu valsts vietu nav, iespējama tikai gaidītāju rinda. Turklāt Imantas filiālē šādu pacientu ir vairāk nekā 130, tas nozīmē, ka vizīti varētu sagaidīt tikai pavasarī.
Arī Latvijas reģionos pie neirologa uz valsts vietu pirmšķietami var tikt agrāk, piemēram, Daugavpils slimnīca piedāvāja janvāra vidu, Zemgales veselības centrs Jelgavā – janvāra sākumu, bet Rēzekne – pat decembra sākumu. Tikmēr, piemēram, Vidzemes slimnīca Valmierā brīvas valsts vietas pieejamas tikai martā.
Tomēr ar vizīti pie neirologa demences noteikšanai vien nepietiks – vajag arī magnētisko rezonansi, uz kuru šajā gadījumā var norīkot tikai neirologs. Tās cena maksas vizītes gadījumā svārstās no aptuveni 130 līdz 300 eiro atkarībā no vietas un tā, vai izmeklējums veikts ar vai bez kontrastvielas.
Pieejamais laiks uz valsts apmaksātu magnētisko rezonansi
Kā norādīja "Veselības centrā 4", vizītēm par valsts naudu ir vēl kāds āķis:
"Neirologam arī ir jābūt valsts programmā, tikai tas ir tiesīgs izrakstīt jums nosūtījumu uz magnētisko rezonansi valsts programmā. Ja jūs iesiet pie maksas speciālista, tad viss, ko raksta maksas speciālists, jums būs tikai un vienīgi par maksu. Jums ar to jārēķinās."
Un vēl arī tas, ka uz magnētisko rezonansi, kas plānota pēc pusgada, nevar pierakstīties kopā ar pierakstīšanos pie neirologa, kas varētu būt agrāk. Vispirms jāizstāv rinda pie neirologa, jāsaņem nosūtījums, un tikai tad var stāties rindā uz magnētisko rezonansi. Pēc tās jau vēlreiz atkal ir jāpierakstās pie neirologa, kurš tad sapratīs, ir vai nav demence.
Ārsts: Demence vispirms ietekmē tieši īstermiņa atmiņu, ir svarīgi to pamanīt21. janvāris, 10:56Laiks ir svarīgs – demence var attīstīties strauji
Tātad īsumā – līdz demences apstiprināšanai vai noliegšanai par valsts naudu var paiet aptuveni gads vai pat vairāk. Kā norādīja speciāliste Litauniece, demences attīstībā gads vai pusotrs nav nenozīmīgs laiks:
"Viens gads īstenībā ir diezgan ilgs laiks. (..) Viena gada laikā var nekas nebūt, neattīstīties,
bet viena gada laikā cilvēks no viegliem kognitīviem traucējumiem var pasliktināties uz mēreniem kognitīviem vai pat smagiem kognitīviem traucējumiem, respektīvi, var būt ļoti, ļoti ātra progresija.
Tā ka viens gads ir tomēr, es teiktu, tāds vērā ņemams ilgums."
Neiroloģe, Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācijas biedre Zane Anna Litauniece
Bet par savu naudu pārbaudes var veikt aptuveni mēneša laikā. Tiesa, jārēķinās ar izmaksām.
Saskaitot visu kopā, minimālās izmaksas par divām neirologa vizītēm, magnētisko rezonansi un analīzēm ir 370 līdz 750 eiro diapazonā. Lai tiktu līdz diagnozei, būs vajadzīgs vēl klīniskais psihologs, arī psihiatrs. Savukārt, ja atklājas demence, zāles valsts nekompensē. Tās izmaksā vismaz 40 eiro mēnesī.
Apdrošināšanas polise senioriem – iespējas ierobežotas
Pie speciālista ātrāk iespējams tikt, ja ir veselības apdrošināšanas polise. Tādā gadījumā var izmantot maksas pakalpojumu, par kuru pilnībā vai daļēji maksā apdrošinātājs. Daudzviet veselības polise ir darba līguma sastāvdaļa.
Pēc apdrošināšanas kompāniju statistikas šobrīd šādas polises ir vairāk nekā 480 000 cilvēku. Zīmīgi, ka Latvijā tas kļuvis par sevišķi populāru apdrošināšanas veidu.
"Latvijā veselības apdrošināšana ir aptuveni 22 % no apdrošināšanas tirgus. Igaunijā, ja nemaldos, 5 %, Lietuvā 8–12 %.
Tad jautājums kāpēc. Atbilde – viss ir atkarīgs no tā, kā valsts savu veselības aprūpi ir finansējusi. Ja Latvijā valstiskās veselības aprūpe ir bijusi "bada maizē", tad attiecīgi arī rodas šis pieprasījums, pastāstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins
Atsevišķas kompānijas piedāvā arī apdrošināšanu individuāli, nesaistīti ar darba devēju. Šobrīd šādi apdrošināti aptuveni 2000 cilvēku. Tomēr senioriem, kuri nestrādā, pie tādas tikt ir apgrūtinoši.
