Avots: https://www.santa.lv/raksts/ievasveseliba/indejot-kukainus-nenoinde-sevi-58062/
Kaimiņiene, bez aizsargmaskas miglojot savas zemeņu vadziņas, sajuta mutē ķīmijas salkano garšu un nobijās ne pa jokam. Tagad pati taisnojas: «Tak simtreiz biju to darījusi! Bet laikam tomēr šitā jokot nedrīkst.» Kāpēc cīņa ar kaitēkļiem nav nekāds joks, stāsta toksikologs Roberts Stašinskis.
Insekticīdi un pesticīdi lielākoties satur fosfororganiskos savienojumus. Šo vielu uzdevums ir būt toksiskām, lai iznīcinātu kaitēkļus, kas traucē ienākties ražai. Bet – diemžēl, ja netiek izmantoti attiecīgi aizsarglīdzekļi (maska, cimdi u. c.), vienlaikus tās uzsūcas paša dārznieka organismā.
Bīstamākais ir tas, ka toksiskie savienojumi uzsūcas cilvēka organismā gan caur elpceļiem, gan caur gļotādām, gan veselu, nebojātu ādu, turklāt ļoti īsā laikā.
Tāpēc, veicot kaitēkļu apkarošanas darbus savā piemājas dārziņā, nekad nedrīkst paļauties uz atrunām – es jau pavisam ātri vai daru tā vienmēr, un nekas vēl nav noticis! Kā zināms, dzīvē visam pienāk pirmā reize, bet dažreiz labāk ir, lai tā nepienāk.
Kas var notikt?Ķīmisko savienojumu ieelpošana var ietekmēt dažādas organisma sistēmas, un no tā, kura tieši ir skarta, atkarīgi arī simptomi. Saindēšanās pazīmes var pamanīt gan uzreiz, vēl strādājot dārzā, gan vēlāk – pēc vairākām stundām. Jo nopietnāka saindēšanās, jo ātrāk parādās klīniskā aina.
Centrālās nervu sistēmas bojājumi – raksturīgs vājums, reibonis, ģībonis, krampji, tirpšanas sajūta, traucēta runa.Sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi – izpaužas ar sirdsklauvēm, strauju asinsspiediena paaugstināšanos vai pazemināšanos, sirds ritma traucējumiem.Elpošanas sistēmas bojājumi – var būt aizdusa, elpas trūkums, klepus.Ādas bojājumi – ķīmiskā kairinājuma rezultātā var rasties izsitumi, čūlas.Ko darīt, ja tomēr šķiet, ka esi saindējies?Ja saskāries ar ķīmiju ārīgiSkalojies vēsā, tekošā ūdenī. Šoreiz nepietiks, ja nomazgāsi tikai rokas un seju. Īpaši, ja esi strādājis ar miglotāju, kad sīkās vielu daļiņas nosēžas it visur, svarīgi nomazgāt visu ķermeni, arī seju, matus, izskalot muti, acis, zem nagiem. Ja laukos nav pieejama duša, bet jāmazgājas bļodā, nelej sev virsū ūdeni, kurā tikko jau skalojies. Lai pilnībā noskalotu visas indīgās daļiņas, katrai ūdens šaltij jābūt svaigai, tīrai. Mazgājoties drīksti izmantot mazliet ziepju.Liec mazgāt apģērbu, kas tev bija mugurā, darbojoties ar ķīmiju. Vislabāk mazgā to atsevišķi no citām drēbēm.Ja ķīmiju nejauši iedzēriTādā reizē zini – no vemšanas izraisīšanas šādās situācijās pamazām atteikušies esam arī mēs, toksikologi, tāpēc arī tev nevajadzētu censties dabūt ārā kuņģa saturu.
Turklāt ar daudzām vielām, kas saskārušās ar kuņģa skābi, atvemjot var apdedzināt barības vadu.
Vai arī – vemjot ieraut kuņģa sastāvu elpceļos. Un tad būs vēl papildu ķezas! Varianti, ko drīkst darīt, ir divi.
Kamēr tiec pie mediķiem, dzer aktivēto oglīti. Te gan svarīgi – šoreiz nepietiks ar pāris tabletītēm; un lielais jautājums – vai tev pa rokai vispār atradīsies tik daudz oglītes, cik nepieciešams. Proti, terapeitiskā, tātad efektīvā deva smagas saindēšanās gadījumos ir 25–50 grami, bet 4 oglītes tabletēs ir tikai 1 grams. Tātad, lai būtu efekts, tev jāizdzer vismaz 60 tabletes!Visefektīvākais risinājums – skalot kuņģi. To gan var izdarīt tikai mediķi ar īpašu aprīkojumu, tāpēc labāk būs, ja sauksi ātros vai taisnā ceļā dosies uz tuvāko uzņemšanas nodaļu.Piens nepalīdzēsJā, tautā klejo ne mazums nostāstu par to, ka, darbojoties ar kaitīgām, toksiskām vielām vai tās, nedod dievs, iedzerot, jādzer piens, bet diemžēl šīm pamācībām nav zinātniski pierādītu pamatojumu.
Agrāk pienu bija pieņemts uzskatīt par indīgu vielu pretindi, bet man šķiet, ka šī ainiņa drīzāk bija uzburta, lai parādītu – lietas labā kaut kas tiek darīts.
Ja būsi saindējies ar fosfororganiskām vielām, pat visaugstākās kvalitātes piens diemžēl nelīdzēs gan. Otrs palīdzības variants – biezsulu dzeršana, kas varētu palīdzēt absorbēt kaitīgos savienojumus, – jāatzīst, ir tikpat bezcerīgs. Tāpēc labākais, ko tu vari savā labā darīt, ir doties uz slimnīcu.
