Dienas Bizness: zāļu pieejamība pēc reformas un nākotnē

Pēc Veselības ministrijas iniciētās recepšu zāļu reformas esot panākts cenu samazinājums par 10%, bet skaidri izkristalizējušās arī problēmas un atsevišķu zāļu pieejamības riski nākotnē. Ir labojamas kļūdas un arī jauni izaicinājumi, kas jārisina nozarei un arī atbildīgajai Veselības ministrijai kopīgi

Zāļu pieejamība pēc reformas

Zāļu pieejamība ir nebeidzamu sarunu tēma jau kopš Covid pandēmijas laika, kad Latvija izjuta tiešus zāļu apgādes traucējumus. Tādēļ būtiski ir nodalīt zāļu finansiālās pieejamības jautājumus no fiziskās pieejamības. Abi ir vienlīdz svarīgi, lai pacienti saņemtu savlaicīgu ārstēšanu.

Tādēļ arī pirmais K. Jučkovičas jautājums diskusijas dalībniekiem šī gada septembrī bija par reformas mērķi – vai piepildījies ministrijas iecerētais un zāles iedzīvotājiem patiešām kļuvušas lētākas, un ko tas no nozares dalībniekiem prasījis? Cenu samazinājums vērojams dārgāko zāļu segmentā, bet lētākās zāles, ņemot vērā farmaceita pakalpojuma maksu, virknē gadījumu kļuva dārgākas.

J. Bundulis uzsvēra, ka Latvijas galvenā problēma ir tā, ka “40% no recepšu zālēm iedzīvotāji turpina apmaksāt no saviem ģimenes budžetiem. Tā patiesībā ir lielākā problēma, jo citās valstīs valsts kompensē lielāku skaitu medikamentu, tāpēc arī ir sajūta, ka citur zāles ir lētākas. Bet tur pacientam zāļu izmaksas kompensē valsts”.

Arī S. Henkuzens atzina, ka lētākās zāles reformas rezultātā ir kļuvušas nedaudz dārgākas. “Bet tas bija tas, ar ko ministrija rēķinājās, pārvietojot cenas smagumu. Dārgākās zāles ir kļuvušas lētākas, un tas ir ieguvums. Otrs ieguvums ir farmaceitu maksa, kas ir izņemta ārā no zāļu cenas, akcentējot farmaceita lomu, jo farmaceits nav tikai pārdevējs. Farmaceits ir pieejamākais veselības aprūpes speciālists, kurš ir ļoti izglītots un zinošs.

Tas, ko redzam pēc datiem, – lieltirgotavu apgrozījums aug, arī aptieku apgrozījums aug, tostarp laukos. Ne vienmēr šis pieaugums rezultējas peļņā, bet arī naudas asinsrite nozarē ir svarīga,” reformu vērtēja S. Henkuzens.

Tas, uz ko tieši un nepārprotami norādīja J. Lībķens, – ir paaugstinājušies riski, kas rodas pēc cenas lineāra samazinājuma.

“Domājot ilgtermiņā, mēs saredzam, ka ar atsevišķām zāļu grupām var rasties problēmas, jo no 1. janvāra ieviestie uzcenojumi nesedz recepšu medikamentu apgādes izmaksas. Esam tikušies ar Veselības ministriju, un šie jautājumi ir pārrunāti. Strādājam pie risinājuma, lai apgādes ķēde būtu ilgtspējīga un nebūtu jādomā par to, kurš nodarbosies ar to preču grupu izplatīšanu, kas nav ekonomiski pamatotas,” uzsvēra J. Lībķens.

Reformas mācības un nepieciešamības

Runājot par reformas izvērtējumu, nozīmīgs ir ne tikai praktiskais ieguvums, bet arī tās realizācijas gaitas problemātika, kuru uz savas ādas visvairāk izjutuši farmaceiti, kuri no sagatavošanās procesa sākuma reformā jau aizvadījuši vairāk nekā gadu atšķirībā no pacientiem, kuri reformu pieredzēja, sākot no 1. janvāra.

Proti, visu izrakstīto papīra recepšu elektronizēšana bijis un vēl aizvien ir manuāls darbs un aizņem farmaceita laiku, kas tiek atņemts pacientam.

“Visu farmaceitu vārdā varu teikt, ka pēc 1. janvāra, kad reforma stājās spēkā, parādījās jautājumi no klientiem. Farmaceitiem bija jāstāsta klientiem, ko nozīmē šī reforma, ka šī maksa nav kaut kas papildus farmaceitam, ka tā ir daļa no medikamenta cenas, kas tagad ir izdalīta kā atsevišķa pozīcija rēķinā,” atklāja Jeļena Petrišina. Savukārt ārste un Saeimas deputāte Līga Kozlovska diskusiju noslēdza ar mierinājumu, ka reformas izvērtējums un labojumi ne tuvu vēl nav galā, un paziņoja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek apspriesta virkne priekšlikumu par dažāda veida labojumiem. Arī Svens Henkuzens atzina, ka ir jāpārskata pacientu līdzmaksājumu apjoms, bet ar piesardzīgu piebildi – “ja budžeta pietiks”.

Konferences sākumā referēja arī veselības ministrs Hosams Abu Meri, skaidri pasakot, ka veselības aprūpes budžeta pieaugums ir minimums no nepieciešamā un būtiskām izmaiņām sistēmā un finansējumā neesot politiskās gribas.

Zāļu rezervju veidošana

Kā viens no rīkiem, lai nodrošinātu zāļu nepārtrauktu pieejamību, ir kritiski nepieciešamo zāļu rezervju veidošana dažādos veselības aprūpes līmeņos, sākot ar apgādes uzņēmumiem un beidzot ar reģionu aptiekām, turklāt rezerves vajadzīgas gan krīzes brīžiem, gan miera laikos, kad regulāri veidojas kādu zāļu deficīts, jo ražotāji nespēj saražot nepieciešamajā apjomā vai ierobežo piegāžu apjomus. Kā norādīja L. Kozlovska, rezervju izveidē mērķtiecīgi būtu iesaistīt visus līmeņus, jo krīzes brīdī lauku aptiekas atrodas pārāk tālu no Rīgas noliktavām, lai justos droši, ka zāles nonāks arī līdz viņiem.

“Apgādes uzņēmumi pie šīs problēmas strādā ciešā sazobē ar Veselības ministriju.

Cik zinu, Veselības ministrija nāks klajā ar informatīvo ziņojumu par zāļu krājumu veidošanu, kas jau iezīmēs skaidrāku bildi. Apgādes uzņēmumi jau ir gatavi nepārtrauktības ķēdes nodrošināšanai un iesaistei procesā. Visiem ir ģeneratori, paralēlie elektrības pieslēgumi un loģistikas tīkls. Tas jau šobrīd ir ikdienas darbs, ko darām.

Līdztekus ir jautājumi, kurus mēs nevaram atrisināt bez valsts iesaistes. Ja valsts paredz pienākumu kādam veidot zāļu krājumus, tad valstij ir ne vien jānodrošina iepirkums krājumu izveidei, bet arī jāpiedalās sarunās ar ražotājiem, lai tie nodrošina Latvijai nepieciešamos apjomus,” problēmas sakni fizisko piegāžu jomā netieši atklāja J. Lībķens, piebilstot, ka pavisam nesen Spānijā varēja vērot gluži parastu ārkārtas situāciju – elektroapgādes pārtraukumu, kad pārstāja darboties sakari, nestrādāja bankas kartes. Proti, mums ir jābūt gataviem ne tikai kara draudiem, bet arī ikdienas ķibelēm.

Zāļu apgādes nākotnes izaicinājumi

No visiem diskusijas dalībniekiem nākotnes veselības aprūpes morāles izaicinājumus vispārliecinošāk noslēgumā ieskicēja AS Olpha valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, atbildot uz jautājumu par ziedojumiem pacientiem zāļu iegādei.

“Manuprāt, ir diezgan skumji, ja pacientiem, kuriem vajadzētu nodrošināt stabilu un drošu farmakoterapiju, ir jābalstās uz ziedojumiem. Pacienti nedrīkst būt lūdzēju lomā, jo sevišķi tajās diagnožu grupās, kur runa ir par dzīvības glābšanu. Tas ir jāmaina konceptuāli, lai cik arī smagi tas nebūtu. Farmakoterapija ir viena no izmaksu ziņā lētākajām. Nesaņemot ārstēšanu laikus, pacients nonāk stacionārā un valstij izmaksā daudz dārgāk. Ir jāatrod resursi, lai visi mūsu valsts iedzīvotāji saņemtu cieņpilnu veselības aprūpi. Ir jābūt ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģijai ar tai nepieciešamo finansējumu. Citādi būs ļoti grūti, un situācija var pasliktināties,” sacīja J. Bundulis.

Tikmēr S. Henkuzens, runājot par nākotni un dzīvi pēc reformas, uzsvēra, viņaprāt, četras galvenās lietas. Pirmā ir farmaceita pakalpojuma maksa. “Pēc fakta bieži vienam pacientam ir daudz recepšu, un mēs vēlētos šajā gadījumā slodzi no šī pacienta noņemt. Skaidrs, ka runa ir par pacientiem, kuri ir visslimākie un jutīgākie un tāpat zālēm tērē lielus līdzekļus. To varētu segt no budžeta, un, ja budžets būs, tad būs šādas izmaiņas.

Otra lieta, ko mēs vēlētos pilnveidot, ir lieltirgotavu piecenojumi. Mēs dzirdam pamatotus argumentus, jo īpaši dārgo zāļu sadaļā, ka zūd interese šīs zāles izplatīt, un mēs kopā ar nozari meklējam iespējas pilnveidot piecenojumus, neradot lielu papildu ietekmi uz budžetu, jo valsts budžets ir tik mazs, cik tas ir. Trešā lieta ir pakalpojumi aptiekās. Tos plānojam paplašināt. Ceturtā lieta ir recepšu digitalizācija.

Mēs vēlētos, lai papīra recepšu īpatsvars ir pēc iespējas mazāks,” tā nākotnes ieceres aprakstīja S. Henkuzens.

Pēc konferences priekškara

Konferences vadītāja K. Jučkoviča pēc konferences noslēguma, jautāta par izmaiņām nozarē pēc reformas, pastāstīja, ka pašlaik izstrādē un apspriešanā ir noteikumi par aptieku pakalpojumu klāsta paplašināšanu, tāpat Saeimas koalīcija nākusi klajā ar iniciatīvu, ka farmaceita maksu par medikamentiem līdz 10 eiro iedzīvotāju vietā aptiekām samaksās valsts.

“Šajā jautājumā esam pozitīvi piesardzīgi – lai gan iniciatīva konceptuāli ir atbalstāma, riski ir manāmi – tie ir politiski un sociālpolitiski. Saeimas vēlēšanu tuvums norāda, ka politiķi vēlas ātrus risinājumus problēmām, kas skar iedzīvotāju masas, nepārdomājot, kā šādus lēmumus izpildīt ilgtermiņā ierobežota budžeta apstākļos,” viņa uzsvēra.

Rezervju izveidē mērķtiecīgi būtu iesaistīt visus līmeņus, jo krīzes brīdī lauku aptiekas atrodas pārāk tālu no Rīgas noliktavām, lai justos droši, ka zāles nonāks arī līdz viņiem, Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Saeimas deputāte.

Pacienti nedrīkst būt ziedojumu lūdzēju lomā, jo sevišķi tajās diagnožu grupās, kur runa ir par dzīvības glābšanu, Juris Bundulis, AS Olpha valdes priekšsēdētājs.

Domājot ilgtermiņā, mēs saredzam, ka ar atsevišķām zāļu grupām var rasties problēmas, jo no 1. janvāra ieviestie uzcenojumi nesedz recepšu medikamentu apgādes izmaksas, Jānis Lībķens, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis.

Tāds ir secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās konferences Veselības aprūpe budžeta krustcelēs diskusijas Zāļu pieejamība un apgāde Latvijā: no reformas uz ilgtermiņa pieejamību.

Diskusijā piedalījās Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks Svens Henkuzens, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Saeimas deputāte Līga Kozlovska, AS Olpha valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, Mēness aptiekas un Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Jeļena Petrišina, Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.

Diskusiju vadīja Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.