Deviņas atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par asinsspiedienu, tā mērīšanu un tonometriem sniedz “Veselības centru apvienības” klīnikas “Aura” kardioloģe Elita Vārava un “Mēness aptiekas” farmaceite Ligita
Normālam arteriālajam asinsspiedienam ir būtiska loma – tas ir viens no priekšnoteikumiem sirds un asinsvadu veselībai un tātad – nelabvēlīgu kardioloģisko notikumu profilaksei, jo ļauj laikus noķert izmaiņas.
Kam svarīgi mērīt asinsspiedienu?
Visiem! Asinsspiediena mērīšana ir viens no pamata rādītājiem.
Lai iegūtu datus par veselību, to rekomendē mērīt bērniem no triju gadu vecuma, bet, ja nepieciešams, asinsspiedienu var izmērīt pat zīdainim.Pieaugušiem cilvēkiem (no 18 gadiem) mēra asinsspiedienu vismaz reizi gadā, taču, iespējams, to jādara arī biežāk.Asinsspiediena mērījumi ir informatīvi svarīgi cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, nieru slimībām, cukura diabētu un, protams, arteriālās hipertensijas vai citu sirds un asinsvadu slimību pacientiem.Pusaudžiem (un ne tikai) ar lieko svaru vai cukura diabēta diagnozi ārsta apmeklējuma laikā vienmēr tiek mērīts asinsspiediens.
Kas īsti ir arteriālais asinsspiediens?
Kardioloģe Elita Vārava skaidro, ka tas ir asiņu plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. “Asinsspiedienu raksturo divi rādītāji. Sistoliskais ir augšējais – maksimālais spiediens, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām, savukārt diastoliskais ir apakšējais – minimālais spiediens, ar ko asinis spiež uz asinsvadu sieniņām. Speciālisti ir atzinuši, kāda ir arteriālā asinsspiediena norma – 120/80 mmHg, turklāt tādam tam vajadzētu būt neatkarīgi no dzimuma un vecuma.”
Naktī asinsspiediens parasti ir zemāks nekā dienā. Ap sešiem no rīta tas sāk paaugstināties un aptuveni deviņos sasniedz ierasto līmeni.
Sistoliskais spiediens diennakts laikā var svārstīties par 10-20 vienībām (mmHg), diastoliskais – par aptuveni 5 vienībām (mmHg).
Kas var ietekmēt mērījuma rezultātu?
“Asinsspiediens nav pastāvīgi konstants lielums. To var izmainīt, piemēram, stress, dzīvesveids vai kaitīgi paradumi, arī uzturs, slimība, medikamentu lietošana,” skaidro ārste un piebilst, ka dažkārt asinsspiediens paaugstinās tieši tad, kad pacients ir ārsta kabinetā – ja, ierodoties pie ārsta, cilvēks izjūt stresu, asinsspiediena mērījuma rezultāts var būt atšķirīgs no tā, kas tajā paša dienā iegūts, mērot mājas apstākļos. Šo īpatnību nereti dēvē par “baltā halāta efektu”.
“Mērījuma rezultātu var ietekmēt fiziska pārslodze un šā iemesla dēļ nav vēlams to mērīt, piemēram, tūlīt pēc treniņa – visticamāk asinsspiediens būs paaugstināts. Vismaz piecas minūtes pirms mērīšanas vajadzētu atpūsties. Arī lielā psihoemocionālā slodzē, uztraukumā nav ieteicams veikt mērījumu, vispirms būtu jānomierinās. Precīzākam rezultātam šādos gadījumos būtu jāveic vairāki mērījumi ar nelielu laika intervālu,” norāda ārste.
Kā pareizi nomērīt?
Regulāri uzraugot asinsspiedienu, to mēra vienu vai divas reizes dienā (no rīta un vakarā) aptuveni vienā laikā, pirms zāļu lietošanas (ja tās ir regulāri jālieto).
Vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas nevajadzētu smēķēt, lietot kofeīnu saturošus produktus, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības. Aptuveni piecas minūtes pirms mērīšanas mierīgi jāpasēž, jāatpūšas, jāatbrīvo ķermenis.
Veicot mērījumu, muguru vajadzētu atbalstīt pret krēsla atzveltni, novietot roku uz galda tā, lai tā būtu vienā līmenī ar sirdi, un ar plaukstas pamatni uz augšu. Kājām nevajadzētu būt sakrustotām, abām pēdām jāatrodas uz grīdas. Augšdelma mērītāja manšete jāuzliek tā, lai no tās apakšējās malas līdz elkoņa locītavai būtu aptuveni divi centimetri. Svarīgi mērījuma laikā nekustēties un nerunāt.
Par ko liecina iegūtais rādītājs?
Paaugstināts augšējais un apakšējais asinsspiediena rādītājs liecina par nopietnu slimību. Tā var būt primāra problēma vai arī sekundāra – citas slimības izraisīta asinsspiediena paaugstināšanās.
Pazemināts augšējais un apakšējais mērījums kombinācijā ar vājumu, reiboņiem visticamāk nozīmē, ka nepieciešama intensīvā ārstēšana, iespējams, pat stacionārā. Protams, jānoskaidro, vai asinsspiediena būtisku pazemināšanos nav izraisījuši lietotie medikamenti vai to pārdozēšana, kas mēdz gadīties vecāka gadagājuma pacientiem.
