Avots: https://pacients.lv/medikamentu-pvn/
Diskusijas par medikamentu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu izskan jau krietnu laiku, un vēl šī gada sākumā Veselības ministrija (VM) pauda, ka meklēs iespējas to panākt nākamgad. Lai arī uz to mudinājuši arī veselības aprūpes speciālisti, vismaz pagaidām PVN medikamentiem nemainīsies. Nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu tuvums gan liek domāt, ka šis temats būs politiķu dienaskārtībā. Pētām, kāds ir recepšu un arī bezrecepšu zāļu PVN citās valstīs.
Zāles kā pamatvajadzība
Pašreiz Latvijā visiem medikamentiem tiek piemērota vienota 12% PVN likme. Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska norādījusi, ka valsts veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Vienlaikus iedzīvotāju pašu izdevumi ievērojami pārsniedz ES valstu vidējo rādītāju, galvenokārt augstā PVN dēļ. Viņa uzsver, ka recepšu zālēm kaimiņvalstīs PVN ir krietni zemāks: Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Tam, ka smagais zāļu PVN būtu samazināms, piekrīt arī vairākas aptaujātās organizācijas, piemēram, Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvotgriba pārstāvji. Tikmēr Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekle Aina Jaunzeme no Latgales norāda, ka zāļu PVN jābūt līdzīgam kā Lietuvā un Igaunijā, piebilstot, ka zāļu cenu nosaka lielražotāji.
Eiropas Farmācijas Industriju un asociāciju federācijas (EFPIA) pērn veica plašu apskatu par medikamentu PVN. EFPIA 2024. gada dati liecina, ka, piemēram, Horvātijā, Ungārijā un Kiprā kā recepšu, tā bezrecepšu zālēm ir 5% PVN, Polijai – 8%, Nīderlandei – 9%.
Francijā kompensējamām zālēm PVN ir 2.1% apmērā, bet nekompensējamām – 10%, Beļģijā kā recepšu, tā bezrecepšu zālēm ir 6% PVN, Spānijā – 4%, Luksemburgā – 3%, bet Šveicē – 2.6%.
Rumānija vasarā ieviesa jaunas PVN likmes – tagad standarta likme ir 21%, bet samazinātā likme 11% apmērā ir noteiktām kategorijām, tai skaitā zālēm, kā arī, piemēram, pārtikai, malkai, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, ūdensapgādes un dzeramā ūdens pakalpojumiem u.c.
Slovākijā, kur PVN standartlikme ir 23%, no šī gada sākuma farmaceitiskajiem produktiem un medicīnas ierīcēm, kā arī pamatpārtikas produktiem, ir spēkā īpaši samazinātā PVN likme 5% apmērā.
Igaunijā standarta PVN likme no šī gada 1. jūlija tika paaugstināta uz 24%, tomēr medikamentiem tā ir saglabāta 9% apmērā.
Kipra līdz šī gada beigām noteikusi 0% PVN dažādiem pamatproduktiem, kuru vidū ir arī mazuļu pārtika, bērnu un pieaugušo autiņbiksītes, kā arī sieviešu higiēnas preces. Jāpiemin, ka pirmā valsts, kas higiēnas precēm atcēla PVN jau pirms 20 gadiem, bija Kenija. Arī Maltā jau ilgāku laiku tika mudināts samazināt vai likvidēt t.s. ”tamponu nodokli”. Jau 2018. gadā Maltā pie varas esošā partija savā vēlēšanu manifestā solīja šīs izmaiņas veikt, un, ieklausoties dažādu nevalstisko organizāciju balsīs, no šī gada janvāra atcelts PVN ikmēneša higiēnas precēm. Jāpiebilst, ka atbilstoši EFPIA datiem, Maltā PVN nav ne recepšu, ne bezrecepšu zālēm.
Lielbritānijā, kur zāļu PVN svārstās no 0-20% (dati – EFPIA), pirms dažiem gadiem Parlamenta līmenī sākās diskusija par PVN samazinājumu pretiedeguma krēmiem, argumentējot, ka šis līdzeklis ir nevis kosmētika vai luksusa prece, bet gan nepieciešams produkts veselības aizsardzības nolūkiem. Šim aicinājumam ir pievienojušies arī dažādi pašvaldību pārstāvji un nevalstiskās organizācijās. Līdzīgi aicinājumi ir izskanējuši arī Maltā un Īrijā.
Krietni augstāks zāļu PVN ir Islandē (24%), bet Dānijā un Norvēģijā pat 25%.
Kur ņemt naudu?
