Kā vērtējat šī gada veselības nozares budžetu, ņemot vērā saspringtos tā veidošanas apstākļus un to, ka par budžeta prioritāti noteikta drošība?
Nav noslēpums, ka veselības joma ir tā, kurā finansējuma nekad nevar būt par daudz. No otras puses, neskatoties uz to, ka šis ir saspringts budžets, veselības jomai tika piešķirts papildu finansējums, tostarp medikamentiem, onkoloģijai. Papildu finansējums tika rasts, jo veselības joma ir prioritāte. Tam, ka veselības jomā finansējuma nekad nevar būt par daudz, ir dažādi iemesli, un jāņem vērā tieši mūsu apstākļi. Mums ir novecojusi sabiedrība - sabiedrībai novecojot, cilvēki attiecīgi arī vairāk slimo. Tas ir viens no apstākļiem, kas rada lielāku nepieciešamību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un līdz ar to arī lielāku finansējuma patēriņu. Tāpat papildu finansējums ir nepieciešams tāpēc, ka attīstās zinātne, attīstās iespējas un tehnoloģijas, nāk jauni un inovatīvi medikamenti, kas sākotnējā fāzē vienmēr maksā vairāk, un skaidrs, ka jebkurš sabiedrības loceklis vēlas saņemt labāko veselības aprūpi, kas pasaulē iespējama. Tāpēc vien finansējuma veselībai nekad nebūs par daudz, jo ir tik plašas iespējas. Finansējums arī šajos apstākļos mums tika piešķirts, protams, ne tuvu tādos apmēros, kā mēs prasījām, bet papildu finansējums mums tika. Arī nākamajos budžetos mēs turpināsim uzstāt uz savām prioritātēm un vajadzībām un strādāsim pie tā, lai finansējums veselības jomai palielinātos.
Vai varat nosaukt tās prioritātes, kam šogad tomēr nepietika un uz kurām tad nākotnē fokusētos vairāk?
Mēs finansējumu prasījām arī nozares drošības stiprināšanai, bet, cerams, šajā jomā finansējumu radīsim citos risinājumos. Prasījām finansējumu arī pakalpojumu pieejamības paplašināšanai. Vēlreiz teikšu, ka tas, ka papildu finansējumu piešķīra onkoloģijas medikamentu un citu medikamentu iegādei, jau ir ļoti labi. Runājot par prioritātēm, arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) nesen paziņoja, ka būtiska prioritāte ir kritisko medikamentu pieejamības nodrošināšana.
Kā tiks risināts jautājums par kritisko medikamentu pieejamību nākotnē, jo viedokļi medikamentu tirgotājiem un ministrijai atšķiras?
Viedokļi neatšķiras. Gan tirgotāji, gan valsts vēlas nodrošināt un piegādāt iedzīvotājiem medikamentus. Viedokļi droši vien atšķiras par ātrumu un procesu, kā mēs virzāmies uz mērķi. Ja runājam par kritiskiem medikamentiem, tad jau šobrīd valstij ir nodrošināts un iegādāts medikamentu klāsts, kas nepieciešams krīzes situācijā. Jāuzsver, ka mums ir vairāki līmeņi attiecībā uz medikamentiem krīzes situācijām. Pirmkārt, ko vienmēr nenogurstoši stāstām, ka ir individuālais līmenis, kur mēs katrs kā sabiedrības loceklis esam atbildīgs par to, ka mūsu zāļu skapītī ir tie medikamenti, kas mums konkrēti ir vajadzīgi, piemēram, ja ir kāda hroniska saslimšana vai mūsu ģimenes locekļiem ir nepieciešamība pēc hroniskiem medikamentiem, tiem vienmēr ir jābūt zāļu skapītī. Lai nepienāk brīdis, ka rītdien man nav nepieciešamo tablešu, jo esmu aizmirsis aiziet pie ārsta pēc receptes.
