Avots: https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120062868/revalds-medicina-iet-lauka-no-slimnicam
Ingrīda Drazdovska
Analīzes un stāstniecības nodaļas žurnāliste
Privātajai medicīnai Latvijā ir gan iespējas, gan jauda. Valsts to varētu izmantot vairāk, tostarp valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošināšanai, uzskata SIA "Veselības centrs 4" (VC4) izveidotājs un vadītājs Māris Rēvalds. Viņaprāt, tā nedarīšana ir ekonomiskā tuvredzība.
Neraugoties uz joprojām dzirdamo kritiku par veselības aprūpi kopumā, objektīvi tā uzlabojas, uzņēmējs spriež. Rēvalds gan uzskata, ka privātās medicīnas aprūpes attīstību kropļo dažu pašvaldību politika, turklāt uzņēmējs saskāries ar visu ekonomiku bremzējošo birokrātiju, īpaši būvniecības jomā. Par to un nozares gatavību krīzes situācijām, medicīnas tūrismu, rindām pie ārstiem un citām aktualitātēm nozarē viņš stāsta "Delfi Bizness".
Ārsti tirdzniecības centros
Pērn Rēvalda medicīnas impērija nosvinēja 30. jubileju, ko viņš pats raksturo kā cienījamu vecumu, taču norāda, ka grupa turpina attīstīties. Viens no nozīmīgākajiem drīzākajos gados gaidāmajiem projektiem ir medicīnas kvartāla būvniecība Krišjāņa Barona ielā, Rīgas centrā.
Lai aprunātos par to un citām nozares aktualitātēm, tiekamies VC4 preventīvās medicīnas centrā "Anti-Aging Institute". Tieši ar prevenciju un personalizāciju esot saistīta veselības aprūpes nākotne, pārliecināts ir Rēvalds. Proti, industrija nākotnē vairāk koncentrēsies uz profilaksi, slimību diagnostiku un ārstēšanu agrīnā stadijā. Tehnoloģijas nodrošina to, ka pacientiem arvien mazāk laika jāpavada slimnīcās, viņš iezīmē tendenci.
Plašāk par iecerēm, par to, kas atradīsies jaunajā medicīnas centrā, kādi pakalpojumi tajā tiks sniegti un kas notiks ar pašreizējām uzņēmuma filiālēm, var lasīt rakstā "Rīgas centrā top medicīnas kvartāls – VC4 īsteno ambiciozu attīstības projektu".
VC4 saimniecība ir liela – Rīgā vien ir ap 20 dažādu grupas struktūru, to vidū ir gan šauri specializēti uzņēmumi, gan, piemēram, mazie medicīnas punkti iepirkšanās centros. To uzturēšana esot dārga, bet to atsverot lielā popularitāte. "Modernais cilvēks" iegriežoties tur, kur arī brīvdienās var nopirkt gandrīz jebko, kā arī saņemt bankas, skaistumkopšanas un medicīnas pakalpojumus, skaidro uzņēmējs.
Uzņēmuma apgrozījums nedaudz pieaudzis arī 2024. gadā, bet lielāku izrāvienu Rēvalds lēš līdz ar jaunā centra darbības sākšanu, kas šobrīd plānots 2027. gada pirmajā pusē.
Medicīnā trūkst "Ķekavas apvedceļa" veida risinājumu
Bez vērienīgās kvartāla ieceres izteikti aktīvs ir VC4 grupas uzņēmums "Vizuālā diagnostika". Tas ik gadu realizē 2–3 jaunus projektus, Latvijā ieviešot mūsdienu medicīnas iekārtas, kas nereti notiek sadarbībā ar vietējām slimnīcām. Tajos Rēvalds saskata privātās publiskās partnerības (PPP) pazīmes. Tā gan kopumā, viņaprāt, Latvijā ir vēl bērna autiņos.
"Labs paraugs, liels projekts – Ķekavas apvedceļš. Šādus risinājumus diemžēl mūsu valsts neizmanto, lai gan atrodas recesijā un zaudē ekonomiskajā konkurencē abām neapšaubāmi veiksmīgajām kaimiņvalstīm. Tā privātās medicīnas jaudas pietiekami neizmanto arī valsts pakalpojumu sniegšanā. Tā, manuprāt, ir ekonomiskā tuvredzība un milzu kļūda, kas ir saistīta ar sociālistisku domāšanu," viņš uzskata. Tāda piemīt arī daudzām pašvaldībām, kuras darot to, ko privātie var labāk paveikt, turklāt vēl tērējot publiskos līdzekļus.
