Lai saņemtu valsts apmaksātu speciālistu konsultācijas, jāgaida ļoti ilgi, tāpēc tu izvēlies apmeklēt ārstu par maksu. Taču zini – ja uz pirmo vizīti esi aizgājis par savu naudu, arī tālāk nāksies izmeklēties un ārstēties par maksu. Tā ir tagad. Taču tiek solītas pārmaiņas.
Nacionālais veselības dienests (NVD) jau no 1. marta bija plānojis sākt pilotprojektu pusgada garumā. Tajā divās valstij piederošās slimnīcās – P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – visiem pacientiem, kas apmeklētu kādu no piecu jomu speciālistiem, pie kuriem patlaban veidojas visgarākās rindas, un tie ir endokrinologs, neirologs, kardiologs, infektologs un reimatologs,
pēc maksas vizītes būtu iespēja turpināt ārstēšanos nevis par maksu, bet – par valsts naudu. Bija plānots, ka pilotprojekts ļaus saprast, kā šādas izmaiņas noteikumos ietekmētu veselības aprūpes budžetu, vai atvieglotu pacientam ārstēšanos un mainītu gaidītāju rindu garumu. Tā bija domāts. Bet – ar projekta nosacījumiem nebija apmierināta Veselības aprūpes darba devēju asociācija, kas pārstāv privātās veselības aprūpes iestādes, un tā iesniedza sūdzību Konkurences padomē. Tā savukārt pārkāpumus nesaskatīja, taču pilotprojekts nu ir atlikts līdz 1. jūlijam.
Lai iegūtu detalizētāku ieskatu, pilotprojektam NVD pievienos arī Daugavpils slimnīcu. Tomēr līdz secinājumiem gan būs vēl krietni jāgaida – sūdzības dēļ mainīts arī pilotprojekta norises ilgums, jaunās kārtības izmēģināšana ritēs gadu.
Ko visu šo laiku darīt mums, kam joprojām speciālista valsts apmaksātas konsultācijas nākas gaidīt mēnešiem ilgās rindās, un tāpēc esam spiesti iet pie ārstiem par pilnu maksu. Citas atbildes kā – jāgaida – nav. Bet viens gan ir pilnīgi skaidrs – pie pašreizējās kārtības un radušās situācijas poliklīnikās, ambulancēs, slimnīcās praktiski strādājošie ārsti nav vainojami, viņi ir tādi paši situācijas ķīlnieki kā mēs un cenšas visiem iespējamiem līdzekļiem saviem pacientiem palīdzēt, kā vien var.
Ko saka trīs vadošu amatu ārsti?Pēc receptēm – joprojām pie ģimenes ārsta
Dr. med. Evija Miglāne, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore:
– Ja pacients atnācis pie ārsta uz maksas konsultāciju, tad, jā, nosūtījumus uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, kā arī kompensējamos medikamentus ārsts nedrīkst izrakstīt. Jautājums: vai pēc maksas vizītes pacients var turpināt ārstēšanos par valsts naudu? Nesen tas tika aktualizēts arī mūsu slimnīcā, bet Nacionālā veselības dienesta atbilde bija viennozīmīgs nē!
Es katru pacientu, kurš pie manis ieradies maksas vizītē, kaut gan pēc veselības stāvokļa un diagnozes viņam pienāktos valsts apmaksāta konsultācija, brīdinu, ka kompensējamos medikamentus un nosūtījumus es izrakstīt nevarēšu. Bet dzīve ir dzīve, un cilvēks meklē izeju no situācijas. Proti, eksistē divi veidi, kā šo situāciju risināt. Pirmais – es izsniedzu pacientam konsultācijas slēdzienu, ar kuru viņš dodas pie sava ģimenes ārsta, un tas pēc manām rekomendācijām izraksta zāles un nosūtījumus uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Otrs: es pati pierakstu pacientu pie sevis valsts vizītē, lai sagatavotu nosūtījumus un receptes.
Ir daži kompensējamie medikamenti, kurus drīkst izrakstīt tikai un vienīgi neirologs, arī uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu pēc esošās kārtības drīkst nosūtīt tikai ārsts speciālists.
Katram ārstam speciālistam ir rezervētās vietas, kurās ierakstīt savus stacionāra pacientus uz novērošanu un ambulatoros pacientus, kuriem nepieciešama atkārtota vizīte. Atkarībā no pacienta veselības stāvokļa novērošanas vizīte pie hroniskām neiroloģiskām slimībām ir paredzēta pēc trim, maksimums, sešiem mēnešiem. Ja cilvēks grib pierakstīties no malas, tas var nebūt iespējams, jo daudziem ārstiem valsts pieraksts ir aizpildīts līdz pat rudenim.
Man šķiet paradoksāli, ka nedrīkstu maksas konsultācijas pacientam izrakstīt kompensējamo zāļu receptes, ja viņam saistībā ar savām diagnozēm tādas pienākas. Ne visi medikamenti cenas ziņā jebkuram cilvēkam ir pieejami, un galu galā, ja pacientam pienākas valsts kompensēti medikamenti, nav visai ētiski likt tos viņam pirkt par savu naudu. Līdz ar to pacients ir spiests speciāli iet pie ģimenes ārsta tikai tāpēc, lai dabūtu šo recepti. Domāju, ka, uzsākot pilotprojektu, veselības aprūpe noteikti uzlabosies.
