Rīga, 30. nov., LETA. Gandrīz puse - 46% - aptaujāto atzīst, ka vismaz reizi dzīvē ir gadījies uz laiku pārtraukt vai beigt lietot izrakstītās , iepriekš to neapspriežot ar vai , turklāt lielākā daļa aptaujāto šādi rīkojušies vairākkārt, noskaidrots ) un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā.
Biežāk pārtraukt vai nelietot bez konsultēšanās ar speciālistu ir gadījies cilvēkiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.
Tikai mazāk par trešdaļu vienmēr konsultējas ar par lietošanu - apzinīgākie pacienti ir vecuma grupā no 60 gadu vecuma, kur šādi atbildējušo skaits sasniedz 35%.
Vēl 17% atzīmējuši, ka neatceras, vai kādreiz patvaļīgi pārtraukuši viņiem nozīmēto terapiju.
Aptaujā arī skaidroti iemesli, kādēļ cilvēki izvēlējušies pārtraukt vai neievērot ārstēšanas režīmu. Atklāts, ka biežāk tas saistīts ar subjektīvo pašsajūtu, piemēram, teju trešdaļa norāda, ka, sākot terapiju, jutušies labāk un tādēļ nolēmuši, ka lietot nav nepieciešams.
Vēl 22% kā iemeslu atzīmē pašsajūtas pasliktināšanos vai kādas blakusparādības novērošanu. Kā citi iemesli minēti arī aizmāršība lietot regulāri un tas, ka nav bijušas valsts kompensētas.
Tāpat aptaujā atklāts, ka pacientu līdzestību terapijai ietekmē vairāki faktori - gan dzimums, vecums, motivācija un pārliecības, gan ar pašu slimību un terapiju saistītie aspekti, piemēram, skaits, slimības ilgums un tas, cik viegli ir lietošanu iekļaut ikdienas režīmā. Nozīme ir arī veselības aprūpes pieejamībai un komunikācijai ar speciālistiem - cik viegli pierakstīties pie un tam, cik brīvi pacients jūtas, pārrunājot ar veselību saistītus jautājumus.
Veselības ministrijas izstrādātajā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2025.-2027. gadam, atsaucoties uz citās valstīs veiktiem pētījumiem, norādīts, ka līdzestības trūkums atzīts par galveno barjeru kardiovaskulārās mirstības mazināšanā. Tiek lēsts, ka sirds un asinsvadu slimību gadījumā līdzestīga ir tikai aptuveni puse pacientu, tādējādi pacientu "nelīdzestība" ir viens no galvenajiem šķēršļiem sirds un asinsvadu slimību samazināšanai.
Piemēram, 2022. gadā Latvijā ar ārstēšanu novēršamā mirstība iedzīvotājiem līdz 75 gadiem bijusi divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Vairāk nekā pusi no šiem nāves cēloņiem veido sirds un asinsvadu slimības - insults, infarkts, hipertensija.
Nereti patvaļīgu lietošanas pārtraukšanu var ietekmēt arī tas, ka cilvēku gados var mulsināt iegādāto iepakojums - dažādās pirkuma reizēs tas mēdz atšķirties, tas saistīts ar ražotāju piedāvājumu, taču aktīvā viela ķīmiskajā sastāvā paliek nemainīga. Arī tas pārrunājams gan ar , gan, iespējams, mājās ar ģimeni.
Savukārt gados jaunāki pacienti nereti atbilstoši nelieto sava aktīvā dzīvesveida dēļ. Piemēram, visas tabletes vienlaikus ieber saujā un uzdzer malku kafijas, bet tad pēc kāda laika ir pārsteigti, ka tās nepalīdz.
"" un pētījumu aģentūras "Norstat" reprezentatīva iedzīvotāju aptauja tika veikta šogad, aptaujājot 1365 iedzīvotājus no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
