docente INGA SĪLE par tautas medicīnu, ārstniecības augiem un moderno farmāciju:
Iedzīvotājiem milzīga interese par populārākajiem tautas ārstniecības augiem un to ietekmi uz veselību
docente INGA SĪLE par tautas medicīnu, ārstniecības augiem un moderno farmāciju:
Iedzīvotājiem milzīga interese par populārākajiem tautas ārstniecības augiem un to ietekmi uz veselību
Pirms vairākiem gadiem Latvijā īstenoja vērienīgu un neparastu zinātnisku pētījumu par ārstniecības augiem latviešu tautas ticējumos. Pētījuma autore, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes docente Inga Sīle intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka iedzīvotājiem ir ļoti liela interese par šo pētījumu. Viņa ieskicēja dažus būtiskākos pētījuma secinājumus, piemēram, to, ka ievas ziediem piemīt pretnovecošanas un pretiekaisuma efekts.
Inga iepazīstināja ar savu darbu: “Esmu pētniece Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā, kur nodarbojos ar laboratoriskiem eksperimentiem un pētu augu ekstraktus, to efektus.
Otra mana darba puse ir docētājas pienākumi Rīgas Stradiņa universitātē, kur pasniedzu nodarbības farmācijas studentiem par augiem. Manā darbā ir gan akadēmiskā puse, gan pētniecības puse.
Šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā mājās, tāpēc darbā viss ir nedaudz iepauzēts, bet tāpat sazinos ar kolēģiem un mēģinu attālināti kaut ko palīdzēt darba vietās. Nekas neapstājas, bet turpinās. Ir jādomā par jauniem projektiem, pētījumiem.”
Doktorantūrā sāka pētīt latviešu tautas ticējumus par ārstniecības augiem
Stāstot par savu pētnieces darbu, Inga atsauca atmiņā tā pirmsākumus. “Pamatā tas saistīts ar doktorantūru, kurā studēju. Mana pētniecības tēma bija skatīt ārstniecības augus latviešu tautas ticējumos, pētīt, kādi augi tajos ir minēti.
Ideja pētīt augus latviešu tautas ticējumos radās manai doktora darba vadītājai profesorei Maijai Dambrovai, kura, šķirstot Pētera Šmita apkopotos latviešu tautas ticējumu krājumus, reiz bija pamanījusi, ka tajos minēts ļoti daudz augu. Viņa nebija atradusi informāciju, ka ticējumos minētie efekti būtu aprakstīti zinātniskajos rakstos un tas būtu izpētīts.
“Tad es nācu ar ideju stāties doktorantūrā. Zināju, ka gribu veltīt darbu tēmai par augiem, bet precīzu tēmu tajā brīdī vēl nebiju noformulējusi.” Inga un profesore vienojās, ka turpinās viņas ideju doktorantūras studijās. Kopumā pētniece izlasīja aptuveni 38 tūkstošus latviešu tautas ticējumu.
Atrada gandrīz 2000 ticējumu par ārstniecības augiem
“Es izlasīju daudz latviešu tautas ticējumu un izrakstīju ārā visus tos ticējumus, kas bija veltīti ārstniecības augiem, ko cilvēki izmanto veselības problēmu ārstēšanai vai profilaksei. Es analizēju informāciju sīki un smalki milzīgā tabulā.
Kopumā tika identificēti nepilni 2000 ticējumu, kuros bija minēti ārstniecības augi. Apkopoju informāciju, kādas bija biežākās slimības, kuri bija biežāk minētie augi, kāds bija to lietojums utt.”
“Tas paņēma diezgan daudz laika. Pagāja nepilns gads, kamēr es izlasīju, izrakstīju, izanalizēju. Milzīgā “Excel” tabulā rakstīju, kādam nolūkam konkrētais augs paredzēts, kuras auga daļas izmanto, kas tas par augu utt.
Vispirms bija jānoskaidro, kas ir tītara puķe un žužaine
Bija izaicinājums arī saprast, kas tas par augu. Vislabāk tas bija redzams pelašķu piemērā, jo šim augam bija minēti 24 dažādi sinonīmi. To sauca par žužaini, tītara puķi, peļastēm, dzelzs zāli un citos vārdos. Izlasīju, sapratu, ka ir runa par kaut kādu augu, bet kādu?
Sākumā to nemaz nezināju, bet, par laimi, ir latviešu augu sinonīmu grāmata, pēc kuras es vadījos. Ar tās palīdzību es varēju atšķetināt, par kuru augu konkrētajā gadījumā bija runa.”
Vispopulārākie – pelašķis un kumelīte
Visbiežāk latviešu tautas ticējumos bija pieminēts pelašķis, ārstniecības kumelīte, dārza sīpols, vērmele, ceļteka, tabaka, bērzs, ozols, ieva, kadiķis.
“Mani pašu tik ļoti nepārsteidza pelašķis un kumelīte, jo arī mūsdienās šos augus diezgan bieži izmanto. Bet sīpols man bija pārsteigums. Tas bija trešajā vietā, un vairāk tika aprakstīta tā izmantošana ārīgi, piemēram, dažādu augoņu izvilkšanai un citām ādas problēmām.
Pārsteigums par vērmeli
Arī vērmele man bija pārsteigums. To tik bieži izmantojām! Patiesībā tas arī ir ļoti labs augs, kurš palīdz uzlabot apetīti un kuram ir pretsāpju iedarbība.
Interesanti, ka pirmajā desmitniekā bija diezgan daudz koku un krūmu: ozols, bērzs, ieva, kadiķis. Nebija tā, ka ticējumos ietverti tikai pļavas augi, jo arī meža augi bija diezgan bieži minēti.”
Nemainīgi populārā kumelīte
Inga norādīja uz vēl kādiem interesantiem datiem. Vides risinājumu institūtā pirms aptuveni diviem gadiem tika veikta apjomīga aptauja par Latvijas populārākajiem ārstniecības augiem. Pirmajā trijniekā bija piparmētra, kumelīte un liepa.
“Protams, kumelītes popularitāte ir saglabājusies. Varam redzēt, ka tā ir populārākais augs gadsimtu gadsimtiem. Savukārt piparmētra ir mūsdienu aktualitāte, jo ticējumos piparmētra minēta tikai divreiz. Tikai divos ticējumos! Tas ir niecīgi! Bet mūsdienās tas ir pats populārākais augs, ko cilvēki lieto.
Arī liepa ticējumos nebija no pašiem biežāk minētajiem augiem, bet tagad ikdienā latvieši labprāt lieto liepziedu tēju un ir iecienījuši to.”
Izpētīja skaistos ievziedus
Paralēli teorētiskajai izpētei Inga doktorantūrā veica arī praktiskus eksperimentus laboratorijā. “Tā bija mana pirmā pieredze eksperimentālajā laboratorijā. Mēs secinājām, ka starp desmit populārākajiem augiem ir parastā ieva, kas bija minēta ļoti bieži – vairāk nekā 40 reižu.
Parasti mēs ievu pamanām tikai pavasarī kā skaisti ziedošu koku, bet tējas, tablešu, kapsulu veidā mēs neesam to mainījuši aptiekās. Līdz tam tā nebija arī kosmētiskajos līdzekļos. Pētījām zinātnisko literatūru un sapratām, ka ir diezgan maz informācijas par ievu. Tas bija augs, ko izvēlējāmies eksperimentāliem pētījumiem.
Ievas ziedi kā pretnovecošanas līdzeklis
Tā kā ticējumi aprakstīja ievas pretiekaisuma efektus jeb izmantošanu iekaisumu mazināšanai, mēs mēģinājām izpētīt, kāds ir pretiekaisuma darbības molekulārais mehānisms ievas ziediem. Mēs skatījāmies, ka augļi bija vairāk pētīti, bet ziedi nebija.
Tā kā ievas ziediem ir ļoti patīkama smarža, mēs izdomājām pārbaudīt, kāds ir ievas ziedu pretnovecošanas efekts. Veicām eksperimentus, lai to noteiktu.”
Radīja īpašu sejas krēmu
Balstoties uz šiem iegūtajiem datiem, pētniece publicēja zinātnisko rakstu starptautiskā žurnālā, bet pēc tam kāda viņas kursa biedrene, kurai ļoti iepatikās šis pētījums, sāka ražot mitrinošu sejas krēmu ar ievas ziedu ekstraktu.
“Tas, man liekas, ir ļoti patīkams brīdis. Tas, ko es daru, mans ieguldītais darbs nepaliek tikai zinātniskajās publikācijās citiem zinātniekiem, bet reāli cilvēks dabā to novērtē un var pie produkta atsaukties, ka ir veikts pētījums, kurā tiešām pierādīta ievas ziedu antioksidatīvā efektivitāte, pretiekaisuma efektivitāte un pretnovecošanas efekts. Tas man liekas forši!”
Pelargonijas ekstraktu izmanto iekaisušu smaganu ārstēšanā
Saistībā ar doktora disertāciju Inga pētīja arī pelargoniju izmantošanu. “Mans uzdevums bija mērīt pretiekaisuma molekulārās darbības mehānismus – kādā veidā šūnu līmenī iekaisums mazinās.
