21. GADSIMTĀ VAIRUMS CILVĒKU KRIETNU DAĻU SAVAS IKDIENAS PAVADA SĒŽOT - DARBS BIROJĀ AR DATORU, MĀJĀS PIE TELEVIZORA, BRAUCOT AR AUTO, TIEKOTIES AR DRAUGIEM. REZULTĀTĀ ESAM KĻUVUŠI PAR HRONISKIEM SĒDĒTĀJIEM, TĀ NODAROT NOPIETNU KAITĒJUMU SAVAI VESELĪBAI. NO ILGSTOŠAS ATRAŠANĀS PIESPIEDU POZĀ CIEŠ VISS ORGANISMS. TOMĒR IR SASLIMŠANAS, KAS SĒDĒTĀJIEM IR ĪPAŠI IZPLATĪTAS.
Traumēta mugura iespaido citus orgānus
Ilga sēdēšana piespiedu pozā nenoliedzami kaitē mugurkaulam - veidojas tā sauktais mugurkaula sindroms (MS). Tas savukārt būtiski iespaido visu veselības stāvokli. Speciālisti atgādina, ka mugurkaulam ir neatsverama balsta funkcija. Tas aizsargā arī muguras smadzenes, balsta muskuļus, iekšējos orgānus, ķermeņa audus, notur galvu, kā arī piedalās krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa veidošanā. Ilgstoša sēdēšana darbā var izraisīt ne vien stājas, bet arī iekšējo orgānu darbības traucējumus. Mugurkaula patoloģiska izliekuma gadījumos tiek traumētas nervu saknītes, kas atrodas muguras smadzenēs un ir saistītas ar visiem orgāniem.
Ja ilgstošas sēdēšanas rezultātā cietusi kāda mugurkaula daļa, var parādīties galvassāpes, ko izraisa samazināta asins apgāde un muskuļu saspringums. Tāpat var parādīties redzes lauka izmaiņas, nelaba dūša, reizēm arī vemšana, ģīboņi un sirdsklauves. Šādi traumēts mugurkauls var būt par iemeslu garastāvokļa maiņām, trauksmei un sliktam miegam. Protams, no sēdēšanas traumētais mugurkauls par sevi var atgādināt, izpaužoties muguras sāpēs. Ja muguras sāpes divu nedēļu laikā nepāriet, nepieciešams konsultēties ar speciālistu. Sākumā vērsies pie ģimenes ārsta. Ja sāpes jūtamas naktīs, iespējams, problēma ir nopietnāka un nepieciešami papildu izmeklējumi un neirologa vai vertebrologa konsultācija. Speciālists noteiks, kāda ārstēšanas metode nepieciešama muguras problēmu ārstēšanai - ārstnieciskā vingrošana, zāļu lietošana, operācija vai kāda cita.
PADOMS
• Sēdi ar taisnu muguru, pēdām pilnībā jābūt balstītām uz grīdas. Pleciem jābūt atbrīvotiem, augšdelmiem jāpiekļaujas ķermenim, elkoņiem jāatrodas 90 grādu leņķī. Ķermeņa augšdaļu centies nesaliekt uz priekšu.
• Divas reizes dienā pa vienai stundai vari uzvilkt stājas korektoru, kas atgādinās, ka mugura jātur taisni. Par stājas korektora izvēli konsultējies ar vertebrologu vai ortopēdu.
• Ik pa brīdim maini sēdēšanas pozu, centies arī nedaudz pastaigāties. Nav vēlams bez piecelšanās sēdēt ilgāk par 30-45 minūtēm.
• Reizēm vēlams savu krēslu ar ērto atzveltni nomainīt pret tādu, kam nav atzveltnes. Tas stimulēs muskuļus darboties. Sēdēšanai var izmantot arī vingrošanas bumbu.