Tas, ko valsts jau šobrīd nodrošina, ir valsts materiālās rezerves. Valsts materiālās rezerves medikamentu ziņā uztur Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Jau pagājušajā gadā šim mērķim valsts atvēlēja 1,5 miljonus eiro, un arī šogad, kā arī nākamajiem trīs gadiem ir iezīmēts finansējums krājumu palielināšanai. Tāpat ir vēl viens līmenis, kur jau kovida laikā tika piešķirts finansējums, lai slimnīcas iegādātos medikamentus trīs mēnešu krājumiem savām vajadzībām. Tādējādi mums jau ir valstiski nodrošināti divi līmeņi, nemaz nerunājot par individuālo līmeni. Kritiskie medikamenti ir tas papildu slānis, pie kura mēs šobrīd intensīvi strādājam, lai arī to varētu ieviest un nodrošināt. Tas aktualizējās, sākoties karam Ukrainā, un būs vēl papildu garantija, ka spēsim nodrošināt nepieciešamos medikamentus krīzes situācijā.
Premjere arī minējusi, ka prioritāte ir pārskatīt Veselības inspekcijas (VI) un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) resursus. Ko tieši ir plānots mainīt?
Skaidrs, ka resursu mums daudzām vajadzībām ir par maz. VI un SPKC ir ārkārtīgi nozīmīgas institūcijas. SPKC ir mūsu pētniecības un datu centrs, kurā statistika tiek analizēta, dati interpretēti, un, uz tiem pamatojoties, tālāk tiek veidota politika. Savukārt VI stāv sardzē tam, lai pakalpojumi būtu kvalitatīvi, droši, lai tur, kur mēs ieguldām finansējumu, tas arī attiecīgā kvalitātē un pienācīgā līmenī nonāktu līdz pacientam. Februāra sākumā pētījumu aģentūras "Norstat" veiktajā aptaujā noskaidrots, ka vairums iedzīvotāju līdz šim nav izjutuši zāļu cenu reformas efektu - medikamentu cenu samazināšanos. Vai, jūsuprāt, zāļu cenu reformas mērķis ir sasniegts? Mēs uzskatām, ka reforma pilnīgi noteikti ir izdevusies, uz mērķi mēs ejam, un šobrīd vēl ir neliels pārejas posms. Mēs ļoti cītīgi monitorējam zāļu cenas arī savā līmenī. Mums pieejamie dati rāda, ka cenas samazinās. Arī veselības ministrs publiski ir paudis, ka no saviem pacientiem ir saņēmis informāciju, ka viņi jūt zāļu cenu samazināšanos. Izvērstāku, detalizētāku informāciju un datus mēs varēsim sniegt nedaudz vēlāk, bet jau šobrīd, monitorējot 50 pirktākos medikamentus valstī, dati uzrāda, ka lielai daļai šo medikamentu cenas ir samazinājušās. Iedzīvotāji gan izjutuši tieši pretēju efektu, ka lētākie medikamenti pēc reformas ir sadārdzinājušies. Mēs arī reformas sākumā neslēpām, ka lētākajā medikamentu sadaļā, visticamāk, varēs just nelielu izmaksu kāpumu. Kopumā tika prognozēts, ka izmaksu kāpums varētu būt medikamentiem ar cenu līdz pieciem eiro, savukārt pārējiem medikamentiem - cenu samazinājums. Šobrīd redzam, ka cenu kāpums ir minimāls, bet cenu samazinājumi ir ievērojami. Es negribētu spekulēt ar cipariem, jo tās pašlaik ir tikai aplēses, bet noteikti vēlāk publiskosim detalizētus datus un skaidrojumu.
Diskusijās tiek pieminēta arī medikamentu pieejamība tieši reto slimību pacientiem. Vai reforma nav ietekmējusi arī zāļu pieejamību?
Es teiktu, ka tās ir spekulācijas par tēmu. Situācijas, ka zāles periodiski nav bijušas pieejamas, ir bijušas arī iepriekš. Tāpat arī iepriekš ir bijusi situācija, ka kādi konkrēti medikamenti nav pieejami gan Latvijas, gan arī citos tirgos, kas ir pilnīgi nesaistīti ar reformu. Arī pirms reformas bija medikamenti, kuri tirgū nebija pieejami, jo bija pārtraukumi ražošanā, apturētas ražošanas līnijas vai problēmas ar aktīvo vielu piegādi. Viennozīmīgi zāļu piegādi ir ietekmējis arī karš un pirms tam kovida pandēmija. Vienmēr ir bijuši kādi apstākļi un iemesli, kāpēc kaut kādos brīžos nav bijuši pieejami kādi medikamenti.
