KAS JAUNS: Zāļu skapītis valsts mērogā

Krīzes laikā pirmais, par ko domājam, ir glābšanās un tuvinieku drošība. Taču, kad sākam apzināties visus izdzīvošanas aspektus, pienāk arī brīdis, kad atjēdzamies – kas notiks, ja nebūs pieejamas zāles? Tā kā daudziem cilvēkiem ir hroniskas slimības, medikamenti kļūst par būtisku sagatavošanās daļu krīzes situācijām. Kas šajā ziņā paveikts valsts līmenī?

Latvijā ir trīs zāļu rezervju veidošanas līmeņi: individuālais, iestāžu līmenis un valsts materiālās rezerves. Pērnvasar valdība piešķīra 1,5 miljonus eiro, lai nodrošinātu veselības nozares pirmās nepieciešamības preču iegādi, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veic valsts materiālo rezervju papildināšanu. Šāds finansējums valsts materiālo rezervju papildināšanai un atjaunošanai plānots arī šogad un turpmākajiem trim gadiem.

Pirmais līmenis: 72 stundu soma

Ieteikumi iedzīvotājiem par izdzīvošanu 72 stundu laikā papildus pārtikai un ūdenim iekļauj arī medikamentus. Svarīgi ir izveidot personīgo medikamentu rezerves, kas atbilst ģimenes vajadzībām, tostarp pretsāpju līdzekļi, pārsienamie materiāli, medikamenti pret vēdera problēmām, dezinfekcijas līdzekļi un, protams, specifiskas zāles, piemēram, asinsspiedienam vai insulīns.

Ir svarīgi, lai recepšu zāles vienmēr būtu pieejamas vismaz divām nedēļām uz priekšu, tādēļ ieteicams iepriekš sazināties ar ģimenes ārstu un izveidot sarakstu ar nepieciešamo, lai tās varētu sagatavot 72 stundu somai.

Plāns kritiskajiem medikamentiem

Latvijā ir izstrādāts kritisko medikamentu saraksts, no kurā iekļautajām 166 zālēm mēs paši Latvijā X stundā varētu saražot tikai piektdaļu (lielākie ražotāji – Grindeks un Olpha, iepriekš Olainfarm). Tas nozīmē, ja piegādes no ārpuses būs ierobežotas, esošās ražošanas jaudas nespēs apmierināt pieprasījumu.

Papildus tam ir hroniski pacienti, kuri lieto specifiskus medikamentus ilgtermiņā. Veselības ministrija uzsver, ka te nepieciešams Eiropas Savienības atbalsts, jo vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu zāļu pieejamību. Jau pērn rudenī ministrijā norisinājās sanāksme ar farmācijas nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu aktualitātes kritisko zāļu un nepieciešamo resursu nodrošinājuma jautājumus.

Farmācijas biznesa pārstāvji Kas Jauns Avīzei norāda, ka šobrīd valsts mēroga medikamentu krājumi krīzes situācijām nav izveidoti un arī jēdzīgs plāns, kā to izdarīt, nepastāv. Ir tikai mazāki krājumi slimnīcās un aptiekās, bet tie nespēj nodrošināt visu nepieciešamo apjomu.

Veselības ministrijā gan iebilst, ka tik slikti nav.

Farmaceiti ir neziņā

Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute Kas Jauns Avīzei teic, ka farmācijas nozare joprojām ir neziņā, kā aptiekas un farmaceiti tiks iekļauti krīzes plānos. Tāpat ir neskaidrības par piegādes nodrošinājumu, jo, piemēram, specifiski medikamenti parasti ir pieejami tikai konkrētās zāļu lieltirgotavās.

Farmaceiti uzsver, ka situācija reālā krīzē var ļoti atšķirties no plānotā. Viens no piemēriem ir Ukrainas pieredze pirmajās dienās pēc kara sākuma, kad zāļu piegāde bija būtiski ierobežota.

“Tomēr labāk, ja kādi plāni vispār ir. Pašreiz esam informācijas vakuumā. Pēc vispārējas informācijas – zāļu krājumi katrā aptiekā mēdz būt atšķirīgi, vidēji, pēc farmaceitu paustā, nedēļām divām.

Bet tas būs ļoti individuāli, atkarīgs no aptiekas atrašanās vietas, vai tuvumā ir arī kāda ārstu prakse vai sociālās aprūpes centrs, un citiem apstākļiem,” piebilst Ķikute.

