Sabiedrības veselība

Aptauja: Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo ar sajūtu, ka nepaspēj paveikt visu vajadzīgo

Aptauja: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāji siltu ēdienu ēd reizi vai vairākas reizes dienā

Puse Latvijas iedzīvotāju visās vecuma grupās siltu ēdienu ēd vairākas reizes dienā, vēl 41% atbildējis, ka to dara reizi dienā, un tikai 2% sacījuši, ka siltu ēdienu ēd retāk nekā gribētos, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptauj

“Stoma – tas vēl nav spriedums.” Ilona Štokolova stāsta, kā mainījusies dzīve pēc kļūšanas par stomas lietotāju

“Man ir 64 gadi. 2020. gadā man tika izoperēts urīnpūslis un es paliku drusciņ savādāka,” TV24 raidījumā “Dr. Apinis” stāsta Ilona Štokolova. “Par savām sāpēm, par saviem pārdzīvojumiem, par to, kā es sevi iepazinu citu, kā es sevi pieņēmu vai nepieņēmu, esmu devusi jau dažas intervijas. Latvijā ir ļoti maz interviju ar stomātiem cilvēkiem, kā […]

Kā viegli noteikt atšķirību starp parastu saaukstēšanos un Covid-19? Skaidro ģimenes ārste

Sākoties rudens vīrusu laikam, arvien izplatītāki kļūst arī Covid-19 saslimšanu gadījumi. Kā tos atšķirt no saaukstēšanās un citiem vīrusiem? Kam pievērst uzmanību ārstēšanās procesā un kā neaplipināt apkārtējos? Stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Sirds diena! 3 būtiski rehabilitācijas posmi, lai sirds atveseļotos

Pasaules Sirds dienā, kuru ik gadu atzīmē 29.septembrī, daudz tiek runāts par profilaksi, kas ļauj izvairīties no nevēlamiem kardiovaskulāriem notikumiem nākotnē. Tomēr arī tad, ja cilvēks jau piedzīvojis infarktu, sirds operāciju vai viņu piemeklējusi cita kardiovaskulāra saslimšana, rehabilitācija ir svarīgs ceļš, pa kuru atkal doties pretī veselībai. Kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” fizioterapeite Iveta Kantiņa portālam […]

Kristīne Ducena, endokrinoloģe, medicīnas doktore / Latvijas Mediji:

Kardioloģija – prioritāte aptaukošanās ērā

Pasaulē to cilvēku skaits, kuriem ir aptaukošanās, kopš septiņdesmito gadu vidus ir teju trīskāršojies, un arī Latvijā tā kļūst aizvien satraucošāka veselības problēma.

Diabēta slimnieku šķēršļi cīņā par veselību un dzīves kvalitāti

Jaunās cukura diabēta zāles var panākt arī citu blakus slimību, piemēram, sirds un asinsvadu, lēnāku gaitu, aizkavēt tās un pat novērst.

Vēža gadījumu skaits pieaug jaunu cilvēku vidū. Pētījumā atklāts, kuri vēža veidi jaunos skar visbiežāk

Zinātnieki jau iepriekš brīdinājuši, ja gados jaunu pieaugušo vidū (zem 50 gadu vecuma), pieaug vēža gadījumu skaits. Taču jauns pētījums liecina, ka daži vēža veidi: krūts, trahejas, bronhu un plaušu, kuņģa un kolorektālais vēzis - ir izraisījuši visvairāk saslimšanu un nāves gadījumu jaunākajā vecuma grupā, vēsta CNN.

"Par to sūdzas katrs otrais cilvēks, kas ienāk manā kabinetā!" - Ģimenes ārste no Jelgavas par problēmu, kas mūsdienās skar tik daudzus

“Par nogurumu sūdzas katrs otrais cilvēks, kurš ienāk manā kabinetā,” stāsta ģimenes ārste Signe Novika no Jelgavas, piebilstot, ka nogurums ir daudzu slimību simptoms. Brīdī, kad tas nomoka vairāk nekā divas nedēļas, jāmeklē un jānovērš cēlonis.

Pēteris Apinis: Par televīziju, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un gudru ēšanu kā veselības pamatu

Darbam TV24 ir blaknes, un lielākā no tām ir atpazīstamība. Pārlieku bieži jāatbild uz jautājumiem, kurās nejūtos gana kompetents. Man reti uzdod jautājumus par medicīnas filozofijas, ētikas vai finansēšanas jautājumiem, bet prasa par diētu un brīnumlīdzekļiem. Es mīļuprāt norādu uz dietoloģijas profesores Lailas Meijas publikācijām vai biežāk – uz kardioloģijas profesores Ivetas Mintāles ieteikumiem sirds veselībai, kas balstās uz Vidusjūras diētu (zivis, olīveļļa, graudi, dārzeņi), gudru fizisko aktivitāti, kā arī – ārsta izrakstīto zāļu precīzu, līdzestīgu lietošanu.

Pēteris Apinis: Laboratorie izmeklējumi no pašu kabatas no 1. augusta kā politiska krīze

Rakstu šīs rindas 31. jūlija vakarā un ceru, ka manas valsts valdība spēs atrisināt lielo laboratorijas krīzi un no līdzekļiem neatliekamiem gadījumiem atrast dažus miljonus, lai Latvijas iedzīvotājiem pašiem nevajadzētu par urīna, asins analīzēm un (ļoti dārgi) onkomarķietiem maksāt. Tiesa, laika kompromisam paliek minūti no minūtes mazāk.

Aija Geriņa-Bērziņa: Kāds ir progress onkoloģijas pacientu ceļā?

Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas, šogad onkoloģisko slimību ārstēšanai no pērn prasītajiem 98 miljoniem tika piešķirti tikai 30 miljoni.