Kad asinis neriņķo, ka nākas
Ilgstoša sēdēšana ir viens no iemesliem, kas izraisa vēnu varikozi jeb tā saukto asinscirkulācijas sastrēguma sindromu. Cilvēka asinsrite darbojas pēc hidrauliskās sistēmas principa - tās galvenais sūknis ir sirds, kas pa asinsvadiem kā caurulēm ar asinīm apgādā citus orgānus un audus. Pēc tam asinis tiek sūknētas atpakaļ uz sirdi. Sirdij šajā procesā palīdz arī kāju vēnu vārstuļu sistēma. Sēžot vai stāvot, tā “nestrādā” - nenotiek muskuļu saraušanās un atslābināšanās. Ilgstoši sēžot, kāju vēnās uzkrājas daudz asiņu, kas veicina vēnu paplašināšanos. Tā veidojas hroniska išēmiska kāju asinsvadu nepietiekamība jeb varikozas vēnas. Varikozas vēnas nereti veidojas arī tad, ja asinsvadi tiek saspiesti mehāniski, piemēram, strādājot ar datoru, tiek izvēlēta ērtākā poza, pārliekot vienu kāju pār otru. Ja jūtamas akūtas slimības pazīmes, noteikti jādodas pie flebologa. Varikozu vēnu akūtas pazīmes ir sāpes un smagums kājās, siltuma sajūta vēnu vietās, tūska, paplašinātas vēnas, smagākos gadījumos atrofiskas čūlas. Speciālists vēnu stāvokli pārbauda, veicot ultrasono-grāfiju. Ja tiek konstatētas varikozas vēnas, tiek nozīmēta atbilstoša ārstēšana - tā var būt kompresijas zeķu nēsāšana, zāļu terapija vai slimās virspusējās vēnas likvidēšana ar kādu no ķirurģiskajām metodēm.
PADOMS
• Ik pēc stundas piecelies no krēsla un nedaudz pastaigājies, kaut vai pamīņajies turpat uz vietas. Pārmaiņus pastaigā uz papēžiem, tad uz pirkstgaliem.
• Pavingro, sēžot krēslā, - pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju ceļa locītavā. Atkārto šo vingrojumu desmit reižu.
• Lieliski noderēs speciāls pedālis - trenažieris. Ar tā palīdzību iespējams kustināt kāju pēdas arī tad, kad strādā ar datoru.
• Par kāju vēnām profilaktiski jārūpējas arī brīvajā laikā. Šim nolūkam lieliski palīdzēs vingrošana, peldēšana, skriešana un citas aktivitātes. Tāpat venozo atteci uzlabo kontrastduša un kāju masāža.
Delikātā kaite - hemoroīdi
Varikozas vēnas nav vienīgā kaite, ko izraisa asinscirkulācijas sastrēguma sindroms. Sēdoša darba darītājiem mēdz diagnosticēt arī hemoroīdus. Pētījumos noskaidrots, ka aptuveni 30 % gadījumu hemoroīdus izraisa ilgstoša sēdēšana. Pēc savas būtības hemoroīdi ir paplašināti asinsvadi taisnajā zarnā - iekšpusē vai ārpusē, ja tie pa anālo atveri izslīd laukā. Tomēr, kad asinsvadu paplašinājumi ir taisnās zarnas iekšpusē, iespējams, vienīgais simptoms, kas par problēmu liecina, ir asiņošana vēdera izejas laikā. Ja hemoroīdi ir anālās atveres ārpusē, arī tad tie var likt par sevi manīt, vienīgi iekaistot. Ikviens, kas reiz saskāries ar iekaisušiem hemoroīdiem, zina, cik nepatīkama un vienlaikus delikāta ir šī problēma. Pārsvarā par hemoroīdiem liecina sāpes un diskomforts vēdera izejas laikā, sūrstēšana, nieze un kairinājums anālās atveres apvidū, gļotaini izdalījumi vai asiņošana vēdera izejas laikā. Ja tavu ikdienu traucē kāds no iepriekšminētajiem simptomiem, aprunājies ar ģimenes ārstu vai dodies pie proktologa. Hemoroīdu ārstēšanu nosaka katram individuāli, ņemot vērā vairākus apstākļus. Ārstēšana var būt me-dikamentoza - pārsvarā tās ir ziedes vai svecītes. Tomēr nereti, lai atbrīvotos no hemoroīdiem, nākas veikt operāciju.
PADOMS
• Rūpējies, lai nerastos aizcietējumi.
Tāpēc svarīgi lietot sabalansētu uzturu - dzert pietiekami daudz šķidruma, lietot šķiedrvielām bagātu uzturu. Optimālais šķidruma daudzums dienā ir 2-3 litri.
• Rūpējies, lai vēdera izeja būtu regulāra. Neatcel tualetes apmeklējumu. Vēdera izejas laikā centies nesasprindzināties.
