Veselības politika

Jaunā ES regula stiprinās zāļu pieejamību un piegādes drošību Latvijā - Medikamentu Informācijas Centrs

15.jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināta Veselības ministrija sagatavotā nacionālā pozīcija par Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu regulai, kuras mērķis ir stiprināt kritiski svarīgu zāļu pieejamību un piegādes drošību, kā arī uzlabot zāļu fizisko pieejamību visā Eiropas Savienībā (Priekšlikums). Priekšlikums izstrādāts, lai risinātu zāļu trūkumu un piegādes ķēžu ievainojamību problēmas, kas ir kļuvušas aktuālas pēdējos gados,

Noteikta kārtība bezrecepšu zāļu piegādei ar kurjeru

Kvaternārā profilakse. Ko ārsti pārrunā privāti, nevis publiski

Kvaternārā (ceturtā līmeņa) profilakse ir pasākumi, kas aizsargā pacientus no medicīniskām intervencēm, kuras var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, balstoties uz principu Primum non nocere. Aktualitāte Latvijā: Pirmo reizi kvaternārā profilakse vairākkārt pieminēta latviešu valodā Pasaules latviešu ārstu 10. kongresā, taču joprojām publiski tiek apspriesta maz, jo apšauba ierastās dogmas medicīnā un sabiedrības veselībā. Marc Jamoulle koncepcija: Beļģu ģimenes ārsts 1986. gadā izveidoja QPP jēdzienu, lai pievērstu uzmanību pārdiagnostikas, pārārstēšanas un polifarmācijas riskam, un to plašāk attīsta frankofonās un spāniski runājošās valstīs. Pieci profilakses līmeņi (autoraprāt): Primordālā – novērš riska faktoru veidošanos (ūdens/gaiss, klimats). Primārā – novērš slimības rašanos (dzīvesveids, vakcinācija). Sekundārā – agrīna atklāšana/skrīnings. Terciārā – komplikāciju mazināšana un rehabilitācija. Kvaternārā – aizsargā no pārmērīgas medicīnas (nevajadzīgi testi, agresīva terapija, polifarmācija). Praktiski kvaternārās profilakses piemēri: atteikums nozīmēt antibiotikas vīrusu infekcijai, pacienta informēšana par skrīninga riskiem, zāļu pārskats gados veciem cilvēkiem, izvairīšanās no nevajadzīgām operācijām. Kritika par pārmērīgu medicīniskumu: modernā medicīna bieži paplašina slimību definīcijas un samazina “normālo” rādītāju sliekšņus, pārvēršot veselus cilvēkus pacientos un veicinot komerciālu testu un zāļu tirgu. Covid-19 piemērs: dažas pandēmijas laikā ieviestās politiskās prasības (masku atkārtots lietojums, sporta aizliegumi bērniem, plānveida aprūpes ierobežojumi) neietekmēja vīrusa izplatību, bet radīja citus veselības zaudējumus — tipiska kvaternārās profilakses problemātika. Galvenie riski bez kvaternārās profilakses: pārdiagnostika, pārārstēšana, nevajadzīgi izmeklējumi, nevajadzīgi izdevumi un iatrogēns kaitējums (blakusparādības, psiholoģisks stress, finansiāls slogs). Kvaternārā profilakse kā kvalitātes un ētikas instruments: prasa ārstu pašrefleksiju, kritisku vadlīniju izvērtēšanu, empātisku komunikāciju un pacientcentrētu lēmumu pieņemšanu (“dažkārt labāk nedarīt neko, nekā kaitēt”). 21. gs. 20. gados, kad tehnoloģiju un farmācijas piedāvājums eksplodē un pacienti pieprasa vairāk testu, QPP ir būtiska drošas, ilgtspējīgas un cilvēkcentrētas veselības aprūpes sastāvdaļa, kas palīdz samazināt nevajadzīgu iejaukšanos un saglabāt resursus patiesi efektīvai aprūpei.

Valsts prasību noteikta zāļu mainība mazina pacienta līdzestību un vairo stresu

Prasība izrakstīt kompensējamās zāles, norādot tikai to vispārīgo nosaukumu, un aptiekām pienākums izsniegt lētākās šim nosaukumam atbilstošās kompensējamās zāles praksē bieži rada situācijas, ka ilgākā laikā pacientam mainās zāļu ražotāji, to iepakojumi un palīgvielu sastāvs, kas var radīt stresu, apjukumu un vēlāk - vienaldzību, tā samazinot pacienta līdzestību ārstēšanā.

Aparatūra vien vēzi neārstē – Latvijā ir vairāk iekārtu, bet mazāk iegulda medikamentos

Latvija vēža ārstēšanā daudzos rādītājos atpaliek no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kā arī no Eiropas vidējiem rādītājiem kopumā. Uz citu valstu fona izceļamies ar to, ka Latvijā ir daudz vairāk...

Cilvēks nesaņem valsts apmaksātas zāles un izmeklējumus. Ko par to saka ārsti?

Ārsts maksas vizītes laikā nedrīkst izrakstīt valsts kompensētos medikamentus un nosūtījumus uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.

Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča piedalās starptautiskos forumos par kritiski svarīgu zāļu pieejamību

Pagājušajā nedēļā Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča piedalījās divos nozīmīgos starptautiskos pasākumos, kas veltīti vienai un tai pašai tēmai veselības aprūpē – Kritiski svarīgie medikamenti, to kustība, uzkrāšana un pacientu sasniegšana. OECD Medicīnas ierīču un medikamentu ekspertu grupas sanāksmē, kā arī Kritisko medikamentu apgādes forumā bija prezentācijas, ziņojumi un diskusijas. Taču kopsavilkums ir skaidrs

Par domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” biedru kļuvis Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns Kristaps Jaudzems

Sabiedriskai apspriedei nodots likumprojekts par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību

Zāļu trūkstot tikai 2% gadījumu? Pacienti realitātē saskaras ar daudz vairāk

Pēteris Apinis: PVO klimata pārmaiņu un veselības rezolūcija, Parīzes nolīgums un Donalda Trampa sapratne par to visu

Šī raksta mērķis ir pārskatīt galvenos globālos notikumus pasaules klimata izmaiņu un sabiedrības veselības korelācijas un izpratnes jomā.

Pēteris Apinis: Komisija “Padarīsim Ameriku atkal veselīgu” saistībā ar psihiatriju ASV un Latvijā

Donalda Trampa un viņa administrācijas revolucionārie pārkārtojumi saistās ne tikai ar nodokļiem importa precēm, palīdzības atņemšanu Ukrainai, nesaprotamiem diplomātijas kūleņiem, bet arī centieniem mainīt valsts veselības politiku. 2025. gada 13. februārī Baltais nams paziņoja par komisijas “Padarīsim Ameriku atkal veselīgu” (Make America Healthy Again) izveidi.