Latvija šobrīd neizmanto iespēju papildināt budžetu ar simtiem miljonu eiro no palielinātas akcīzes alkoholam, kas palīdzētu segt pieaugošos izdevumus veselības aprūpē un sociālajā jomā. Kaimiņvalsts Lietuva ir pierādījusi, ka gudra alkohola nodokļu politika atmaksājas, tāpēc ielūkosimies dažos pierādījumos, kas varētu noderēt turpmāko gadu budžeta plānošanā arī mūsu valstī.
Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO) jau sen ir izstrādājusi efektīvus risinājumus alkohola kaitējuma mazināšanai – tā dēvētos "best buys" jeb pasākumus, kas sniedz vislielāko sabiedrības veselības ieguvumu par viszemākajām izmaksām.
To ieviešanu sākusi arī Latvija: ierobežota alkohola reklāma, samazināta arī tā fiziskā pieejamība. Tas ir būtisks progress. Taču viens smagsvara instruments joprojām palicis neizmantots – akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam.
Lai arī redzam, ka tikko publiskotajā jaunajā budžeta plānā 1 Finanšu ministrija ieplānojusi akcīzes nodokļa celšanu, tā ir tik neliela, ka pagaidām ieplānotais pieaugums uz gala lietotāja pirktspēju atstāj nenozīmīgu ietekmi – piemēram, viena degvīna pudele pēc informatīvā ziņojumā pieejamās informācijas turpmāk maksās vien par dažiem centiem dārgāk. Tas nozīmē, ka galvenais alkohola akcīzes celšanas mērķis – patērētājam tiešām jūtams preces sadārdzinājums, netiek sasniegts, šādi neizmantojot potenciālu papildināt valsts budžetu ar papildu ieņēmumiem.
Šajā kontekstā ir vērts ieskatīties kaimiņvalstu pieredzē. Lietuva, kas pirms dažiem gadiem ievērojami paaugstināja akcīzes nodokli atbilstoši tam, kā to rekomendē pētījumi un PVO, kļuvusi par piemēru visai Eiropai, kā gudra nodokļu politika strādā gan sabiedrības veselības, gan valsts budžeta interesēs.
Nesen veiktā ieguldījumu atdeves analīzē Lietuvā aprēķināts, ka uz katru alkohola akcīzes politikā ieguldīto eiro kaimiņvalsts valdība atguvusi 420 eiro.2 "Ieguldījums" šajā gadījumā nozīmē valsts izdevumus, kas nepieciešami, lai alkohola akcīzes nodokļa politika darbotos praksē. Tie ir izdevumi cilvēkresursos, kas nepieciešami nodokļa administrēšanai, nelikumīgas tirdzniecības kontrole, apmācības valsts institūcijām un sabiedrības informēšana.
Savukārt "ieguldījumu atdeve" (return on investment) nozīmē reālos ieguvumus jeb "sauso atlikumu", ko saņem sabiedrība un valsts – lielākus ieņēmumus budžetā, mazākas izmaksas veselības aprūpei un veselīgākus, produktīvākus cilvēkus. Piekritīsiet, ka 420 eiro atdeve uz vienu ieguldīto eiro ir teju neiedomājams rādītājs jebkuras citas politikas jomā.
Lietuvas nodokļu politika jau gadiem ir daļa no integrētas alkohola kontroles stratēģijas. Laikā no 2000. līdz 2020. gadam kaimiņvalsts ieviesusi veselu virkni ierobežojumu – gan attiecībā uz tirdzniecību, pieejamību, gan reklāmu. Divas reizes būtiski ticis paaugstināts arī alkohola akcīzes nodoklis – 2008. gadā un 2017. gadā, lai alkoholisko dzērienu cena augtu straujāk nekā mājsaimniecību spēja tos atļauties. Kad Lietuva 2017. gadā nolēma paaugstināt alkohola akcīzes nodokli par 112% alum, 111% vīnam un 23% stiprajiem dzērieniem, industrijas balsis brīdināja par "ekonomisku katastrofu" – legālā tirgus sabrukumu, kontrabandas uzplaukumu un nodokļu ieņēmumu kritumu. Tomēr draudi nepiepildījās. Situācija attīstījās labvēlīgi gan ekonomikai, gan sabiedrības veselībai.