Apdrošināšanas kompānijas "Balta" un "BTA" individuāli neko nepiedāvā ne senioriem, ne citiem.
Kompānijai "Compensa Life" ir pieejamas individuālās veselības polises, tomēr apdrošina tikai privātpersonas līdz 70 gadiem.
Savukārt apdrošināšanas kompānija "Ergo" privātpersonu veselības apdrošināšanas polises piedāvā personām līdz 60 gadu vecumam.
Augstākais vecuma slieksnis ir kompānijā "If" – 75 gadi.
"Pirmā programma izmaksātu 446 eiro, otra programma – 905 eiro. Polise stājas spēkā pēc viena mēneša, un visa pilna summa ir jāapmaksā, pirms tā stājas spēkā," norādīja uzņēmumā.
Apdrošināšana ir bizness, nevis labdarība
Kā atzīmēja Abāšins, par veselības polisi ir jādomā savlaicīgi:
"Apdrošināšanu mēs nepērkam tad, kad mājas stūris deg. Šeit ir tieši tas pats, apdrošinātājs skatās uz to, ka, ja šis cilvēks ir bijis tālredzīgs un sācis pirkt apdrošināšanu, piemēram, 65 vai 60 gadu vecumā un tad viņš katru gadu pērk. Vai viņš izmanto vai neizmanto, tas ir jau cits stāsts, bet viņš pērk. Un apdrošinātājs arī perfekti zina šī cilvēka veselības vēsturi."
Turklāt, pat ja seniors polisi nopērk, visbiežāk tā nesegs visu maksu par neirologu – varbūt 50 %, varbūt 70 %, bet starpība jāmaksā pašam.
"Apdrošināšana ir bizness. Tā nav labdarība," atzīmēja Abāšins. "Ir jābūt tā, ka apdrošināšanu nopērk 1000, piemēram, bet apdrošināšana gadā ir vajadzīga tikai 10 cilvēkiem. Tad arī cena, ko cilvēki maksās, būs jēdzīga.
Bet, ja apdrošināšanu nopērk 1000 [cilvēku], un apdrošināšana gadā ir vajadzīga 900, tad cena būs nenormāli dārga."
Polise ir liels atspaids. Maijas pieredzes stāsts
Seniore Maija raidījumam pastāstīja, ka jau aptuveni trīs gadus iegādājas individuālo veselības apdrošināšanas polisi kompānijā "If". Viņa visu dzīvi ir strādājusi dārzniecībā, kā rezultātā arī radušās dažādas veselības problēmas, ieskaitot mugurkaula bojājumus.
"Man iznāk diezgan daudz apmeklēt [ārstus], jo man to vainu ir pietiekami daudz – kā sunim blusas," viņa stāstīja. "Man rūgtā pieredze rādīja, ka ir obligāti vajadzīga apdrošināšana. Tā summa, ko maksā, tā ir liela, bet, ja rēķina, ka tas ir uz gadu, tad to var kaut kādā veidā izvilkt. Lai arī tikai pusi atmaksā, arī tad tas ir liels atspaids."
Maija par polisi gadā maksā mazliet vairāk nekā 500 eiro. Lai gan tā neatmaksā pilnīgi visus izmeklējumus, ātrākai tikšanai pie ārstiem noder. Neskatoties uz to, Maija allaž arī izpēta, un, ja var, piesakās uz valsts apmaksātām vietām.
"Ja nav valsts, tad es mēģinu skatīties, kur ir kāda maksas [vieta]. Tā maksa arī dažādās iestādēs ir dažāda. Nav visur vienāda. Tur, kur ir lētāk, tur arī piesakos."
Līdz ārstam – vairāki mēneši un ilgi braucieni
"Aizliegtais paņēmiens" uzklausīja arī pašu senioru viedokli par garajām rindām pie speciālistiem.
Sociālajos tīklos pieredzē dalījās gan seniori, gan viņu bērni.
Inese Biteniece: "Diemžēl vairumā gadījumu nākas piekrist pakalpojumam par maksu. Citādi jāgaida neadekvāti ilgi. Mammai jau cienījams vecums, un 8 mēnešus senioram gaidīt uz izmeklējumu vai konsultāciju nav saprātīgi."
Ināra Geseltiņa: "Man vajadzēja neiroloģiskos un kardioloģiskos izmeklējumus ikgadējai kontrolei, visur rindas no trim līdz sešiem mēnešiem un ilgāk. Pieteicos valsts gaidīšanas rindā uz dienas stacionāru Gaiļezerā. Bija jāgaida septiņi mēneši, no marta līdz novembrim. Nupat sagaidīju rindu un tiku izmeklēta no "matu galiņiem līdz papēžiem."