• Ārpus darba izvairies no sēdēšanas, nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm. Speciālisti gan brīdina, ka hemoroīdu gadījumā jāievēro piesardzība, veicot vēdera preses vingrojumus.
Par maz skābekļa
Pēdējos gados visā pasaulē veiktos pētījumos pierādīts, ka cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar datoru, sēžot ilgstošā piespiedu pozā, aizvien biežāk parādās elpceļu slimības - tā sauktais elpošanas vai respiratorais sindroms. Ilgstoši sēžot vienā pozā, tiek nospiests krūškurvis un orgāni vēdera dobumā. Tā tiek ierobežota skābekļa ieplūšana plaušās. Savukārt nepietiekams skābekļa daudzums var izraisīt galvassāpes, nogurumu, hronisku bronhītu vai astmu. Ja tevi nomoka galvassāpes, ilgstošs klepus, diskomforts elpceļos, jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Speciālisti uzsver, ka vēl vairāk elpošanas sistēma cieš tiem, kas daudzas stundas pavada pie datora, spēlējot datorspēles. Parasti šajā nodarbē ir zināms azarts, kas saistīts ar emocionālo spriedzi. Emocionālos brīžos cilvēks neapzināti aiztur elpu, kas paātrina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu. Šādā situācijā var rasties nopietni asinsrites traucējumi.
PADOMS
• Raugies, lai tava darba vieta būtu ergonomiski pareizi iekārtota.
• Vēlams veikt dziļās elpošanas vingrinājumus. Vispirms tos nepieciešams apgūt speciālista, piemēram, fizioterapeita vai ergoterapeita, pavadībā. Vēlāk tos vari izpildīt darba vietā. Apsēdies ērtā pozā, nekrustojot kājas, aizver acis, rokas uzliec uz vēdera. Elpo dziļi caur degunu, piepūšot lielu vēderu. Vienu minūti aizturi elpu, izelpo caur muti - rokas jutīs, ka vēdera apjoms samazinās. Vingrojumu atkārto piecas reizes.
Fakti un skaitļi
• No ilgstošas sēdēšanas cieš muskuļi - nedarbojas vēdera muskulatūra, reti tiek izmantoti gurnu un sēžas muskuļi. Tas nopietni ietekmē ķermeņa stāju un stabilitāti.
• Ilgstoša sēdēšana ir viens no nopietnākajiem osteoporozes veicinātājiem.
• Hroniskajiem sēdētājiem var rasties arī kāju tūska, vēdera dobuma un uroģenitālās sistēmas orgānu traucējumi.
• Ilgstoša sēdēšana uz pusi palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Ilgstoši sēdošie biežāk cieš no augsta asinsspiediena un paaugstināta holesterīna līmeņa.
• Ilgstoša sēdēšana par 40 % palielina risku nomirt pāragri - Sidnejas universitātē veiktais pētījums liecina, ka visvairāk tas attiecas uz tiem, kas sēdus pavada ilgāk par 11 stundām dienā.
IETEIKUMI SĒDĒTĀJIEM
• No rītiem nelec laukā no gultas, tiklīdz acis ir atvērtas. Vispirms kārtīgi izstaipies. Izstaipoties organisms pakāpeniski tiek sagatavots jaunai darbadienai. Izkāpusi no gultas, vēl kādu mirkli mēģini pastaipīties.
• Ja iespējams, dodies uz darbu kājām vai brauc ar velosipēdu, neizmanto liftu, bet kāp pa kāpnēm.
• Ja tomēr tava darbavieta atrodas pārāk tālu, lai uz to dotos kājām, izkāp vienu pieturu agrāk, bet automašīnu vari atstāt stāvvietā, kas neatrodas tik tuvu darbam.
• Darbā centies katru brīdi izmantot, lai izkustētos. Atpūtas brīžos atsakies no kārtējās kafijas krūzes vai cigaretes, ja esi smēķētāja. Tā vietā labāk dodies nelielā pastaigā.
• Ārpus darba brīvo laiku iekārto tā, lai tajā būtu vairāk kustību - fiziskās aktivitātes sporta klubā vai svaigā gaisā. Arī mierīga pastaiga būs veselībai vēlamāka izvēle nekā sēdēšana pie televizora vai datora.
