Avots: https://medicine.lv/raksti/vide-un-mes-0249648ba6
Pašreizējā draudošā situācija pasaulē sakarā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību, tā izraisīto saslimstību un daudzu tūkstošu cilvēku nāvi liek nopietni aizdomāties par vidi, tās faktoriem un to ietekmi uz mums.
Cilvēka veselību būtiski iespaido vides faktori, dzīves apstākļu kvalitāte, ar dzīvesveidu un paradumiem saistītie riska faktori (smēķēšana, alkohols, narkotisko vielu lietošana, nepietiekams vai nesabalansēts uzturs, mazkustīgums), ģenētiskie faktori (gēni), kas nosaka cilvēka iedzimtību un daudzas īpašības, darba vides faktori, medicīnisko pakalpojumu pieejamība, sociālie apstākļi. Atsevišķi vides faktori vai to kombinācijas attiecībā pret cilvēkiem un to veselību var būt neitrāli, daži var iedarboties pozitīvi, bet citi – negatīvi vai pat nāvējoši.Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselības, arī dzīves kvalitātes aspektus, kurus nosaka dažādie vides faktori. Vides veselība attiecas uz mums visiem, jo mēs visi atrodamies vidē, elpojam gaisu, lietojam ūdeni un uzturu.
No daudziem vides faktoriem var izvairīties, ja ir zināšanas par šiem faktoriem un to izraisītām ietekmēm.Latvija – pagaidām relatīvi priviliģētā stāvoklī, tomēr riski pastāv...Svarīgākie vides faktori un kā tie uz mums iedarbojas?
Fizikālie – elektromagnētiskais starojums (jonizējošais, nejonizējošais), vibrācija, troksnis, ultraskaņa, infraskaņa, atmosfēras spiediens, mikroklimats u.c.Ķīmiskie – putekļi, gāzes, dūmi, tvaiki u.c.
Bioloģiskie – patogēnie un nosacīti patogēnie mikroorganismi (baktērijas, vīrusi, vienšūņi), parazīti, toksīni, bioloģiskie preparāti, toksiskie augi, sēņu toksiskās vielas, aļģes u.c.
Psihoemocionālie faktori – informācijas pārpilnība, liela slodze un augstas prasības darbā, terorisms un karadarbība, ekstremāli klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas, pandēmijas → atbildes reakcija, stress. Sociālie faktori – nabadzība, bezdarbs, nepiemēroti mājokļi.
Nenodrošinātība slimību gadījumos un vecumdienās var pastiprināt dažādu vides faktoru iedarbību.Aktuālākās globāla rakstura vides problēmas, kuras attiecas arī uz Latviju:• stratosfēras ozona slāņa sarukšana;• globālā sasilšana (ko ietekmē arī siltumnīcas efektu radošas gāzes);• atmosfēras gaisa kvalitāte;• droša un adekvāta dzeramā ūdens apgāde;• pārtikas mikrobioloģiskā un ķīmiskā drošība;• pilsētu problēma (pilsētu attīstība, plānošana);• gaisa kvalitāte telpās;• lauksaimniecības un mežu izciršanas izraisītās vides problēmas (t.sk. minerālmēslu un pesticīdu lietošana);• kaitīgie darba vides faktori;• atkritumi (transportēšana, pārstrādāšana);• bioloģiskās daudzveidības samazināšanās;• cilvēku radītās jeb tehnoloģiskās nelaimes.
Latvijā tradicionālie gaisa piesārņojuma raksturotāji ir sēra dioksīds, suspendētās cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi, oglekļa oksīds, ogļūdeņraži, ozons un citi fotoķīmiskie oksidētāji, kuru izplūde galvenokārt saistīta ar motorizētiem transportlīdzekļiem. Augsta gaisa piesārņojuma gadījumi Rīgā ir bijuši saistīti ar akūtām un hroniskām plaušu un sirds slimību izpausmēm. Izplatītākais un agresīvākais faktors ir troksnis.
37% Latvijas iedzīvotāju dzīves vietā traucē troksnis. Tā iedarbība uz cilvēku izpaužas plašā diapazonā: no subjektīvas uzbudinātības līdz patoloģiskām pārmaiņām dzirdes orgānā, centrālajā nervu sistēmā, asinsrites, endokrīnajā, gremošanas sistēmā. Vides piesārņotāju iedarbība var būt ģenētiska un somātiska. Ķīmiskās vielas, jonizējošā radiācija, vīrusi u.c. var izraisīt kvalitatīvas vai kvantitatīvas izmaiņas ģenētiskajā materiālā. To sauc par mutagēno darbību. Rezultātā var attīstīties ļaundabīgie audzēji, cilvēka reproduktīvās funkcijas traucējumi, iedzimti attīstības traucējumi bērniem u.c.
• Somatiskā patoloģija – izmaiņas organisma imūnā sistēmā, kas savukārt var izraisīt:
→ organisma pretestības spēju samazināšanos un saslimstības paaugstināšanos ar infekciju u.c. slimībām;
→ organisma sensibilizāciju pret dažādām ārējā vidē sastopamām ķīmiskām vielām un bioloģiski aktīvām vielām;
→ negatīvu ietekmi uz jebkuras slimības norisi un iznākumu (slimību hronizācija);
→ akūtas un hroniskas slimības – vides slimības un ar vidi saistītas slimībasVides slimības var būt gan akūtas, gan hroniskas. Par vides slimību uzskatāma agresīvā ādas vēža forma melanoma, kas veidojas ultravioletā B (UVB) starojuma ietekmē. Samazinoties ozona slānim, palielinās Zemes virskārtu sasniegusī UVB deva.
Arī pārmērīga solāriju lietošana izraisa ādas priekšlaicīgu novecošanos un palielina ādas vēža attīstības risku. Vidē var būt sastopamas azbesta šķiedras, kas ir spēcīgs kancerogēns un var izraisīt mezoteliomu (plaušu plēves vēzi). Kā tipiskas vides slimības atzīmējamas Laimas slimība un ērču encefalīts, kas izplatās ar šīm slimībām inficētu ērču kodiena gadījumā. Mikrobioloģiski piesārņoti un nepareizi lietoti produkti un ūdens var būt par pamatu uztura un zarnu infekcijām.
Vides slimības ir arī alerģiskās slimības, piem., bronhiālā astma, iesnas un acu konjunktīvas iekaisums no ziedputekšņiem (īpaši bērzu, alkšņu, lazdu, zāles), hroniska saindēšanās no vidē un pārtikā nonākušajām ķimikālijām (smagajiem metāliem, pesticīdu atliekām).
Vides veselības attīstības pamatā ir vides kvalitātes saglabāšana un atjaunošana, kā arī dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, vienlaicīgi ierobežojot kaitīgo vides faktoru ietekmi uz veselību. Vides veselības dažādie aspekti ietverti VIDM, VARAM, ZM, LM un citu ministriju pārraudzībā.
Ar vides veselības jautājumiem nodarbojas Valsts vides dienesta sastāvā iekļautās reģionālās vides pārvaldes un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, Radiācijas drošības centrs, RSU Darba drošības un vides veselības institūts.