Mēs vienmēr skaidrojam iedzīvotājiem un profesionāļiem, kāda ir valsts rīcība, ja konkrētais medikaments nav pieejams. Rīcības ir ļoti dažādas, sākot ar vienkāršākajām, kā meklēt alternatīvas vai tā paša medikamenta citas devas un pielāgot terapiju. Tāpat iespējami citi risinājumi, ja, piemēram, medikaments nav reģistrēts Latvijā, tad strādāt pie tā, lai tiktu, līdz pat individuālai zāļu piegādei. Risinājumi un algoritmi valstij ir, un tie strādā, un pie katra šāda gadījuma, it sevišķi, ja tas ir kritisks, uzreiz ir zināms, kādas ir rīcības, un sadarbība notiek gan ar asociācijām, gan ārstiem, gan aptiekām.
Vai ir pārliecība, ka e-veselības vienotā pieraksta ieviešana mazinās rindas pēc pakalpojumiem un padarīs tos pieejamākus, novērsīs dubultos pierakstus pie ārstiem?
Vienotā rinda tieši tāpēc tiek veidota, lai novērstu dubultos un trīskāršos pierakstus, tā kā tam noteikti būs ietekme. Es izvairītos atbildēt uz tik pārliecinošu apgalvojumu, ka līdz ar vienoto pierakstu mazināsies rindas, jo rindas jau neveidojas tāpēc vien, ka pacienti pierakstās pie vairākiem ārstiem. Tas ir tikai viens no iemesliem, jo atkal jau ir finansējuma trūkums un arī mediķu trūkums. Rindas veidojas ne tikai pacientu vieglprātīgas pierakstīšanās dēļ vairākās ārstniecības iestādēs vienlaikus, jo ne vienmēr ir resursi, lai pacientiem šo pakalpojumu sniegtu ātrākā laikā. Vienotā pieraksta ieviešana noteikti likvidēs dubultos, trīskāršos pierakstus, bet vai pilnībā likvidēs rindas? Nē, tam ir nepieciešami vēl citi resursi.
Kādas pilnveides iespējas nākotnē saredzat Onkoloģijas slimību mazināšanas plānā? Vai reto audzēju pacientiem tiks veltīta atsevišķa sadaļa un priekšlikumi?
Cik zināms, kolēģi šobrīd ir sarunās un diskusijās par to, kā plānu finalizēt. Lai kāds arī plāns neveidotos, galvenais mērķis ir pacientam nodrošināt nepieciešamo ārstniecību, lai pēc iespējas ātrāk tiktu diagnosticēta saslimstība, īpaši onkoloģijā, jo tad attiecīgi izveseļošanās iespējas ir lielākas. Tāpat jābūt pieejamiem medikamentiem, tostarp inovatīviem medikamentiem ne tikai reto audzēju, bet arī visiem pārējiem pacientiem. Ārstniecība, pakalpojumu pieejamība un kvalitāte un ātra diagnostika ir tās lietas, uz kurām pamatā koncentrējamies. Kolēģi pie plāna noslēguma strādā, un tad arī diskusiju rezultātus drīzumā redzēsim.
Kāda ir virzība jautājumā par zāļu iepirkuma regulējumu? Kādas iespējas šajā jomā plānots dot slimnīcām? Vai tiek pieļauta iespēja ļaut medikamentus slimnīcām iegādāties tieši no ražotāja?
Esam regulējumu izstrādājuši, un notiek arī diskusijas ar nozari. Piedāvātie regulējuma grozījumi tieši to arī paredz, ka ārstniecības iestādēm, slimnīcām būtu iespēja iegādāties medikamentus tieši no ražotāja. Grozījumi netiek piedāvāti ar domu, lai izslēgtu kādu spēlētāju no loģistikas, nekādā gadījumā, jo katram ir sava loma šajā sistēmā, bet, lai konkrētos gadījumos un pie konkrētām nepieciešamībām slimnīcām būtu iespēja ātrāk iegūt medikamentus. Jūs arī iepriekš uzdevāt jautājumu par medikamentu nepieejamību, tādēļ šādos gadījumos ir jābūt maksimāli atļautām iespējām sistēmā strādājošajiem vērsties tieši pie ražotāja, lai ātrāk nodrošinātu attiecīgo zāļu pieejamību. Šādi grozījumi regulējumā šobrīd ir izstrādāti, un mēs plānojam tos virzīt apstiprināšanai.