Bija interesanti, ka pelargonijas ekstraktu, ko mēs pētījām, izmantoja periodontīta ārstēšanai. Ekstrakts tika iestrādāts nelielā bio gēlā, ko ievieto iekaisušajās smaganās. Tāds maziņš kvadrātiņš ar gēlu, kas piesūcināts ar pelargonijas ekstraktu. To ieliek smaganās, pamazām izdalās aktīvās vielas un mazinās iekaisums. Ekstraktam piemīt arī antibakteriāls efekts.
Prieks, ka pelargonijas ekstraktam atrada vēl kādu vērtīgu pielietojumu
Šis pētījums un eksperimenti man arī ļoti patika. Tie noslēdzās ar praktisko pielietojumu. Piemēram, latviešu tautas ticējumos pelargonija bija minēta ļoti bieži, bet vairāk ausu sāpju mazināšanai. Mēs parādījām, kā pelargonijas ekstrakts var kalpot pavisam citai indikācijai – zobu iekaisuma mazināšanai un pilnīgi jaunas zāļu formas radīšanai.
Darbs laboratorijā ir diezgan radošs. Viens no iemesliem, kāpēc mēs sākām skatīties ticējumus, bija tāds, ka meklējām jaunas idejas, ierosinājumus jauniem pētījumiem un pielietojumiem. Tas ļoti labi atspoguļojās gala rezultātā.”
Milzīga iedzīvotāju interese
Pēc veiksmīgas doktora disertācijas aizstāvēšanas Inga piedzīvoja ļoti lielu sabiedrības interesi par viņas pētījumiem. “Cilvēkiem ļoti, ļoti interesēja šī tēma, un es ar to dalījos.”
Iespējams, daudzus uzrunāja viņas pētījums par ārstniecības augiem, jo tas saistīts ar latviešu tautas ticējumiem, kuros atspoguļotas mūsu senču gudrības. “Cilvēkus tas ļoti uzrunā. Ja vēl papildus sāk stāstīt par zinātni, tas ļauj cilvēkus vairāk ievilkt iekšā un saprast, kas zinātne ir.”
Pēc dažādām uzstāšanās reizēm pie Ingas gāja klāt klausītāji un stāstīja, ka atminas savus vecākus un sevi bērnībā, kad izmantoja ārstniecības augus tā, kā bija minēts tautas ticējumos. “Man liekas, ka ir ļoti svarīgi saglabāt savas tautas tradīcijas. Šķiet, ka mums ir izdevies šo informāciju apkopot un apkopotā veidā nodot tālāk nākamajām paaudzēm.”
Gandarījums, ka pētījuma rezultāti ir noderīgi
Stāstot par saviem pētījumiem, Inga bieži lieto vārdu interesanti. Kas tieši viņu piesaista augu izpētē? “Kas vienam interesē, tas citam – nē. Man interesanti liekas tas, kā mēs sasaistām iegūtos rezultātus ar praktisko pielietojumu.”
Piemēram, ir liels prieks, ka ievas ziedu laboratorisko pētījumu rezultātus pēc tam var izmantot praktiskajā dzīvē, pagatavojot īpašu sejas kopšanas līdzekli. Ir gandarījums, ka pētījumu rezultāti ir praktiski noderīgi! “Mūsu pētījums par ievu ziediem bija noderīgs kosmētikas ražotājam.”
Prieks, ka latviešu pētnieki nerada tikai teorētiskas zināšanas, bet tām ir arī praktiskais pielietojums. “Uzreiz redzams, ka mūsu rezultāts kādam ir vajadzīgs, noderīgs!”
Var justies kā laimīga pētniece
Inga piekrita, ka tādā ziņā viņa var justies laimīga pētniece, jo piedalījusies dažādos interesantos projektos, kuru rezultāti jau patlaban tiek izmantoti praktiskajā dzīvē. Runājot ar citiem zinātniekiem, dažkārt dzirdams, ka dažādiem pētījumiem nav pozitīvu rezultātu un tos neizmanto reālajā dzīvē. Pētnieki atzinuši, ka tas var būt ārkārtīgi nomācoši.
Bet Ingas pētījumu rezultātus veiksmīgi izmanto praktiskajā dzīvē. “Tas ļoti iedvesmo turpināt tālāk. Protams, ikdienā ir mazie solīši un kaut kas nesanāk. Tā ir, un zinātnē ir jārēķinās, ka ne vienmēr sanāk. Gadiem ilgi var nesanākt, bet pēc kāda laika var izdoties. Tas var būt super atklājums, kas zāļu gadījumā var palīdzēt tūkstošiem, miljoniem cilvēku. Ir visādi stāsti,” pētniece stāstīja par zinātnieku darbu.