Rīgas pašvaldība, smieklīgā kārtā izmantojot no mums, uzņēmējiem, iekasētos nodokļus, būvē savu medicīnas infrastruktūru, kas izpaužas kā 1. un 2. slimnīca, Dzemdību nams, dažas poliklīnikas.
Rēvalds paskaidro: ģimenes ārstu vidū privāto pakalpojumu sniedzēju īpatsvars ir ap 85%, lai gan daudzi cilvēki to nenojauš, pat ja dodas uz poliklīniku saņemt pakalpojumu. Savukārt ambulatorajā medicīnā privātie pakalpojumu sniedzēji aptverot tikai 34% no to pakalpojumu apjoma, ko sedz no valsts līdzekļiem. Viņaprāt, privātās medicīnas iestādes varētu tikt izmantotas aktīvāk, sekmējot pakalpojuma pieejamību.
Greizā Rīgas konkurence
Rēvalds arī skarbi kritizē vairāku pašvaldību pārāk lielo iesaisti medicīnas jomā. Turklāt lielākā un bagātākā – Rīga – privātajiem pakalpojumu sniedzējiem veidojot lielāko konkurenci. Galvaspilsētā šajā jomā gandrīz neesot tirgus nepietiekamības, tāda esot vienīgi bērnu zobārstniecībā, paliatīvajā aprūpē un hroniski slimo pacientu aprūpē. "Pašvaldība varētu atrotīt piedurknes un mesties iekšā. Taču tā nenotiek. Tagad tā, smieklīgā kārtā izmantojot no mums, uzņēmējiem, iekasētos nodokļus, būvē savu medicīnas infrastruktūru, kas izpaužas kā 1. un 2. slimnīca, Dzemdību nams, dažas poliklīnikas," klāsta VC4 vadītājs.
Līdz ar to pašvaldība savu iestāžu rīcībā nodod bez maksas, uz deleģēšanas līguma pamata, ēkas un iekārtas, kas privātajiem medicīnas centriem veido lielu izmaksu daļu. Attiecīgi pašvaldību iestādes, kurām jāmaksā vien algas, komunālie rēķini, kā arī jāsedz medikamentu izmaksas, aktīvi konkurē ar privāto sektoru, kam viss jāsedz pašam.
Šī konkurence kropļojot arī darba tirgu. "Tie, kam nav jāmaksā par ēkām un tehnoloģijām, var samaksāt lielākas algas darbiniekiem. Tas ietekmē darbaspēka kustību – ne tikai virzienā no privātajām, bet arī no valsts iestādēm," viņš uzsver.
Par šo situāciju nozares asociācija ir informējusi Konkurences padomi. "Tā vēl nav beigusi lietu, šis būs pirmais precedents – pārbaude par Rīgas 1. slimnīcu," norāda Rēvalds.
Konkurences padomes (KP) pārstāvji norāda, ka KP ir sākusi tirgus uzraudzību par Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) iesniegumā iezīmēto problemātiku.
Tirgus uzraudzības ietvaros KP vērtē konkurences apstākļus veselības aprūpes pakalpojumu jomā Latvijā, pētot komercdarbības atbalstu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iespējas iesaistīties valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā, valsts apmaksāto un maksas pakalpojumu sniegšanas proporciju ārstniecības iestādēs, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un to atbilstību pakalpojumu/ izmeklējumu izmaksām, kā arī maksas pakalpojumu cenu veidošanas mehānismus.
Plānots, ka gala ziņojums minētājā tirgus uzraudzībā tiks pabeigts šī gada pirmajā pusgadā.
Par tiem līdzekļiem, kurus pašvaldība iegulda veselības infrastruktūrā, tā veidojot greizu konkurenci, labāk varētu savest kārtībā Rīgas ielas, sirdīgs ir Rēvalds. "Rīgā turklāt ir trīs universitātes slimnīcas, jaudīgs privātā medicīnas sektora piedāvājums, rīdziniekiem ir viss. Naudu var tērēt daudz lietderīgāk, vai arī jādarbojas tur, kur ir tirgus nepietiekamība," viņš ir pārliecināts.