Irida Alekse: "Mana pieredze – zvanu un meklēju dažādu pilsētu poliklīnikās un ārstu praksēs, kur var tikt visātrāk pie speciālista vai izmeklējumu – protams, par maksu, jo "kvotas" ārpus Rīgas ir "nogrieztas"! Tad nu, ja vari savos 70+ gados kaut kā aizkulties uz Rīgu, tad par maksu vari tikt ātrāk."
Inguna Kalniņa: "Zvanījām vairākām medicīnas iestādēm tuvākajās pilsētās, gaidījām rindu no pusotra līdz trim mēnešiem. Viena procedūra pēc pusgada, 143 kilometri bija jābrauc, jo citur pieraksts uz nākošo gadu. Tas ir, martā pieteicām un oktobrī tikām. Tagad jāgatavojas trim operācijām. Kā to paveikt, nezinām. Attālums ir ap 160 kilometriem, un kopumā sanāk šo attālumu veikt astoņas reizes, plus viss cits vajadzīgais."
Lolita Afremenkova: "Šā gadā 8. janvārī Rīgā uzsāku meklēt valsts finansētus speciālistus vēdera dobuma ultrasonogrāfijai, vairogdziedzera ultrasonogrāfijai, ginekologu, ginekoloģisko ultrasonogrāfijai un oftalmologu. Līdz vasaras sākumam vietas jau nebija. Tā es katru dienu vismaz vienu reizi vēru vaļā "e-poliklīniku" līdz atradu dažas vietas vasarā. (..) Piedāvājumi bija citās Latvijas pilsētās – Daugavpilī, Ventspilī. Toties Rīgā maksas pakalpojumi bija pieejami visās medicīniskajās jomās nedēļas laikā un ātrāk."
Edgars Oļeņičs: "Rīdziniekiem toč rindas ir ilgas. Bet reģionos var gan tikt uz izmeklējumiem krietni laicīgāk, bet pakalpojumu klāsts ir mazāks."
"Aizliegtais paņēmiens" uzrunāja arī vairākas seniores no Rīgas aktīvo senioru alianses, kuras pastāstīja par savu pieredzi, meklējot iespējas apmeklēt ārstus:
LSM.events.bind('PageReady', function () { LSM.articles.prepareVideoWithCover('vc-8280-2025-12-1312949'); });5minVizīšu dēļ apceļo pusi Latvijas. Mirdzas stāsts
Savā stāstā par rindām pie ārstiem dalījās Mirdza [vārds mainīts]. Viņa dzīvo Vidzemē, un, lai nokļūtu pie vajadzīgajiem speciālistiem, apceļojusi teju pusi Latvijas.
"Vienkārši nav citas izvēles. Ir jādodas tur, kur esi sameklējis. Tā kā es dzīvoju Vidzemē, tad pagājušajā gadā pie ārstiem es devos dažādos virzienos. Un konkrēti tā bija Smiltene, Valka, Valmiera, Cēsis, Sigulda un Rīga. Katrā vietā man bija kaut kas kāds speciālists, kuru es apmeklēju."
Reizēm pat pie viena konkrēta ārsta uz atkārtotām vizītēm esot jādodas uz vairākām pilsētām. Ar visu ceļošanu no maksāšanas neizbēgt.
"Magnētiskā rezonanse bija vajadzīga. Grūti bija atrast, kur to varētu izdarīt. Tad, kad atradu Siguldā, tad diemžēl izmaksāja 300 eiro. Viens tāds izmeklējums, kas man liekas, ir diezgan dārgi, bet bez tā arī nevar iztikt, lai kaut ko tālāk varētu ārstēt."
Mirdza maksājusi pati no saviem iekrājumiem. Lai gan viņai ir arī bērni, viņiem cenšoties palīdzību neprasīt.
"Mēs zinām, ka viņiem jau ir tā pati situācija," sprieda seniore.
Nesen Mirdza maksājusi arī par otolaringologu Cēsīs.
"Es pie viņa devos jau pagājušajā gadā un arī šogad devos. Diemžēl arī maksas vizītes cena pieaug. Ja pagājušajā gadā tā bija 40 eiro, tad šogad jau tā vizīte ir 50 eiro. Plus vēl manipulācija, ko ārsts izdara. Konkrēti man bija 8 eiro."
"Latvijā cilvēku paliek mazāk, bet rindas paliek garākas. Es personīgi gribētu ārstēties tikai par valsts līdzekļiem, bet man nedod šo iespēju.
Es esmu nodokļus maksājusi 46 gadus, un mēs jau ar to cerību dzīvojam, ka šie samaksātie nodokļi mums dos iespēju arī ārstēties tālāk tad, kad vairs nevarēsim īpaši neko darīt. Bet šobrīd diemžēl tā nav," sprieda Mirdza.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu
