Nozares eksperti pulcējas uz domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” svinīgo atklāšanu
Pēdējo gadu krīzes – pandēmija, enerģētikas satricinājumi un ģeopolitiskie draudi – ir spilgti parādījušas, cik būtiska ir valsts spēja nodrošināt nepārtrauktus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. 18. martā Rīgā, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” atklāšanas pasākumā, veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas eksperti tikās, lai diskutētu par veselības aprūpes sistēmas noturības izaicinājumiem Latvijā.
Lasīt vairāk
Nozares eksperti pulcējas uz domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” svinīgo atklāšanu
Pēdējo gadu krīzes – pandēmija, enerģētikas satricinājumi un ģeopolitiskie draudi – ir spilgti parādījušas, cik būtiska ir valsts spēja nodrošināt nepārtrauktus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. 18. martā Rīgā, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” atklāšanas pasākumā, veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas eksperti tikās, lai diskutētu par veselības aprūpes sistēmas noturības izaicinājumiem Latvijā.
Lasīt vairāk
Apgabaltiesa par nepamatotiem atzinusi gandrīz visus ģimenes ārstu iebildumus par NVD līgumu
Administratīvā apgabaltiesa par nepamatotiem atzinusi sešus no septiņiem ģimenes ārstu iebildumiem par Nacionālā veselības dienesta (NVD) piedāvāto līgumu, saskatot problēmas tikai faktā, ka ārstiem tiek piemēroti līgumsodi, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā. NVD aģentūru LETA informēja, ka apgabaltiesa izskatījusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) iesniegto blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu saistībā ar pagaidu noregulējumu […]
Lasīt vairāk
VM valsts sekretāre: Reģionālā līmeņa slimnīcās jābūt valsts līdzdalībai
Reģionālā līmeņa slimnīcām vajadzētu būt ar valsts līdzdalību, kas ļautu domāt valstiski, vienlaikus jāstiprina un normatīvajos aktos jāparedz pašvaldību slimnīcu sadarbība ar lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām, intervijā aģentūrai LETA sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Lasīt vairāk
Cilvēktiesības krīzes laikā. Pārdomas Ukrainas kara trešajā gadumijā • IR.lv
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus. Cilvēktiesību jēdziens krīzes apstākļos lielākoties gan asociējas ar teicienu – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Bet, kā zināms, šajā tēmā atslēgas vārds ir tieši indivīda tiesības tikt pasargātam no valsts puses. Cik tālu vai tuvu esam šim teicienam saistībā ar iespējām saņemt valsts atbalstu kritiskos brīžos? Par kādām situācijām un krīzēm ir runa? Cilvēktiesību aizsardzība kara un bruņotu konfliktu laikā Bruņoti konflikti ir viens no lielākajiem draudiem cilvēktiesībām un humanitāro tiesību pārkāpumiem, jo tie nereti saistās ar kara noziegumiem un bēgļu krīzēm. Starptautiskās humanitārās tiesības, arī Ženēvas konvencija, nosaka, ka civiliedzīvotājiem un kara gūstekņiem jātiek aizsargātiem. Tomēr daudzas valstis un bruņotas grupas ignorē šos principus, izraisot masveida cilvēktiesību pārkāpumus. Diemžēl tas notiek arī 21. gadsimtā un tepat Eiropā, mums blakus. Ir ziņas gan par civiliedzīvotāju tīšu nogalināšanu, palīdzības nesniegšanu ievainotajiem un slimajiem, pirmās palīdzības medikamentu trūkumu vai neesamību un citiem pārkāpumiem, kas tiek īstenoti pret iedzīvotājiem. Dabas katastrofas un pandēmijas Dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, plūdi un viesuļvētras, var izraisīt cilvēku piespiedu pārvietošanos, veselības aprūpes sistēmu sabrukumu un pārtikas trūkumu. Cilvēktiesības šādos gadījumos ietver piekļuvi pamatvajadzībām, kā arī valsts pienākumu nodrošināt informāciju un efektīvu rīcību.
Lasīt vairāk
Rēvalds: Medicīna "iet laukā" no slimnīcām
"Ir jāzina, kā rīkoties stundā X. Taču pagaidām ir apzināts resurss, bet nav skaidrs – kas un kā koordinēs tā izmantošanu."
Lasīt vairāk