Strādājot pēc kārtības, kas paredzēta pilotprojekta ietvaros, nevajadzētu būtiski palielināties ne recepšu, ne nosūtījumu skaitam, un finansiāli zaudējumi valstij no tā neradīsies, jo pacientu daudzums ambulatorajā sistēmā jau nemainīsies. Pacientiem būs ieguvums, jo varētu samazināties ārstu apmeklējumu skaits.
Netaisnīga sistēma
Una Gailiša, endokrinoloģe, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra virsārste, pieņem arī klīnikā Piramīda 3:
– Uz valsts apmaksātām endokrinologa konsultācijām rinda ir ļoti gara. Kad mūsu slimnīcā aprīļa beigās atvēra pierakstu uz nākamo pusgadu, tā aizpildījās nedēļas laikā, un pieraksts ir pilns līdz pat novembrim.
Valsts vietas ir ierobežotas, un arī ārstu kapacitāte, cik pacientu spējam pieņemt, nav bezizmēra.
Ja pacients atnācis par pilnu samaksu uz medicīnas iestādi, kurai nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu, speciālists nedrīkst nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un izrakstīt kompensējamos medikamentus, taču ir daudzas veselības iestādes, tostarp P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kurām ir līgums ar NVD un kurās tiek sniegti gan valsts apmaksāti, gan maksas pakalpojumi. Ja ārsts pacienta maksas vizīti tuvākajā laikā noformē kā valsts apmaksātu, tad mēs varam izrakstīt kompensējamos medikamentus un nosūtījumus uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.
Taču, tā kā gan ārstniecības iestādei, gan katram speciālistam ir noteiktas kvotu vietas, ļoti daudzus pacientus mēs nevaram pārlikt uz valsts pieņemšanu.
Bet, cik vien iespējams, cenšamies nākt cilvēkiem pretim, ja redzam, ka ir neatliekama situācija. Piemēram, diabēta pacientam tūlīt beigsies insulīns, un, to nesaņemot, viņam kļūs pavisam slikti un viņš nonāks slimnīcā, un tad šī cilvēka ārstēšana valstij izmaksās daudz dārgāk.
Manuprāt, tā ir ļoti netaisnīga sistēma, ka cilvēks, kas ir maksājis nodokļus, netiek pie ārsta un, ja atnāk uz konsultāciju par pilnu samaksu, nesaņem valsts apmaksātus izmeklējumus un medikamentus, kuri viņam pienāktos.
Visbiežāk, ja speciālists privātpraksē nozīmē izmeklējumus un medikamentus, pacients ar šo slēdzienu dodas pie ģimenes ārsta un viņš šīs rekomendācijas izpilda.
Tomēr būtu labi, ja ģimenes ārstu institūcija būtu efektīvāka.
Piemēram, tagad ģimenes ārsti nedrīkst izrakstīt nosūtījumu uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Ja šādu izmeklējumu ir rekomendējis speciālists, tad vajadzētu būt tā, ka ģimenes ārsts šīs rekomendācijas drīkstētu izpildīt.
Tikai endokrinologa kompetencē ir daži medikamenti, kas paredzēti reto slimību un arī diabēta ārstēšanai, bet pārsvarā, ja speciālists ir devis savu slēdzienu, tad ģimenes ārsts var izrakstīt gandrīz visu nepieciešamo. Vienīgi jāteic, ka arī ģimenes ārsti ir dažādi un ne visi ir vienlīdz atsaucīgi. Rindas pie endokrinologa veido arī tādi pacienti, kuriem ģimenes ārsti atsaka izrakstīt endokrinologa nozīmētos medikamentus,
un pacienti pie speciālista pierakstās tikai tāpēc, lai saņemtu valsts apmaksātās zāles.
Savā praksē ar šo problēmu saskaros regulāri. Daļa pacientu zina, ka, atnākot uz maksas speciālista konsultāciju, būs jāmaksā arī par izmeklējumiem, uz kuriem tiks nosūtīti. Daudzi ir ļoti neapmierināti, piemēram, cilvēks atnāk tikai tāpēc, lai es viņam izrakstītu kompensējama medikamenta recepti, un nesaprot, kāpēc maksas vizītē to nedrīkstu darīt. Uzsākot pilotprojektu, noteikti tiks atvieglota pacientu turpmāka izmeklēšana un ārstēšana.
Atlaidei jābūt visiem
Artis Kalniņš, invazīvais kardiologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds asinsvadu slimību klīnikas vadītājs:
– Pie manis uz pieņemšanu var tikt ātrākais pēc 2–3 mēnešiem. Ir gan valsts apmaksātas, gan maksas vietas, un abas rindas ir praktiski vienādas. Pacienti man bieži prasa, kāpēc par maksu nevar tikt uz konsultāciju ātrāk, un tad atbildu, ka diennakts ir tik gara, cik ir, un par naudu tā garāka nekļūs.
Dīvaini, ka tiem, kas par konsultāciju maksā, jāmaksā arī tālāk par izmeklējumiem un medikamentiem.
Ja pacients prasa, lai izrakstu kompensējamās zāles, skaidroju, ka, tā kā viņš ir atnācis uz maksas vizīti, tas nav iespējams. Tie, kuri ar to nav apmierināti, pēc tam pierakstās uz valsts apmaksātu konsultāciju pēc pāris mēnešiem.
Domāju, nav pareizi, ka ārsts maksas vizītes laikā nedrīkst izrakstīt kompensējamos medikamentus un nosūtījumus uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. Ja pacientam ir konkrēta diagnoze un pienākas kompensējamie medikamenti, tad vajadzētu būt vienalga, vai viņš ir atnācis par maksu vai ne. Ja valstī ir noteikta atlaide, tai jābūt visiem!