Sabiedrības veselības ieguvumi bija jūtami jau pavisam drīz. Nākamajā gadā Lietuvā tika reģistrēti par 1452 nāves gadījumiem mazāk, ar visizteiktāko mirstības samazinājumu vīriešu vidū – par 1346 nāves gadījumiem mazāk3. To, ka šāds kritums saistāms tieši ar alkohola aprites ierobežojumiem, apstiprina arī zinātniskā literatūra: konstatēts, ka Ziemeļeiropas valstīs, absolūtā alkohola patēriņam samazinoties par vienu litru uz cilvēku, kopējā mirstība sarūk aptuveni par 3%.4,5,6 Lietuvas gadījumā šis rādītājs bija pat augstāks – 4.8%. Vienlaikus Lietuvā novēro arī paredzamā dzīves ilguma pieaugumu: laikā no 2008. gada līdz 2018. gadam Lietuvā paredzamais dzīves ilgums piedzimstot pastāvīgi kāpis, šo gadu laikā pieaugot no nepilniem 72 gadiem līdz teju 76 gadiem.7
Arī valsts kase nekļuva tukšāka – gluži pretēji, nodokļu ieņēmumi uz paaugstinātās akcīzes nodokļa rēķina pieauga par vairāk nekā 100 miljoniem eiro (20% pieaugums!), turklāt nodokļu maksātājiem alkohola kontroles pasākumi ļāva ietaupīt vismaz 35 miljonus eiro uz darba produktivitātes uzlabojumu rēķina un apmēram 3,8 miljonus eiro – veselības aprūpes izdevumos8. Citiem vārdiem – cilvēki kļuva veselāki, dzīvildze pieauga un valsts budžets guva lielāku finansiālo labumu.
Pozitīvā pieredze iedrošinājusi Lietuvas valdību turpināt šo kursu. Pieņemti lēmumi turpināt paaugstināt nodokļus alkoholam un cigaretēm un iegūtos līdzekļus ieguldīt jaunizveidotajā valsts aizsardzības fondā,9 no kura kaimiņvalsts finansē jaunu militāro vienību izveidi, aizsardzības tehnoloģijas iegādi, robežu stiprināšanu un citas drošības un aizsardzības vajadzības.10 Lietuvas Finanšu ministrija lēš, ka 2025. gadā alkohola un tabakas produktu akcīzes nodoklis ienesīs valsts budžetā ap 39.4 miljoniem eiro, bet pēc trim gadiem šie ieņēmumi varētu sasniegt jau 126.7 miljonus eiro.11
Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, ir izveidojusies paradoksāla situācija: alkohola akcīzes ieņēmumi ir ievērojami zemāki par zaudējumiem, ko sabiedrība cieš alkohola lietošanas dēļ. Šo disproporciju mēdz dēvēt par "alkohola budžeta deficītu" – citiem vārdiem, tā ir situācija, kurā nodokļu politika nespēj kompensēt alkohola radīto sociālo un ekonomisko slogu. Eiropā alkoholisko dzērienu kopējā cenā vidēji tikai 14% veido akcīzes nodoklis12, bet dažās valstīs šis īpatsvars ir vēl zemāks. Īpaši absurda ir situācija ar vīnu – četrpadsmit ES valstīs akcīzes nodoklis tam vispār netiek piemērots13, lai gan alkohols, neatkarīgi no tā formas, veselībai rada vienlīdz smagas sekas.
Pētījumi skaidri parāda: baidoties piemērot atbilstošus nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem, valstu budžeti iekasē daudz mazāk nekā zaudē – veselības aprūpes izdevumos, darbaspēka produktivitātes kritumā un sociālajās izmaksās. Alkohola politikas pētniecības autoritāte, Toronto universitātes profesors Jirgens Rēms, atsaucoties uz vācu un kanādiešu kolēģu ievāktajiem datiem14, norāda, ka, piemēram, Vācijā 2022. gadā alkohola radītais ekonomiskais slogs desmit reizes pārsniedz ieņēmumus no alkohola akcīzes nodokļa.15
Citiem vārdiem – valsts sedz zaudējumus, lai ražotāji gūtu privātu peļņu. Akcīzes ieņēmumi nenosedz "alkohola deficītu" un padara sabiedrību par zaudētāju. "Rēķinu" par alkohola kaitējumu apmaksā visi nodokļu maksātāji, arī tie, kas paši alkoholu nelieto.
Un "rēķins" ir iespaidīgs. Latvijā alkohola lietošana veselības nozarei, tiesībsargājošām iestādēm un sociālajai sistēmai 2021. gadā tiešā veidā izmaksāja ap 150 miljoniem eiro, bet kopā ar netiešajiem tēriņiem izmaksu apmērs tuvojas 602 miljoniem eiro jeb 1,8% no IKP. Salīdzinājumam, 2021. gadā ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem veidoja tikai 0,7% no IKP.16
Akcīzes paaugstināšana nav tikai fiskālās politikas jautājums, bet gan stratēģisks solis ar sistēmisku ietekmi, kas var samazināt alkohola radītos zaudējumus, pasargāt ģimenes, glābt dzīvības un padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku.