Jums ir plānots apspriest arī aptieku darbības noteikumu izmaiņas. Kādas izmaiņas ir plānotas farmaceitu darbības regulējumā?
Par to arī diskutēsim, par ko mēs varētu vienoties ar nozari. Jāsaka, ka sarunas veselības aprūpes sistēmā un ar veselības aprūpes sistēmas spēlētājiem vienmēr ir ļoti aizraujošas, jo katrs spēlētājs zina, kā vajadzētu labāk, un mēs piekrītam, ka katram ir savi argumentēti priekšlikumi. Bet tad, kad mēs apsēžamies pie viena galda, viedokļi bieži vien saduras, un mums ir jāatrod vidējais kopsaucējs.
Šajā gadījumā ir sarunas par to, kas varētu būt vēl tie pakalpojumi, kurus varētu atļaut veikt farmaceitiem aptiekās. Šobrīd nespekulēšu ar to, kādi šie pakalpojumi būs. Jāsagaida sarunu rezultāts. Diskusijas ir bijušas ne vienu reizi vien, un šobrīd esam nobrieduši plānotās izmaiņas virzīt tālākai apstiprināšanai. Nevienam nav šaubu, ka mums ir jāpaplašina veselības aprūpes sistēmā strādājošo speciālistu kompetences vai tiesības veikt vēl kādus citus pakalpojumus. Šajā ziņā mēs jau runājam par paplašinātām kompetencēm vispārējās aprūpes māsām, par papildu pakalpojumu sniegšanu aptiekās no farmaceitu puses. Jau kovida laikā par to runājām. Tā noteikti ir arī pieradumu, domāšanas maiņa un pieņemšana no citiem nozares spēlētājiem, tādēļ ar nozari tiekamies un runājam.
Kā plānots turpināt ministrijas atbalstu Ukrainai? Nesen bija rīkojuma projekts, kas paredz sūtīt uz Ukrainu dažādas medicīnas preces 67 000 eiro vērtībā.
Mēs jau no pašas pirmās dienas esam ciešā kontaktā ar mūsu Ukrainas kolēģiem un turpinām to darīt. Arī šis konkrētais sūtījums ir tieša kontakta rezultāts starp mūsu NMPD un Ukrainas kolēģiem. Ir Ukrainas sagatavots nepieciešamo lietu saraksts, un tad skatāmies, kas mums ir un ko varam piegādāt. Attiecībā uz palīdzības sniegšanu no veselības aprūpes puses turpinās rehabilitācijas pakalpojumi, ko mēs sniedzam Ukrainas karavīriem. Pat nav bijusi diskusija, ka kaut kas varētu mainīties tajā, kā mēs sniedzam atbalstu Ukrainai visu mūsu iespēju robežās.
Nesen pārņēmāt pārvaldē Daugavpils reģionālo slimnīcu. Kā vērtējat pašreizējo situāciju tajā gan finansiālā, gan personāla nodrošinājuma ziņā?
Jāsaka, ka pašreiz esošā valde jau bija paveikusi darbu, lai stabilizētu finanšu situāciju slimnīcā. Protams, ka valsts kapitāla ienākšana arī palīdzēja, tostarp segt parādsaistības, ko pretējā gadījumā būtu grūtāk izdarīt. Man šobrīd ir pārliecība par to, ka gan valde, gan ministrijas kolēģi, kuri ir atbildīgi par šo kapitālsabiedrību, ir ar ļoti skaidru redzējumu par to, kas slimnīcā jāuzlabo un jāsakārto, lai mēs neslīdētu atpakaļ bedrē, bet ietu finanšu attīstības virzienā. Tādējādi stabilizācijas pasākumi ir jau veikti, un valsts ienākšana noteikti ir palīdzējusi. Procesi notiek, un atgādināšu, ka arī Ministru kabinets, lemjot par atbalstu, atzina, ka ir jāvērtē gan iepriekšējo vadītāju, gan pārējo iesaistīto pušu atbildība, kāpēc slimnīca nonāca līdz šādai situācijai. Savukārt no manas puses ir uzdevums skaidra rīcības plāna izstrādei pēc tā, kas ir konstatēts, un tad jau tālākie soļi ar konkrētiem termiņiem pārskatāmā nākotnē, kā mēs sakārtojam gan finanšu situāciju, gan uzraudzību, gan atlīdzības caurskatāmības sistēmu.