Saglabā oriģinālo iepakojumu!Neatkarīgi no tā, kādā veidā esi saindējies, dodoties pie mediķiem vai gaidot viņus ierodamies pie sevis, sagatavo pa rokai vainīgās vielas oriģinālo iepakojumu.
Ārstiem nebūs gana, ja pateiksi: «Tas bija zils, smirdīgs šķidrums…» – jo tādu pasaulē ir ne viens vien, un jābūt ar ekstrasensa dotībām, lai atšifrētu, ar ko tieši tev bijusi darīšana.
Bet vielu oriģinālās etiķetes gan var izglābt tev dzīvību, jo, uzzinot, kas tieši nonācis tavā organismā, mediķi, izmantojot starptautisko ķīmisko vielu datubāzi Micromedex, atradīs, cik indīga ir konkrētā viela un kādas ir tās pretindes. Tad ārsti varēs tev palīdzēt daudz mērķtiecīgāk, lai tu ātrāk būtu atpakaļ dārzā.
Kā inde nonāk organismā?Caur ādu. No šā viedokļa visbīstamākais brīdis ir tieši darba šķidruma gatavošana, jo mums ir darīšana ar koncentrātu. Vēlāk, smidzināšanas laikā, darba šķidruma pilieni var nonākt uz ādas, un arī tas nav labi, tomēr mazāk riskanti.Gatavojot darba šķidrumu, kā arī smidzināšanas laikā jālieto aizsargcimdi no materiāla, kas paredzēts saskarei ar ķīmiskajām vielām.
Ja tādi nav pieejami, var izlīdzēties ar plastikāta cimdiem, kuri paredzēti darbībām ar sadzīves mazgāšanas līdzekļiem. Pēc darba pabeigšanas šie cimdi būs jāizmet, atkārtoti tos izmantot nedrīkst. Plānie medicīnas cimdi šim darbam neder, jo laiž cauri ķīmiskās vielas.
Gatavojot darba šķidrumu, jālieto cimdi, bet nelaime tā, ka ļoti bieži cimdos nav iespējams attaisīt sīkus vāciņus vai atvērt ampulas.
Ja nākas to darīt ar plikām rokām, tūlīt pēc tam tās jānomazgā ar ziepēm zem tekoša ūdens strūklas, jānosusina ar papīra dvieli, jāuzvelk piemēroti cimdi un tikai tad jāsāk smidzināt.
Un vēl! Lai aizsargātu savu ādu no darba šķidruma pilieniem, vislabāk būtu izmantot vienreizlietojamos plēves lietusmēteļus. Diemžēl vasaras laikā tas parasti nav iespējams, jo šajos lietusmēteļos ir ļoti karsti.
Atliek vilkt garas bikses, kreklu ar garām piedurknēm un slēgtus apavus. Arī būs karsti, bet – paciešami.
Galu galā mazdārziņa apstrādei daudz laika nevajag, parasti pietiek ar 10–30 minūtēm.
Caur elpceļiem. Tātad – nejauši ieraujot nāsīs darba šķidruma migliņu. Tas var gadīties, ja smidzināšanas laikā pēkšņi uzpūš vējš un burtiski uzmet šo migliņu tev virsū.Vislabāk būtu aizsargāt seju ar masku, kuru lieto, strādājot ar trimmeri, jo tā ļauj sejas ādai brīvi elpot.
Ja šādas maskas nav, var lietot veikalos nopērkamos respiratorus vai vismaz aizsiet seju ar lakatu (kuru pēc lietošanas nāksies izmest). Parastas sejas maskas no marles nav efektīvas.
Caur muti. Protams, neviens labprātīgi ķīmiju nedzers, taču migliņa var iekļūt mutē – it sevišķi, ja miglojot runā, sasveicinās ar kaimiņu, kurš prasa: «Ko dari?» Parasti šādos brīžos arī bērni kļūst ļoti zinātkāri, tāpēc labāk viņiem visu izskaidrot pirms darba uzsākšanas. Vēl labāk būtu veikt smidzināšanu tad, kad bērnu nav dārzā. Tāpat uz vēlāku laiku jāatliek telefona sarunas.Protams, miglošanas laikā nedrīkst ēst, dzert un smēķēt, kā arī apmeklēt tualeti.
To visu izdari, pirms ķeries klāt augu aizsardzības līdzeklim. Visgrūtāk ir smēķētājiem, viņi bieži rīkojas automātiski, nemaz neapzinoties, ka augu aizsardzības līdzekļa pilieni ir uz pirkstu galiem un nonāk mutē teju ar katru dūmu ievilkšanu.
Smidzinātāja sprausla darba procesā mēdz aizsērēt, jo gan ūdenī var būt piemaisījumi, gan dažādu līdzekļu paliekas tvertnē vai šļūtenē mēdz savstarpēji ķīmiski reaģēt.
Visbiežākā – un pilnīgi aplama – rīcība šādos gadījumos ir mēģinājumi izpūst netīrumu no sprauslas ar dvašu.
Tā var visai viegli ieraut līdzekļa pilienus mutē. Sprauslas labāk mazgāt atsevišķā traukā ar tīru ūdeni un birstīti. Lieliski noder veca, nolietota zobu suka.
Pēc smidzināšanasPabeidzot darbu, vispirms ar ziepēm un ūdeni jānomazgā rokas gumijas cimdos, tad tie jānovelk un jāizmet, bet rokas vēlreiz jānomazgā ar ziepēm.
Pēc tam jānovelk visas darba drēbes un vislabāk – jāiet dušā.
Ja tas nav iespējams, jānomazgā ar ūdeni un ziepēm visas atklātās ķermeņa daļas. Rokas jāmazgā vairākas reizes. Darba drēbes vislabāk izmazgāt tūlīt pēc lietošanas atsevišķi no citām drēbēm.
