Rīga, 4. nov., LETA. (VM) otrdien informēja valdību par kritisko pieejamības nodrošināšanu, reģionālo apgādi un nozares kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanu valsts apdraudējuma gadījumā.
Ministru kabinets otrdien iepazinās un pieņēma zināšanai attiecīgo ministrijas ziņojumu.
Tas ir ierobežotas pieejamības, tāpēc tā saturs publiski nav pieejams. Kā aģentūru LETA informēja VM, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz līdzekļu piešķiršanu krājumu veidošanai un uzglabāšanai nākamajiem trim gadiem.
Līdztekus trīs rezervju veidošanas līmeņiem valstī ir izveidots kritisko saraksts, kurā ir 20 slimību grupām, piemēram, pretsāpju, pretalerģijas līdzekļi, pret diabētu, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumu novēršanai, onkoloģijas slimību ārstēšanai un citas, piebilda VM.
Kā vēstīts, atbilstoši Stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas (SAIRIS) šī gada 13. oktobra datiem, tieši Latgales reģiona slimnīcas tur salīdzinoši lielākos materiālo rezervju krājumus potenciālam ārkārtas apdraudējumam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
Šobrīd atkarībā no ārstniecības iestāžu veida paredzēts veidot rezervju uzkrājumu viena līdz trīs mēnešu patēriņam. Slimnīcas ar zemu kopējo kapacitāti ne vienmēr nodrošina rezerves trīs mēnešu periodam.
Piemēram, vislielākais - sešu mēnešu medicīnas līdzekļu un uzkrājumu skaits - ir Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Rēzeknes slimnīcā medicīnas līdzekļu un uzkrājums ir četriem mēnešiem. Citām stacionārajām iestādēm uzkrājums svārstās no viena līdz trim mēnešiem.
Līvānu slimnīcā gan , gan medicīnas līdzekļu uzkrājums ir vienam mēnesim.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā uzkrājumi ir diviem mēnešiem, bet medicīnas līdzekļi - vienam mēnesim. Stradiņa slimnīcā uzkrājumi ir trim mēnešiem, bet medicīnas līdzekļi - diviem mēnešiem. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā abās pozīcijās ir uzkrājumi trim mēnešiem.
Ārkārtas situāciju gadījumā arī nozarē tiktu izmantota agrīnā brīdināšanas sistēma. Iedzīvotāju apziņošanai tiktu izmantots šūnu apraides risinājums.
Cipule atzīmēja, ka NMPD atjauno katastrofu medicīnas plānu ik gadu, tam ir vairāk nekā 25 pielikumi. Arī šogad iesniegts pilnveidots katastrofu medicīnas plāns. Tuvākajā laikā arī plānotas izmaiņas katastrofu medicīnas noteikumos, ņemot vērā krīžu ietekmi uz sabiedrības veselību un potenciāliem militāriem notikumiem.
NMPD ir gatavojies dabas katastrofu un cilvēku izraisītām jeb antropogēnām ārkārtas situācijām.
"Tomēr sarakstā neredzam šobrīd galveno - militāra apdraudējuma risku. Definēts šis risks mūsu nozarē līdz galam nav," sacīja Cipule.
Pašlaik spēja reaģēt uz krīzēm un attiecīgie uzdevumi izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, kas nedaudz apgrūtina gatavošanos, viņa atzina.
Komisijas sēdē tika skaidrots, ka brīdī, kad valsts materiālo rezervju tuvojas derīguma termiņa beigas, tās lietošanai dod ārstniecības iestādēm vai arī sūta kā humāno palīdzību Ukrainai.
Sēdē arī skaidrots, ka ir izstrādāta vienota metodika stacionāro ārstniecības iestāžu novērtēšanai dažādiem apdraudējumiem. Novērtējuma galvenās pozīcijas ietver pārvaldību, tostarp komandvadību, situācijas ar daudz cietušajiem vadību un evakuāciju, patvērumu uz vietas. Tiek vērtētas arī kritiskās sistēmas, ietverot elektrību, ģeneratorus, degvielas rezerves, ūdensapgādi, apkuri, kanalizāciju un sakarus. Tāpat vērtē infrastruktūras fizisko drošību un aizsardzību, kritisko aprīkojumu, aizvietojamību, cilvēkresursus un ķīmiskā, bioloģiskā, radiācijas un kodolnegadījuma apdraudējumus, dekontaminācijas un individuālo aizsardzības līdzekļu resursus.
Atbilstoši metodikai ir novērtēta viena Latgales reģiona stacionārā ārstniecības iestāde. NMPD nevar prognozēt, cik ilgā laika periodā varētu izvērtēt visas stacionārās ārstniecības iestādes.
Informācija par vienu novērtējumu sniegta aprūpes un medicīnas apakšgrupai, kā arī ziņojums iesniegts ministram. Ņemot vērā pilotprojektā secināto, aktualizētas atsevišķu metodikā iekļauto jautājumu redakcijas.
Cipule informēja, ka plānota vēl vienas Latgales reģiona slimnīcas novērtēšana atbilstoši metodikai, un pēc otrās slimnīcas novērtējuma veikšanas paredzēts seminārs visām novērtējamām slimnīcām.
Tāpat viņa informēja, ka procesā ir virkne iepirkumu vairākām precēm. Piemēram, ārstniecības iestāžu noturības stiprināšanai dažādiem apdraudējuma veidiem procesā ir bruņu vestu, aizsargķiveru, elektroģeneratoru, rāciju, radiācijas mērierīču, četrkāršo maisu asins gatavošanai, kā arī asins grupas noteikšanas testu iegādei. Plānots iegādāties arī ātros testus vīrusu noteikšanai, tostarp kombinētos testus B hepatīta, C hepatīta un HIV noteikšanai.
Paredzēts iegādāties arī aprīkojumu svaigi saldētas plazmas un eritrocītu masas transportēšanai, kā arī mobilu staciju asins komponentu sagatavošanai un asins komponentu transportēšanai.
Cipule izteica cerību, ka nākamgad jau daļa lietu būs dienesta rīcībā. Viņa arī piebilda, ka šādus iepirkumus ir sarežģīti organizēt.
VM Farmācijas departamenta vecākā eksperte Ineta Popēna informēja, ka tiek domāts par risinājumiem, ja elektroniskās sistēmas recepšu izsniegšanai nedarbotos, piemēram, tiek apsvērts risinājums, ka krīzes situācijās pacientiem izrakstītu papīra recepti ar norādi "krīzes situācijai".
Recepšu šobrīd izraksta līdz trīs mēnešu ilgam ārstēšanas kursam, bet paredzēts noteikt, ka ārstniecības personām būs tiesības pacientiem izrakstīt recepšu sešiem mēnešiem, e- sistēmā iestrādājot iespēju iegādāties kompensējamās pa daļām un arī paredzot, ka vienā reizē iespējams atprečot recepšu ne vairāk kā trīs mēnešu patēriņam.
Līdztekus tiek veidotas 22 krājumu noliktavas 16 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām 12 jau ir izveidotas un darbojas. Latvijai tuvākās no tām atrodas Lietuvā un Somijā.ateriālās
Diskutēts arī par iespēju Latvijā sākt infūzijas šķidrumu ražošanu. Lai sāktu šādu ražošanu, būtu nepieciešami aptuveni 26 miljoni eiro.
Valsts materiālās rezerves ir resursu kopums, kuru izmanto katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu veikšanai.
Pērn Ministru kabinetā atbalstīta 1 557 279 eiro līdzekļu piešķiršana, lai valsts materiālo rezervju uzturēšanas ietvaros nodrošinātu nozares pirmās nepieciešamības rūpniecības preču iegādi.
Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem uz VM budžetu valsts materiālo rezervju atjaunošanai ir 1 477 674 eiro 2026. gadā, 1 099 420 eiro 2027. gadā, savukārt 2028. gadā - 1 093 245 eiro.