Vai ministrijai ir pārliecība, ka citās reģionu slimnīcās saimniekošana notiek rūpīgi un ka nebūs nepieciešama ātra iejaukšanās un pārņemšana kā gadījumā ar Daugavpili?
Mēs tam gribētu ticēt. Visās slimnīcās lielākā finansējuma daļa ir valsts finansējums valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Skaidrs, ka jebkuras kapitālsabiedrības valdei ir jāsaimnieko kā rūpīgam un gādīgam saimniekam. Mēs arī plānojam pārrunas ar citām pašvaldībām, ka arī valsts varētu iesaistīties reģionālā līmeņa slimnīcās. Par citām slimnīcām runājot, valsts iesaistītos nevis tāpēc, ka kādai būtu kritiska finanšu situācija, bet mēs uzskatām, ka, valstij piedaloties svarīgo un kritisko slimnīcu pārvaldībā, uz pakalpojumu pārvaldību un sniegšanu iedzīvotājiem var vairāk skatīties valstiski. Tas nenozīmē to, ka šobrīd reģionālās slimnīcas nestrādā valstiski, bet tomēr jebkura reģionālā slimnīca vairāk strādā savam reģiona iedzīvotājam. Tas ir loģiski un saprotami, ka reģionālās slimnīcas, pašvaldības grib nodrošināt maksimāli labāko un pieejamāko aprūpi savam iedzīvotājam. Savukārt, ja mēs skatāmies uz pakalpojuma kvalitātes jautājumiem, tad ne vienmēr visi pakalpojumi, kas ir pieejami konkrētā pašvaldībā, iedzīvotājiem ir atbilstošā kvalitātē, jo vienkārši tur nav tik daudz iespēju sniegt šo pakalpojumu. Tie ir ļoti saistīti jautājumi, kurus mēs vēlamies pārrunāt arī ar pašvaldībām un sniegt savu redzējumu, kāpēc, mūsuprāt, kritiskā līmeņa slimnīcām vajadzētu būt ar valsts līdzdalību. Es nesaku, ka pilnīgā valsts pārvaldībā, bet ar valsts līdzdalību. Ir izskanējusi Liepāja, Valmiera… Jā, mēs runājam arī par pārējām, par valstisku pārklājumu - Daugavpils ir jau šobrīd, [nākamās būtu] Valmiera, Liepāja, Ziemeļkurzemes slimnīca.
Arī Jelgava?
Darba grupā šobrīd tiek apspriestas četras iepriekšminētās pašvaldības.
Viena no "sāpīgajām" tēmām reģionos ir dzemdību pieņemšana. Vai šo jomu tuvākajā laikā nav plānots arvien centralizēt lielākajās slimnīcās?
Tas nav viennozīmīgs jautājums. Mēs redzam arī Somijas piemēru, kur dzemdētājas nereti brauc arī 200 kilometrus, bet ir nodrošināts transports, ir iespēja uzturēties ilgāk, ir iespēja sagaidīt dzemdības, jo, sākoties dzemdībām, nav prāta darbs braukt 200 kilometrus. Nākotnē, ja runājam par kvalitātes kritērijiem un to, kur ir jābūt pakalpojumam, tad mums vienmēr jādomā arī par visu pārējo pakalpojumu esamību valstī, tostarp arī par to, kā pacientam nokļūt līdz pakalpojumam. Attiecībā uz dzemdībām un ne tikai visiem pakalpojumiem ir jābūt augstākajā kvalitātē, un, protams, šis jautājums ir jūtīgāks iedzīvotājiem, kuri dzīvo tālāk no reģionālā centra. Iedzīvotājiem tad droši vien nav saprotams, kādēļ pakalpojums nav pieejams uz vietas, un mūsu uzdevums ir skaidrot, ka tas dažkārt var būt pat apdraudējums, jo pakalpojums var tikt sniegts nekvalitatīvi. Dzemdības ir augsta riska pakalpojums, ir jābūt