Nesen Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Vides risinājumu institūta pārstāvji sadarbojās kādā apjomīgā projektā, pētot deviņus savvaļas pavasara augus un iespēju tos kultivēt. Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Inga Sīle intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka pētnieki analizēja izmaiņas gan augu vizuālajā izskatā, gan ķīmiskajā sastāvā un farmakoloģiskajā aktivitātē. Vairāki interesanti atklājumi bija par efeju sētložņu.
Pētnieki strādāja ar šādiem deviņiem augiem: gaiļbiksīte, smaržīgā madara, parastā zalktene, parastā māllēpe, pļavas silpurene, parastā kreimene, efeju sētložņa, lielā strutene un raspodiņš.
Vides risinājumu institūta speciālisti mēģināja šos augus kultivēt dārzā, bet Latvijas Organiskās sintēzes institūta pārstāvju uzdevums bija noteikt augu ķīmisko sastāvu un tā izmaiņas, salīdzinot savvaļas un kultivētos augus. “Mēs skatījāmies ķīmiskā sastāva izmaiņas ilgākā periodā – trīs gadu laikā. Veicām arī eksperimentus par dažādiem efektiem.”
Organizēja arī etnobotānikas ekspedīcijas“Šo projektu ļoti veiksmīgi noslēdzām pagājušā gada vasarā. Tas bija ļoti apjomīgs projekts, jo tā ietvaros tika veiktas arī etnobotānikas ekspedīcijas, kad pētnieki gāja uz viensētām un vaicāja to iedzīvotājiem, kādas ir viņu augu lietošanas tradīcijas, kas saglabājušās no senčiem. Arī šī informācija tika apkopota.
Tāpat notika augu audzēšana, kultivēšana, mēģinājumi saprast, kā vislabāk pavairot augus, mēģinājumi mainīt augšanas apstākļus, piemēram, iestādīt tiešā saulē vai noēnotā vietā, lai saprastu, kādā vietā augs labāk aug.”
Interesants atklājums par efeju sētložņuInga pauda prieku, ka augu izmaiņas bija redzamas gan vizuāli, gan auga ķīmiskajā sastāvā un farmakoloģiskajā aktivitātē.
“Piemēram, publicējām apjomīgu rakstu par efeju sētložņu. Man likās ļoti interesanti, ka grāmatās minēts, ka vislabāk efeju sētložņu ievākt no maija līdz vasaras vidum. Bet mēs šī auga ķīmisko sastāvu noteicām no pavasara līdz pat rudenim.
Redzējām, ka no pavasara līdz vasaras vidum augā ir vienas aktīvās un vērtīgās vielas, bet no vasaras vidus līdz rudenim auga ķīmiskais sastāvs nebija sliktāks. Tieši otrādi – tas arī bija ļoti labs, bet tajā vairāk bija citas vielas, ko izmanto citam nolūkam. Beigās varējām secināt, ka efeju sētložņu var ievākt no pavasara līdz pat vēlam rudenim. Tā ir vērtīga visu šo laiku.”
Madaras ķīmiskā sastāva izmaiņasIzmaiņas ķīmiskajā sastāvā un farmakoloģiskajā aktivitātē varētu būt saistītas arī ar konkrētajiem laika apstākļiem un vides izmaiņām.
Piemēram, parasti madara aug mežā, noēnotā vietā. “Bet, iestādot to laukā, mēs novērojām, ka krietni palielinājās flavonoīdu daudzums. Ēnainā vietā augušai madarai flavonoīdu bija mazāk. Bija ļoti interesanti skatīties, kā auga kultivēšana ietekmē tā ķīmisko sastāvu, jo tas, ko mēs tējā liekam iekšā, ir tas, kas pārsvarā nāk no lauka, no audzētājiem.
Mums jāsaprot, ka kultivēta auga ķīmiskais sastāvs var atšķirties no tā auga, kurš ir audzis savā dabīgajā vietā, piemēram, mežā un nedaudz citos apstākļos.”
Visus deviņus savvaļas augus izdevās ieaudzētSpeciālistiem izdevās ieaudzēt visus deviņus izvēlētos savvaļas augus. “Visgrūtāk bija ar parasto zalkteni, kas ir indīgs augs. Tas zied agri pavasarī ar ceriņiem līdzīgiem ziediem. Tie ir rozā un ļoti, ļoti skaisti, bet visas auga daļas ir indīgas.”
Parastā zalktene pētījuma laikā ļoti lēni ieaugās. “Varbūt trīs gadu periods bija nedaudz par īsu, lai šis augs ļoti veiksmīgi ieaugtos. Tas ir krūms, bet tāpat ieaugās.”
Speciālistiem veiksmīgi izdevās ieaudzēt arī raspodiņu. Tika audzēts gan parastais raspodiņš, kas bieži redzams mūsu pļavās, gan Eiropā plašāk izplatītais Alpu raspodiņš.
Būtiskas atšķirības dažādos sētložņas augos“Šāds eksperiments arī parādīja to, vai augs galu galā būs pietiekami labs, lai to kultivētu,” pētniece stāstīja un skaidroja, ka efeju sētložņas augi tika ievākti dažādās Latvijas vietās. Tos pārstādīja dārzā un pavairoja.
“Varēja pamanīt, ka ļoti atšķīrās efeju sētložņas augi. Viens bija augstāks, cits – zemāks. Viens izplatījās un auga ātrāk, cits – lēnāk. Ļoti atšķīrās arī krāsa. Bija sētložņa, kurai bija sarkanīgākas lapas, bet cita bija ar zaļākām lapām. Ļoti dažādi augi. Varējām saprast, kura sētložņa (it kā sētložņa bija viena, bet pēc ievākšanas vietas un genotipa tās nedaudz atšķīrās) bija vislabākā un piemērotākā kultivēšanai.
Ļoti interesanta perspektīva, kā skatīties uz augiemKultivēšana parasti notiek ar mehāniskām ierīcēm, tāpēc ir svarīgi, ka augs ir noteikta garuma, lai būtu ērtāk ievācams. Vienlaikus varētu būt tā, ka tas augs, kurš ir atbilstošāks garumam, nav tik atbilstošs pēc ķīmiskā sastāva. Varbūt ķīmiskais sastāvs ir labāks kāda cita genotipa augam.
Tā ir ļoti interesanta perspektīva, kā skatīties uz augiem un izvēlēties labāko tālākai kultivēšanai,” viņa atzina.
Pētījumu rezultāti ir reāli noderīgiPētniece izteica gandarījumu, ka viņas un citu pētnieku darbs laboratorijā, pētot dažādu augu ķīmisko sastāvu un farmakoloģisko efektu, ir praktiski noderīgs Vides risinājumu institūtam, kas ir lielākais ārstniecības augu audzētājs Latvijā.
“Tā pārstāvji var labāk saprast, kura no pavairotajām efeju sētložņām būs vislabākā, lai praktiski audzētu tālāk.”
Cer uz turpmāku sadarbībuLai gan turpmākā augu izpēte lielā mērā atkarīga no dažādiem projektiem un to iespējām, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pārstāve ļoti gribētu turpināt sadarbību ar Vides risinājumu institūta speciālistiem, jo ļoti vērtīgi ir tas, ka viņi var izaudzēt dažādus augus, bet Organiskās sintēzes institūta pārstāvji var pētīt to ķīmisko sastāvu un farmakoloģisko iedarbību.