Savukārt asinsspiediena krasas svārstības galvenokārt norāda uz psihoemocionālu pārslodzi.
Ko vajadzētu zināt par asinsspiedienu?
Ja ir aizdomas par arteriālo hipertensiju, asinsspiediens jāmēra regulāri un mērījuma dati (laiks, kāda mēra un mērījuma rezultāti) vienmēr jāpieraksta – tas būs informatīvi ārstam.
Par slimību liecina ilgstoši paaugstināts vidējais asinsspiediens nevis atsevišķi gadījumi, kad asinsspiediens uzlec, un kas ir izskaidrojams, piemēram, ar lielu fizisku slodzi vai emocionālu pārdzīvojumu. Ja izmērot asinsspiediens ir paaugstināts, 5-10 minūtes vēlāk tas jāmēra vēlreiz. Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija ir noteikti jāārstē, jo tā veicina asinsvadu sašaurināšanos jeb aterosklerozi, kas ir, piemēram, tāda nopietna kardioloģiska notikuma cēlonis, kā insults.
Kādi mēdz būt asinsspiediena mērītāji?
“Mēness aptiekas” farmaceite Ligita Kukule skaidro, ka tonometru klāsts ir visai plašs un, konsultējoties ar farmaceitu, var izvelēties piemērotāko: “Mehāniskajam tonometram komplektā ir fonendoskops jeb stetoskops, ar ko klausīties artēriju pulsāciju. Ar to ir jāprot apieties, tāpēc iesaku domāt par jaunākiem un modernākiem tonometru variantiem.
Vienkāršāk lietojams ir elektroniskais tonometrs. Elektroniskie asinsspiediena mērīšanas aparāti pieejami gan pusautomātiski, gan automātiski, gan, izmantojami uz augšdelma, gan tādi, ko liek uz apakšdelma. Gan pusautomātiskie, gan automātiskie mērītāji nosaka arī pulsu.
Kādu izvēlēties lietošanai mājās?
Farmaceite norāda, ka visprecīzākie asinsspiediena mērījumi ir uz rokas augšdelma, jo tur atrodas brahiālās artērijas. Augšdelma asinsspiediena mērītāji ir pieejami ar dažāda izmēra manšetēm. Jāņem vērā, ka ar pārāk mazu manšeti rezultāts būs augstāks nekā tas ir patiesībā. Augšdelma tonometri īpaši piemēroti to pacientiem, kuriem ir regulāri jāseko līdzi mērījumu rezultātiem.
Vecākiem cilvēkam mērītājs būs ērts, ja tam ir vienkāršs funkciju ekrāns, ieslēgšana un izslēgšana. Manšetes mēdz būt mazgājamas, mīkstas, ar vidējo cilvēka rokas apkārtmēru (22-42cm).
Ja asinsspiediena mērītājs nepieciešams cilvēkam, kuram ir kādas sirds problēmas, piemēram, sirds aritmija, vai guļošam cilvēkam, kam asinsspiedienu mērīs aprūpētājs, piemērots būs tonometrs, kas īpaši paredzēts plašai auditorijai – grūtniecēm, diabētiķiem, nieru slimību pacientiem, cilvēkiem ar aptaukošanos, bērniem no 12 gadu vecuma. Līdzteku tonometru galvenajām funkcijām, šo mērītāju rezultātu analīze ir iespējama ar speciālu programmu datorā vai attiecīgā ražotāja lietotni viedtālrunī.
Apakšdelma tonometru farmaceite iesaka jauniem cilvēkiem, kuriem asinsvadi atrodas tuvāk ādai. Daži ražotāji piedāvā apakšdelma tonometrus – “pulksteņus”. Tonometrs ir kompakts, ar speciālu plastmasas uzglabāšanas kārbiņu, ko ērti ievietot somā, doties uz darbu, izbraukumā. Ir iespēja noteikt neregulāru sirdsdarbību, turklāt ir tikai viena poga mērījumu veikšanai un mērījumu atmiņa.
Ko vēl var sagaidīt no tonometra?
Cilvēkiem, kuriem patīk savus veselības datus apkopot, izmantojot datorprogrammas, nevis rakstot dienasgrāmatas, noderēs tonometri ar plašāku funkciju piedāvājumu. “Mūsdienīgiem tonometriem mēdz būt dažādas papildu funkcijas, piemēram, neregulāras sirdsdarbības, ķermeņa kustību un manšetes aptinuma noteikšana, spēja paturēt atmiņā līdz 199 mērījumiem diviem lietotājiem un citas.
Tie, kuri ir draugos ar modernajām tehnoloģijām, var izvēlēties modeļus, kas dod iespēju sekot līdzi mērījumu datiem tiešsaistē. Tas ir ērti arī, piemēram, ja tuviniekam ir ar Alcheimera demence vai citi atmiņas traucējumi. Novērojot, ka asinsspiediena rādītājs ir paaugstināts, var piezvanīt uz mājām un noskaidrot, vai zāles asinsspiediena pazemināšanai ir lietotas,” pastāsta “Mēness aptiekas” farmaceite un atgādina, ka asinsspiedienu var izmērīt arī aptiekā.
Asinsspiediena mērījumi un to fiksēšana ārstam lieti noderēs veselības stāvokļa analīzē un palīdzēs noteikt vai precizēt diagnozi, tādēļ asinsspiedienu regulāri mērīt būtu svarīgi ne tikai senioriem, bet arī pusmūža cilvēkiem un jauniešiem.