Birokrātija bremzē
Ekonomisko uzrāvienu kopumā, pēc Rēvalda domām, valstī bremzē birokrātija. To viņš pamato ar pieredzi, regulāri īstenojot projektus, kuros cita starpā nepieciešams kaut ko uzbūvēt vai izbūvēt. ""Izbaudām" valsts administratīvo buržuāziju. Birokrātiskā aparāta darbība ļoti bieži ir vērsta uz uzņēmējdarbības kavēšanu, jo īpaši – būvniecībā," viņš ir skarbs, kritiskus vārdus veltot arī Valsts zemes dienestam (VZD), kas strādājot īpaši gausi.
"Mums ir bijuši vairāki nopietni projekti, kur sen jau ir pabeigta būvniecība, esam nokārtojuši formalitātes ar visiem citiem Latvijas birokrātiem, un mūsu pacienti gaida dzīvībai svarīgus izmeklējumus, bet no šī dienesta nevaram saņemt būves tehniskās inventarizācijas lietu," viņš stāsta. Turklāt, kamēr tas nav izdarīts, pašvaldībām nav iespējams iekasēt arī nekustamā īpašuma nodokli.
VZD Izaugsmes un ilgtspējas departamenta direktore Sandra Notruma:
Būvju kadastrālās uzmērīšanas (BKU) rindas izveidojās pirms trim gadiem, kam par iemeslu bija likumdevēja prasība, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina to ēku būvatļaujas, kuru būvniecība ir sākta pirms 2014. gada 1. oktobra. Atklājās, ka daudzi īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus pat vēl no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.
VZD izdevies panākt, ka pašlaik gaidīšanas laiks BKU pakalpojuma saņemšanai ir no viena līdz 3,5 mēnešiem: Rīgā – divi mēneši, Kurzemē – mēnesis, Zemgalē – 2,5 mēneši, Latgalē – 2,2 mēneši, Vidzemē – 3,5 mēneši.
Dažādiem objektiem, kam noteikts prioritārais statuss, tostarp izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniegšanai nozīmīgiem objektiem, BKU pakalpojums tiek nodrošināts vidēji viena mēneša laikā. Lai tas notiktu, pieteikuma iesniedzējam jānorāda, ka viņa objekts atbilst prioritāro objektu sarakstam.
Veicot vienkāršotu pārbūvi (paziņojums par būvniecību, paskaidrojuma raksts), būves kadastrālā uzmērīšana nav nepieciešama. Šādos gadījumos VZD veic vienkāršotu reģistrāciju bez objekta apsekošanas, kas ir gan ātrāk, gan lētāk.
Ienāk tehnoloģijas, cilvēku aizvien trūkst
Vienlaikus, nenoliedzami, ir redzami uzlabojumi – valsts apmaksāto pakalpojumu jomā privātajam sektoram pieejamāki kļuvuši gan ES struktūrfondu, gan citu atbalsta mehānismu līdzekļi. Audzis arī valsts finansējuma apjoms.
"Ir parādījušies "puszaļie" koridori onkoloģijā, ir labāka pieejamība zālēm, pakalpojumiem," norāda Rēvalds. Jaunās iekārtas ļaujot cilvēkus ārstēt daudz ātrāk, efektīvāk un ārpus slimnīcas – dienas stacionāros, un Nacionālais veselības dienests (NVD) ir radis iespēju palielināt tajos sniegto pakalpojumu daļu.
"Esam tālu no tā, lai teiktu, ka ir pavisam labi, bet uzlabojumi notiek, tehniskās iespējas attīstās gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Varam izdarīt vairāk un kvalitatīvāk. Arvien mazāka ir plaisa starp pakalpojuma sniegšanas kvalitāti attīstītajās valstīs un pie mums. Mazā tirgū gan vienmēr ir grūtības ar retajām slimībām, sarežģītiem gadījumiem. Pacientiem diemžēl būs jāārstējas ārzemēs," tā pašreizējo situāciju redz VC4 vadītājs.
Ir jāzina, kā rīkoties stundā X. Taču pagaidām ir apzināts resurss, bet nav skaidrs – kas un kā koordinēs tā izmantošanu.
Vaicāts, kāpēc rindas pie ārstiem ir ne vien valsts apmaksāto pakalpojumu, bet arī privātajā sektorā, Rēvalds akcentē nozares lielāko problēmu – speciālistu trūkumu. "Ārstu, bet jo īpaši medicīnas māsu skaits nav pietiekams, pēc visiem rādītājiem tas ir zemāks nekā citās valstīs. Tas rada situācijas, ka veidojas rindas pie profesionāļiem, arī maksas pakalpojumu sektorā. Tikai tāpēc, ka viņu fiziski trūkst."
