Vides veselība

img

Interesants atklājums par ārstniecības augu, kas atrodama gandrīz katrā Latvijas sētā

Nesen Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Vides risinājumu institūta pārstāvji sadarbojās kādā apjomīgā projektā, pētot deviņus savvaļas pavasara augus un iespēju tos kultivēt. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Inga Sīle intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pētnieki analizēja izmaiņas gan augu vizuālajā izskatā, gan ķīmiskajā sastāvā un farmakoloģiskajā aktivitātē. Vairāki interesanti atklājumi bija par efeju sētložņu.

Lasīt vairāk
img

Plastmasas pārstrāde nav risinājums piesārņojuma krīzei – tas ir toksisks pasākums, kas apdraud mūsu veselību un vidi

Ir apkopoti pētījumi, kas liecina, ka pārstrādātā plastmasa ir toksiskāka nekā to neapstrādātās sastāvdaļas. To nevajadzētu uzskatīt par risinājumu piesārņojuma krīzei, brīdināja starptautiska, nevalstiska vides aktīvistu organizācija “Greenpeace”, vēsta “The Guardian”. Ziņojumā, kas saistīts ar jaunu sarunu sākumu par iespējamo globālo plastmasas līgumu, teikts, ka atsevišķos pētījumos ir konstatēts, ka plastmasas sadalīšana pārstrādei izkliedē mikroplastmasas […]

Lasīt vairāk
img

Vide un mēs

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselības, arī dzīves kvalitātes aspektus, kurus nosaka dažādie vides faktori. Vides veselība attiecas uz mums visiem, jo mēs visi atrodamies vidē, elpojam gaisu, lietojam ūdeni un uzturu. No daudziem vides faktoriem var izvairīties, ja ir zināšanas par šiem faktoriem un to izraisītām ietekmēm.

Lasīt vairāk
img

Ārste Kintija Barloti par bitēm uz Jelgavas poliklīnikas jumta:

Uz Jelgavas poliklīnikas jumta atrodas bišu dārzs, kas tiks izmantots arī pētījumiem

Otro gadu pēc kārtas pašā Jelgavas centrā darbosies pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, kas šogad ir izaudzis līdz piecām saimēm. Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību un biškopi Nauri Bērziņu turpina sadarbību, lai pētnieciskos nolūkos iegūtu medus paraugus pilsētvidē, veiktu tā fizikāli – ķīmiskās analīzes un apkopotu datus par medu pilsētvidē. Šogad […]

Lasīt vairāk
img

par okeāna veselību:

Par nepieciešamību un iespējām glābt okeānu, kas ražo planētai Zeme skābekli

Raugoties no kosmosa, mēs dzīvojam uz zilas planētas, kur aptuveni 70 % virsmas aizņem okeāns. Okeāns ir milzīgs, dziļš, žilbinoši zils un šķietami bezgalīgs ūdens plašums, kas ieskauj planētu, kuru mēs saucam par savām mājām. Tomēr līdz šim tikai 1 % okeāna ir bijis pakļauts jebkādam aizsardzības protokolam, un tikai 39 % okeāna ir atsevišķu valstu jurisdikcijā; tātad gandrīz divas trešdaļas okeāna atrodas ārpus valstu jurisdikcijas, un šai okeāna daļai nav stingras pārvaldības vai saskaņota aizsardzības režīma. Šo teritoriju ekspluatācija un degradācija aug augumā, bet kaitējumu okeānam nodara pārmērīga zveja, ķīmiskais piesārņojums, kalnrūpniecība, kuģniecība un klimata pārmaiņas.

Lasīt vairāk
img

Pēteris Apinis

KRIEVIJAS NOZIEDZĪGĀ KARA UKRAINĀ EKOLOĢISKIE ASPEKTI UN TO IETEKME UZ GLOBĀLO VIDES VESELĪBU

Šis nav mans pirmais raksts par Ukrainas karu – ne tikai kā par humānu krīzi ar milzīgiem cilvēku upuriem, bet arī – kā globālu ekoloģisku problēmu. Šobrīd pasaules informatīvajā telpā pieaug ziņojumu skaits par bīstamību pasaules vides veselībai, ko nodara Ukrainas karš; un – tā kā citi latviešu valodā rakstošie informācijas avoti par šo bīstamību klusē, sniegšu nelielu informatīvu apstāstu par šo problēmu no UNEP, EDSO un PVO skatpunkta, tiesa, dažus aspektus esmu iztirzājis jau senāk. Tātad – gada laikā, kopš Krievijas Federācijas iebrukuma Ukrainā, pieaudzis globālais satraukums par vides veselību. Karš ir prasījis desmitiem tūkstošu cilvēku dzīvību, miljoniem cilvēku ir pārvietoti, bet sabiedrības uzmanība būtu jāpievērš arī kara nodarītajam plašajam kaitējumam videi. Pasaules Veselības organizācija un ANO Vides programma (UNEP) veikusi Ukrainas konflikta monitoringu; tika konstatēti tūkstošiem gaisa, ūdens un zemes piesārņojuma un ekosistēmu degradācijas gadījumu, kas liecina par toksisku mantojumu nākamajām paaudzēm.

Lasīt vairāk
img

docente INGA SĪLE par tautas medicīnu, ārstniecības augiem un moderno farmāciju

Iedzīvotājiem milzīga interese par populārākajiem tautas ārstniecības augiem un to ietekmi uz veselību

Pirms vairākiem gadiem Latvijā īstenoja vērienīgu un neparastu zinātnisku pētījumu par ārstniecības augiem latviešu tautas ticējumos. Pētījuma autore, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Inga Sīle intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka iedzīvotājiem ir ļoti liela interese par šo pētījumu. Viņa ieskicēja dažus būtiskākos pētījuma secinājumus, piemēram, to, ka ievas ziediem piemīt pretnovecošanas un pretiekaisuma efekts.

Lasīt vairāk
img

14 .Saeimas deputāts, dabas advokāts, biologs (JV)

Uģis Rotbergs: Cilvēks ir radījis tādas vielas, ar ko daba netiek galā

Komentāru sniedz Uģis Rotbergs, 14 .Saeimas deputāts, dabas advokāts, biologs (JV). - Dr. Apinis

Lasīt vairāk
img

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijas vadošais pētnieks DĀVIDS FRĪDMANS

Dāvids Frīdmanis par notekūdeņu paraugu vākšanu

Komentāru sniedz Dāvids Frīdmanis, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijas vadošais pētnieks. - Dr. Apinis

Lasīt vairāk