Finanšu eksperts Andris Vilcmeiers uzskata, ka augstā PVN dēļ ne visi var atļauties zāles, un cilvēki nonāk slimnīcā. Ja zāles būtu pieejamākas, medikamentu patēriņš pieaugtu un PVN ieņēmumi būtiski nesaruktu, tomēr izdevumiem slimnīcām vajadzētu samazināties. Lai arī viņš ir skeptisks attiecībā uz PVN mazinājumu visiem aptieku produktiem, tomēr ideju atbalsta un uzsver, ka būtu jāsaprot, kuru iedzīvotāju grupu valsts gribētu atbalstīt. Runājot par to, kur dabūt naudu medikamentu PVN samazinājumam, A.Vilcmeiers komentē, ka teorētiski var pacelt akcīzi vai PVN tabakai, alkoholam vai saldinātajiem dzērieniem, t.i., neveselīgajiem produktiem, bet šādi piedāvājumi bijuši arī iepriekš.
Attiecībā par to, kur ņemt naudu investīcijām veselības jomā, Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss min piemērus, kur valstis jau ir spērušas noteiktus soļus neveselīgo produktu nodokļu režīma virzienā. Nesen Pacientu Drošības nedēļas uzrunā viņš uzsvēra, ka “tā vairs nav teorija, bet valstis jau to dara”, piemēram, Brazīlija ir uz pusi samazinājusi smēķēšanu, paaugstinot tabakas nodokļus, Meksika būtiski paaugstinājusi valsts ieņēmumus ar nodokli uz saldinātajiem dzērieniem, bet Taizeme nodokļu ieņēmumus no tabakas un alkohola novirza veselības veicināšanas fondā.
2022. gada vasarā (t.i., pirms Saeimas vēlēšanām) VM pauda, ka dati par kompensējamo medikamentu patēriņu liecina, ka galvenie ieguvēji no samazināta PVN zālēm būtu apdraudētākās iedzīvotāju riska grupas. Piemēram, iedzīvotāji vecuma grupā no 56 līdz 60 gadiem 2021. gadā būtu varējuši ietaupīt 1,1 miljonu eiro, ja PVN kompensējamajiem medikamentiem būtu 5% esošo 12% vietā. Savukārt iedzīvotāji vecuma grupā no 61 – 65; no 65-70 gadiem un no 71 līdz 75 gadiem, katrā no minētajām vecuma grupām ietaupītu aptuveni 1,4 miljonus eiro. Tādēļ VM tolaik uzsvēra, ka PVN samazinājumu zālēm redz kā būtisku veidu, kā tiešā veidā mazināt iedzīvotāju izdevumus par viņiem nepieciešamajiem medikamentiem, turklāt sasniedzot tieši vislielākajam riskam pakļautos iedzīvotājus.
VM pašlaik komentējis, ka pērn janvārī valdībā tika pieņemts informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, kurā VM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas ietvaros izvērtēt iespēju pārskatīt PVN likmi recepšu zālēm, nosakot samazināto likmi. Sekoja priekšlikumi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupai piemērot samazināto PVN likmi medikamentiem. FM izvērtējumā secināja, ka, samazinot PVN likmi no 12% līdz 5%, valsts budžetā 2025. gadā rastos negatīva fiskālā ietekme aptuveni 33 miljonu eiro apmērā. VM uzsver, ka šis jautājums ir diskutējams nodokļu politikas pamatnostādņu kontekstā. Ministru kabineta izskatītajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadam jautājums par PVN likmes samazināšanu medikamentiem netika iekļauts. Jautājumi par nodokļu politiku kopumā, tai skaitā PVN piemērošanu, ir FM kompetencē, tomēr VM sarunās ar FM turpina uzturēt jautājumu arī par PVN samazināšanu recepšu zālēm.
14. Saeimas deputāte, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene (JV) neizslēdz, ka PVN likmes samazināšanu varētu apsvērt budžeta iespēju robežās. Viņa gan ir skeptiska attiecībā uz to, ka PVN samazināšana varētu pozitīvi ietekmēt tieši cilvēkus, jo zāļu cenu var celt, piemēram, ražotāji un citi faktori.
Arī Bahamās
Debates par PVN samazinājumu zālēm nenotiek tikai Eiropas valstu politiķu kabinetos. Piemēram, Bahamu salās septembrīBahamu Farmaceitiskā asociācija atjaunoja savu aicinājumu pilnībā atcelt PVN medikamentiem, lai gan tā atzinīgi vērtē valdības neseno samazinājumu līdz 5%.
Asociācijas prezidents Marvins Smits sacīja, ka medikamentiem jābūt uzskatāmiem par būtisku pakalpojumu, uzsverot, ka pacientiem nedrīkst uzlikt papildu finansiālus slogus, lai varētu piekļūt kritiski svarīgai veselības aprūpei.
Bahamu premjerministrs Filips Deiviss septembra sākumā paziņoja, ka PVN medikamentiem tiks samazināts no 10% līdz 5% – kā daļa no plašāka būtisku preču nodokļu samazinājuma paketes. Šīs izmaiņas seko iepriekšējam lēmumam pavasarī, kad tika samazināts PVN virknei pārtikas produktu, tostarp svaigiem augļiem un dārzeņiem, bērnu pārtikai, pusdienu uzkodām un arī saldētiem produktiem.
Avoti: VAT rates
Bahamas Reduces VAT on Medicines and Essential Goods to 5% – VATupdate