iespējai veikt ātru, neatliekamu intervenci, jo mēdz būt dažādi sarežģīti gadījumi. Medijos ir plaši atspoguļoti gadījumi, ka diemžēl dzemdībās mirst māmiņa vai jaundzimušais, jo nav bijusi atbilstoša neatliekamā palīdzība. Atgriežoties pie kvalitātes kritērijiem, jau pagājušajā gadā, kad tika apstiprināts kārtējais informatīvais ziņojums par slimnīcu tīklu, mēs paši arī lūdzām, lai Ministru kabinets mums uzdod uzdevumu pārskatīt kritērijus ne tikai dzemdniecībā, bet arī visiem pamata profiliem. Pie dzemdību kvalitātes kritērijiem strādā darba grupa, kurā ir gan dzemdību speciālisti, gan ārstniecības iestādes, kurās ir dzemdību nodaļas, gan augstskolas, gan Ārstu biedrība un, protams, arī ministrijas cilvēki, lai vienotos par šiem kritērijiem. Diskusijas šobrīd notiek, un mēs ļoti sagaidām kritēriju kopumu, pēc kā mēs varētu tālāk vadīties, plānojot pakalpojumu izvietojumu valstī. Kādēļ es minēju Somijas piemēru, 200 kilometrus un papildu pakalpojumus? Pat tad, kad mums būs kritēriju kopums, vajadzēs skatīties, kā un kur mēs tos varam piemērot. Mums pilnīgi noteikti ir vajadzīgi kritēriji, pat ja kāds tam iebilst. Ir jāstrādā pie tā, lai iedzīvotājiem būtu drošs un kvalitatīvs pakalpojums. Tajā pašā laikā, protams, daudz lielāks risks ir pakalpojumu kaut kur "nogriezt", nerodot iespējas iedzīvotājam pakalpojumu saņemt tur, kur esam to paredzējuši pēc plāna. Tas viss ir ļoti saistīts un jāvērtē kopsakarā. Nevar aizslēgt dzemdību nodaļu, neparedzot, kā sieviete nokļūs līdz pakalpojuma saņemšanas vietai, kad būs nepieciešama palīdzība dzemdībās.
Reģionos sūdzas arī par zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem. Kā šo jautājumu risināt?
Finansējums ir viena daļa, bet otra, vēl sāpīgāka, ir speciālistu trūkums un bieži vien nevēlēšanās strādāt bērnu zobārstniecībā. Mēs jau esam cēluši tarifus bērnu zobārstniecībai, tieši ņemot vērā to, cik tas ir specifisks un vajadzīgs un tiešām ļoti jūtīgs un sāpīgs jautājums. Tas, ko jau darām, ir mobilās obārstniecības brigādes, lai vismaz šādi palīdzētu pakalpojuma sniegšanā bērniem pēc vajadzības. Ātras atbildes uz šo jautājumu nav, tarifs jau ir celts, tiek strādāts, lai motivētu speciālistus pieteikties strādāt tieši ar bērniem un strādāt valsts pakalpojumu sniegšanā. Es nebūt nenovirzos no tēmas, bet būtiski svarīgs jautājums ir arī veselības pratība. Speciālisti saka, ka bērni pie zobārsta nāk ar ārkārtīgi bojātiem, sliktiem zobiem, un tas ir mājas higiēnas jautājums. Nezināšanas un zobu veselības neievērošanas jautājums ir ārkārtīgi būtisks. Pie šī jautājuma strādājam, bet nav mums burvju nūjiņas, lai radītu pietiekami daudz speciālistu. Ja finansējums ir problēma, tad tā ir risināma, bet ir vajadzīgi speciālisti, kas sniedz šo pakalpojumu, un tas prasa arī laiku.
Kādi infrastruktūras uzlabojumi tuvākajos gados ir gaidāmi pašvaldību slimnīcās ar Eiropas Savienības atbalstu?