Rēvalds ir gandarīts, ka šobrīd ir novērsts vismaz tas, ka visiem medicīnas augstskolu absolventiem nepietika vietu rezidentūrā. Šīs programmas tagad tiek īstenotas arī privātajā sektorā – "medicīna tiešām "iet laukā" no slimnīcām".
Kaimiņi medicīnā spēcīgāki
Kaimiņvalstis medicīnas jomā Latvijai ir priekšā, bet Rēvalds uzskata, ka Latvijā solis tālāk sperts brīvprātīgās veselības apdrošināšanas ziņā. Tas esot kā kompensējošais mehānisms salīdzinoši vājāk finansētajai veselības jomai.
Salīdzinot ar mums, Lietuvā sekmīgāk attīstās arī medicīnas tūrisms. Rēvalds norāda, ka te jūtams valsts atbalsta trūkums. Tā savukārt nav, jo trūkstot datu par medicīnas pakalpojumu eksporta pienesumu, apburto loku iezīmē VC4 vadītājs.
"Statistikas datu vākšana Latvijas birokrātu izpildījumā ir sarežģīta procedūra – mums ir vajadzīgs viens atsevišķs pilna laika darbinieks, kurš to vien dara, kā ievada datus dažādos griezumos," ilustrē Rēvalds, attiecīgi daudzi izvēlas to vienkārši nedarīt, tāpēc galu galā aina par medicīnas tūrismu ir izkropļota. 2023. gadā medicīnas eksporta apgrozījums it kā varētu būt ap 11 miljoniem eiro, bet tā esot tikai aisberga redzamā daļa. Piemēram, kādas Kauņas klīnikas eksporta pakalpojumu apgrozījums vien ir pie 25 miljoniem eiro.
VC4 2023. gadā bija 4,5 tūkstoši ārvalstu pacientu. Iepriekš tradicionālais tirgus bija Krievija, Ukraina, mazāk Baltkrievija, citas postpadomju valstis, taču tagad tas viss ir mainījies. Šobrīd lielākais tirgus ir Lielbritānija un Skandināvija. "Dīvainā kārtā redzam arī pacientus no Vācijas, Francijas, Itālijas," stāsta Rēvalds.
Krīzēm resursi ir, trūkstot koordinācijas
Dzīvojam nemierīgos laikos, tāpēc, vaicāts, vai nozare ir gatava krīzes situācijām, Rēvalds atbild apstiprinoši, tomēr norāda arī uz koordinācijas trūkumu. Privātajam sektoram ir, ko dot, – trim organizācijām (ARS, VC4 un "Med4U") ir savi neatliekamās medicīnas palīdzības dienesti, specializētās automašīnas, savukārt privātās slimnīcas statuss ir gandrīz 30 iestādēm, turklāt nozarē tiek īstenoti attīstības projekti, tostarp VC4 jaunais kvartāls.
"Nemānīsim sevi – Baltijas valstis būs nākamais ļaunuma impērijas mērķis. Mums jābūt gataviem izaicinājumiem, taču ir vajadzīgs skaidrs dialogs, ir jāzina, kā rīkoties stundā X," viņš uzsver. Taču pagaidām ir apzināts resurss, bet nav skaidrs – kas un kā koordinēs tā izmantošanu. Un tas ir nozīmīgi arī iespējamo klimatisko katastrofu dēļ.
"Civilās aizsardzības sistēmas darbība tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru," norāda Veselības ministrijas (VM) pārstāvji. "To vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs."
"Veselības nozarē konsultatīvā un koordinējošā institūcija, kas nodrošina veselības nozares iestāžu saskaņotu darbību un veicina katastrofu medicīnas sistēmas gatavību reaģēt ārkārtas situācijās, ir MK izveidotā Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK). Tās vadītājs ir VM valsts sekretārs, un tās sastāvā iekļauj pārstāvjus no dažādām ar nozari saistītām institūcijām, tostarp slimnīcām.
Latvijā ir veiktas sagatavošanās darbības dažāda veida krīzes situācijām vai katastrofām, kuru dēļ civilā medicīnas sistēma ātri būtu jātransformē uz katastrofu medicīnas sistēmu. Tā lielākoties ir veidota dažāda veida civilu katastrofu seku novēršanai, vienlaikus paredzot arī darbības plānus rīcībai militāra apdraudējuma vai kara gadījumā," skaidro VM.
