Veselības politika

Circene: Pacienti nevar bezgalīgi gaidīt, lai ieviestu jaunus medikamentus konkrētām diagnozēm

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti aicināja Veselības ministriju (VM) sagatavot datus par piecenojumiem kompensējamām zālēm salīdzinājumā pa Baltijas valstīm.

Pēteris Apinis: Atklāta vēstule Kultūras ministrei un Izglītības un zinātnes ministrei

Atklāta vēstule Agnesei Loginai un Andai Čakšai par to, ka kordziedāšana un tautu dejas nozīmē ne tikai Dziesmu svētkus reizi piecos gados, bet arī ikdienas nodarbes, kam ir nozīme tautas fiziskajā un garīgajā veselībā. Nepieciešams pastāvīgs valsts finansiāls un organizatorisks atbalsts koriem un tautas deju ansambļiem. Kopija nosūtīta Ministru prezidentei Evikai Siliņai; Finanšu ministram Arvilam Ašerādenam; Veselības ministram Hosamam Abu Meri; Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, XXVII Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem Česlavam Batņam un Ilzei Indriksonei

Abu Meri: Neviens cits nevarēs uzlabot pacientu un personāla pieredzi tik labi kā nozares profesionāļi

Neviens cits nevarēs uzlabot pacientu un personāla pieredzi tik labi kā mēs paši, nozares profesionāļi, starptautiskās konferences "Cilvēks - Latvijas veselības nozares vērtība" laikā sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Jelgavas poliklīnikas vadītāja: Valsts rīkojas tikai tad, kad medicīna ir soļa attālumā no bezdibeņa

Mūsdienu medicīnā arvien vairāk pievēršas visaptverošam skatījumam pacientu ārstēšanā, saprotot, ka ķermenis, emocijas, prāts un dvēsele veido vienu kopumu. Rodoties problēmām emocionālā plāksnē, tā var izpausties dažādās saslimšanās fiziskajā ķermenī. Tāpēc mūsdienu medicīna nevar ārstēt tikai simptomus, jāskata viss cilvēks kopumā. Tāpēc holistiskā jeb visaptverošā pieeja ir virziens, kādā mums jāattīsta medicīnas nozare Latvijā, uzkata Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.

Eksperti: Efektīva budžeta līdzekļu investēšana onkoloģijā ir uzsākta

Virzība uz valsts budžeta līdzekļu efektīvu investēšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanā ir uzsākta, bet nepieciešams vēl ļoti daudz lēmumu un rīcības, atzina ekspertu semināra “Kā mazināt sociālekonomisko slogu budžetam, biznesam, ģimenēm? Onkoloģija” dalībnieki. Valsts kontrole revīzijā ir secinājusi, ka tikai divu no 11 analizēto vēža diagnožu pacientiem ir pieejamas efektīvas zāles saskaņā ar starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām. Lai gan kopumā situācija ir slikta, tomēr tas nozīmē, ka šo divu diagnožu pacientu ārstēšanā ieguldītie valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti mērķtiecīgi un efektīvi, nodrošinot iespējami labāku veselības ieguvumu pacientiem. Gan darba devēju, gan veselības ekonomikas, gan pacientu pārstāvji aicina veselības politikas veidotājus daudz enerģiskāk un izlēmīgāk turpināt onkoloģisko pacientu ārstēšanas kvalitātes uzlabošanu saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, jo tas nodrošinās sociālekonomiskā sloga samazināšanu budžetam, tautsaimniecībai un ģimenēm.

Pēteris Apinis: Pirmais pastāsts veselības ministram Hosamam Abu Meri par zāļu cenām un pretiekaisuma līdzekļiem

Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk. Savukārt visi sevi cienoši profesionāļi pamanās ar ministru pirmajā tikšanās reizē runāt tikai par naudu, šeit es domāju gan profesionālus politiķus, gan profesionālus finansistus, gan profesionālus ārstus.

Abu Meri atklāj veselības jomas, kas tiks finansētas prioritāri

Gaidāmais 275 miljonu eiro budžeta palielinājums apliecina, ka veselības nozare valdībai ir viena no prioritātēm, sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa:

Onkoloģija – prioritāte bez rezultāta

"Latvijā visiem onkoloģijas pacientiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt pat medicīniskās palīdzības minimumu."

Abu Meri: Pašreizējā sistēma e-veselībā ir nepieņemama

Veselības nozares finansējumam tuvāko trīs gadu laikā jāpieaug līdz 2,5 miljardiem eiro, intervijā Latvijas Radio pauda jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

paldies la..lv par publikāciju:

Pēteris Apinis: Paldies Līgai Meņģelsonei par darbu! Laboratoriju krīzi risināt uzticēsim Hosamam Abu Meri

Pēteris Apinis, ārsts Veselības ministrs, kas ir iestrādājies un apjautis budžeta spēles noteikumus, vienmēr ir daudz vērtīgāks nekā jaunatnācējs, pat, ja tas būtu absolūts profesionālis. Tas, ka populārākā iepriekšējās valdības ministre, mūždien smaidošā un 24/7 strādājošā Līga Meņģelsone tiek „noņemta no distances”, bet haosa organizators Krišjānis Kariņš tiek pie jauna, ērtāka krēsla, ir jaunās valdības […]

Par samilzušajām problēmām laboratorisko izmeklējumu finansēšanā Guntars Gūte sarunājas ar ārstu un sabiedrisko darbinieku Pēteri Apini

Krīze bija zināma jau gada sākumā

Pēteris Apinis: Par smēķēšanas, mazkustības, liekā svara korelāciju ar zemu darba produktivitāti un izglītības trūkumu

Brīdī, kad tiek sastādīta jauna valdība, pieņemts cerības un vēlmes likt uz papīra vai portālā, cerībā, ka topošie varneši to izlasīs, analizēs un liks lietā. Būtu jau gana labi šādā brīdī iekliegties – dodiet naudu veselības aprūpei (aizsardzībai, žogam uz Latvijas/Krievijas robežas, skolotāju un policistu algām, zinatnei, ceļu remontam, vēja parkiem un sociāliem pabalstiem). Taču starp daudzajiem kliedzējiem „dodiet naudu!” nebūšu saklausāms. Pie kam tiem, kas prot lasīt valsts budžetu ir itin skaidrs, ka Krišjānis Kariņš savas iepriekšējās valdīšanas laikā ir tik nesaimnieciski tērējis valsts līdzekļus, tik maz domājis par nodokļu vienkāršošanu un iekasēšanu, atbalstu uzņēmējiem un eksportam, ka var izdarīt vienkāršu aplēsi – naudas nebūs. Premjerministre Evika Siliņa čakli raudzīsies – kā valsts kasi cik necik piepildīt. Savukārt es savās publikācijās centīšos pastastīt, ka veselība nozīmē peļņu valstij. Par pelnošāko veselības jomu mēs sauksim sabiedrības veselību, kad vesels, enerģisks cilvēks čakli strāda un pelna – gan sev, gan darba devējam, gan valstij, bet valsts no šīs peļņas uztur veselības aprūpi, aizsardzību, izglītību, zinātni utt.