Kaimiņvalsts pieredze skaidri parāda, kādus ieguvumus sniedz gudri nodokļu lēmumi, un arī starptautiskie pētījumi to konsekventi apstiprina. Katrs atliktais gads diemžēl nozīmē zaudētas iespējas. Ko Latvija izvēlēsies, plānojot turpmāko nodokļu politiku?
1 Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam
2 Rehm J, Rovira P, Hassan AS, de Oliveira C, Lange S, Thompson MJ, Tamutienė I, Liutkutė-Gumarov V, Galkus L, Štelemėkas M. A return on investment analysis for the 2017 increase in alcohol excise taxation in Lithuania. Addiction. 2025 Oct;120(10):2094-2104. doi: 10.1111/add.70083.
3 Štelemėkas M, Manthey J, Badaras R, Casswell S, Ferreira-Borges C, Kalėdienė R, Lange S, Neufeld M, Petkevičienė J, Radišauskas R, Room R, Telksnys T, Zurlytė I, Rehm J. Alcohol control policy measures and all-cause mortality in Lithuania: an interrupted time-series analysis. Addiction. 2021 Oct;116(10):2673-2684. doi: 10.1111/add.15470.
4 Štelemėkas M, Manthey J, Badaras R, Casswell S, Ferreira-Borges C, Kalėdienė R, Lange S, Neufeld M, Petkevičienė J, Radišauskas R, Room R, Telksnys T, Zurlytė I, Rehm J. Alcohol control policy measures and all-cause mortality in Lithuania: an interrupted time-series analysis. Addiction. 2021 Oct;116(10):2673-2684. doi: 10.1111/add.15470.
5 Rossow I, Mäkelä P Public health thinking around alcohol-related harm: why does per capita consumption matter? J Stud Alcohol Drugs 2021; 82: 9–17.
6 Norström T, Ramstedt M Mortality and population drinking: a reviewof the literature. Drug Alcohol Rev 2005; 24: 537–47
7 Lessons from the Baltic Alcohol Control Policy Project: policies that contribute to decreasing burden ofmortality and disease. Copenhagen: WHO Regional Office for Europe; 2023
8 Rehm J, Rovira P, Hassan AS, de Oliveira C, Lange S, Thompson MJ, et al. A return on investment analysis for the 2017 increase in alcohol excise taxation in Lithuania. Addiction. 2025. https://doi.org/10.1111/add.70083
9 https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2301670/lithuanian-parliament-adopts-defence-tax-package?srsltid=AfmBOoqNdiSuNEjLWTveSBtkyVYsORX0erPwc0OC8SZPh8OOySkFY9_Y
10 https://finmin.lrv.lt/en/news/defence-fund-enters-into-operation/
11 https://finmin.lrv.lt/en/news/ministry-of-finance-submits-the-draft-excise-plan-for-20252027/
12 World Health Organization, Taxes and Prices of Alcoholic Beverages in the WHO European Region in 2022. Geneva, WHO, 2024. https://www.who.int/docs/librariesprovider2/default-document-library/24-05-21_fact-sheet_taxes.pdf?sfvrsn=6f402b1b_2&download=true
13 Rehm J, Correia D, Hassan AS, Manthey J, Rovira P, Shield KD, Ferreira-Borges C, Neufeld M, Štelemėkas M. Alcohol Excise Taxation, Tax Share and Revenue in the European Union and the United Kingdom in 2022: An Overview and Modelling Analysis. Drug Alcohol Rev. 2025 Aug 28. doi: 10.1111/dar.70028
14 J. Manthey, S. A. Hassan, S. Carr, C. Kilian, S. Kuitunen‐Paul, and J. Rehm, "What Are the Economic Costs to Society Attributable to Alcohol Use? A Systematic Review and Modelling Study," PharmacoEconomics 39, no. 7 (2021): 809–822
15 Rehm J, Correia D, Hassan AS, Manthey J, Rovira P, Shield KD, Ferreira-Borges C, Neufeld M, Štelemėkas M. Alcohol Excise Taxation, Tax Share and Revenue in the European Union and the United Kingdom in 2022: An Overview and Modelling Analysis. Drug Alcohol Rev. 2025 Aug 28. doi: 10.1111/dar.70028.
16 Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī. Gala ziņojums. Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs, Rīga, 2023.