Šobrīd mums notiek atlases un esošajā fondu periodā ir pieejami gandrīz 300 miljoni eiro. Tās ir lielas summas, un šis ir pirmais gads, kad arī sekundārajām ambulatorajām iestādēm ir piešķirts finansējums. Lai neizceltu tikai mūsu klīniskās universitātes slimnīcas ar miljonu projektiem, man šobrīd negribētos minēt citus konkrētos projektus. Finansējums ir sadalīts visa līmeņa slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un arī monoprofila ārstniecības iestādēm. Ja runājam par lieliem projektiem, pie kuriem pašreiz strādājam, tad gribētu minēt projektu "Slimnīca mājās". Šim projektam jau ir piešķirts finansējums, tostarp no fondiem, lai to realizētu Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Projekta koncepts ir, ka pacients neuzturas un neārstējas tikai slimnīcā, bet var atrasties mājās, arī attālākā reģionā un ir nodrošināta konstanta ārstniecības personāla uzraudzība. Savukārt attiecībā uz reģionālajām slimnīcām un sadarbību sāpīgais jautājums ir pacientu pārvešana un tas, kura līmeņa slimnīcā pacients tiek ārstēts - vai viņš neatbilstoši tiek ārstēts zemāka līmeņa slimnīcā un netiek aizvests uz augstāka līmeņa slimnīcu, jo, iespējams, tur viņu nevar uzņemt kapacitātes trūkuma dēļ, vai otrādi - pacients tiek turēts augstāka līmeņa slimnīcā, jo viņš nav izrakstāms mājās, bet viņu nevar nosūtīt uz zemāka līmeņa slimnīcu, kur būtu uzturama ārstēšana. Šis ir ārkārtīgi būtisks jautājums, lai salāgotu slimnīcu kapacitāti un resursus un pacientam tiešām nodrošinātu ārstēšanu, kas viņam konkrētajā brīdī vajadzīga. Šobrīd ir labas individuālas sadarbības mūsu klīniskajām universitātes slimnīcām ar reģionālajām slimnīcām, tostarp Daugavpils reģionālo slimnīcu, bet šo jomu noteikti vajadzētu turpināt attīstīt. Uz sadarbību mēs gribam vēl padziļinātāk skatīties, runājot jau nākotnē par klīnisko universitātes slimnīcu statusa maiņu un iespējamo pārvaldības maiņu.
Kā kopumā vērtējat reģionu slimnīcu sadarbību ar universitātes slimnīcām? Kādās jomās tā būtu attīstāma?
Protams, ka slimnīcas sadarbojas un katrs savā pasaulē nedzīvo. Tiesa gan, ka sadarbība, ja tā nav reglamentēta un noteikta, ir atkarīga no konkrētiem cilvēkiem konkrētās iestādēs. Tas vienkārši tā ir. Ja darbinieki, tostarp vadītāji, ārsti ir vērsti uz sadarbību, tad, protams, sadarbība ir daudz veiksmīgāka. Kovida laikā tika definēti sadarbības tīkli, kāds ir sadarbības tīklu izkārtojums valstī, lielās flagmaņu universitātes slimnīcas, tālāk reģionālās, lai sadarbība notiktu pa līmeņiem un pacients saņemtu aprūpi tajā līmenī, kurā tā viņam ir vajadzīga. Šobrīd tas ir brīvprātības princips, tādēļ ir, kā ir. Mēs strādājam pie tā, lai slimnīcu sadarbības tīklu noteiktu normatīvajos aktos. Man gribētos izvairīties no vārda "obligāts", bet skaidrs, ka sadarbībai ir jābūt. Tā kā mēs esam maza valsts, esam pat ļoti labā situācijā, jo viens otru pazīstam, esam pietiekami kompakti, lai veidotu šādas sadarbības. Sadarbība notiek, bet šāds regulējums droši vien dotu lielāku autoritāti, tostarp metodiskajam centriem, resursu pārvaldībai. Savulaik kovida laikā, kad šī sadarbība bija, īsti nebija atrisināts jautājums par resursu pārvaldību sadarbības tīkla ietvaros.
Vai ir gūts Krāslavas novada pašvaldības atbalsts NMPD punkta izveidei novadā?
Cik man zināms, kolēģi ir apzinājuši nepieciešamo resursu apjomu. Skatoties kopējā kartējumā, šo jautājumu droši vien liksim kārtējā prioritāšu sarakstā budžetam. Pagaidām finansējumu mēs neesam atraduši, zinot visas vajadzības un nepieciešamības, atrast uzreiz finansējumu resorā nav viegli - tas nav neiespējami, bet tas nav arī viegli. Speciālisti šobrīd pie šī jautājuma strādā. Ja neatradīsim, tad prasīsim līdzekļus nākamā gada budžeta pieprasījumā.
• Publicēta: 27.02.2025 01:18 • Gaļina Kudrjavceva, LETA • Ance Zirnīte, LETA