Aptieku biedrības valdes priekšsēdētājas Agneses Ritenes teiktais apstiprina šo neskaidrību – aptiekām līdz šim nav bijusi informācija, vai ir plāns apdraudējuma vai krīzes situācijās, kā šādā gadījumā rīkoties. Ritene Kas Jauns Avīzei norāda, ka zāļu un citu preču krājums aptiekās ir vidēji 10 līdz 14 dienu patēriņam, bet specifiskas zāles pieejamas tikai konkrētās lieltirgotavās.

Aptiekām nav iespēju nodrošināt lielus krājumus. “Ja kādu iemeslu dēļ piegādātājs zāles nevar atvest, tad veidojas piegādes pārrāvums. Dārgas zāles aptieka savos krājumos netur, jo tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus, un to nav iespējams nodrošināt finansiālu apsvērumu dēļ. Noteikti aicinātu pacientus nodrošināties ar sev vajadzīgo zāļu krājumu, laikus tās arī pasūtīt aptiekā,” saka Ritene.

Sistēma nav izveidota

Latvijas Zāļu apgādes asociācijā informē: “Šobrīd Latvijā nav izstrādāts visaptverošs plāns par zāļu rezervēm krīzes situācijām. Valsts ir izdevusi norādījumus slimnīcām veidot krājumus, taču nav skaidrības, kā tiks nodrošināti medikamenti iedzīvotājiem, īpaši attālākajos reģionos. Farmaceiti pauž bažas par šo jautājumu, norādot, ka valsts sistēma, kas nodrošinātu medikamentu pieejamību krīzes apstākļos, vēl nav izveidota.” Arī Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina DūrējaDombrovska Kas Jauns Avīzei pauž: “Pašlaik nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu medikamentu pieejamību ārkārtas situācijās. Esošā sistēma ir sekmīgi darbojusies ikdienas apstākļos un ar savu iniciatīvu valstij palīdzējusi nodrošināt zāļu un medicīnas ierīču apgādi arī ārkārtas situācijās, piemēram, kovida pandēmijā.

Tomēr akūti trūkst skaidras valsts sistēmas, kur katram posmam būtu noteiktas lomas un atbildība krīzes gadījumā.” Arī šosezon vairākkārt piedzīvotas situācijas, kad pacientiem nepieciešamās zāles nav pieejamas. Tirgus izpētes kompānijas Norstat aptauja rāda, ka katrs trešais ārsts un farmaceits vismaz reizi mēnesī saskaras ar medikamentu trūkumu.

“Diemžēl jaunā zāļu reforma neuzlabo medikamentu fizisko pieejamību – drīzāk vēl vairāk nostiprina starptautisko zāļu ražotāju ietekmi un ierobežo vietējo uzņēmumu iespējas veidot krājumus,” uzskata DūrējaDombrovska. “Lai gan darbs formāli notiek, temps ir pārāk gauss, un 12 mēnešos ir paveikts maz. Ja šodien, pēc nedēļas vai mēneša Latvijā iestātos ārkārtas situācija, liela daļa pacientu, visticamāk, paliktu bez nepieciešamajiem medikamentiem.”

Izaicinājums, kas jārisina

Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča neslēpj kritiku: “Šobrīd Veselības ministrijas izstrādātais plāns uzskatāms par nepilnvērtīgu un nepilnīgu, jo neietver vismaz vienu būtisku sadaļu – iedzīvotāju pasargāšanu no bezzāļu situācijām. Šobrīd mēs nerunājam par zāļu rezervēm iedzīvotājiem gandrīz vispār. Lielākā problēma Eiropā ir medikamentu trūkums, ko, prasmīgi veidojot zāļu rezervju sistēmu, arī varētu veiksmīgi risināt – te ievietojot, te patērējot no izveidotajiem krājumiem (un papildinot atkal pirmajā izdevīgajā brīdī), kā tas jau veiksmīgi noticis Igaunijā.” Domnīcas Veselības aprūpes sistēmu noturība pārstāve Sandra Zilberta Kas Jauns Avīzei stāsta: “Pašlaik valsts ir norūpējusies (un tā ir adekvāta rīcība) par medikamentu rezervēm armijas, katastrofu medicīnas un slimnīcu vajadzībām, taču nekas no tā nesasniegs iedzīvotājus, piemēram, hronisko slimību pacientus attālākos valsts reģionos, kamēr vēl viņi nav kļuvuši par krīzes upuriem. Tomēr krīze, kaut lokāla, ietekmēs katru cilvēku Latvijā, ievainojamākos vispirms: hronisko slimību pacientus, cilvēkus ar invaliditāti, bērnus un seniorus.” Arī Zilberta ir atklāta: “Līdz šim farmācijas nozarē nav identificējama plāna, kādā veidā iedzīvotāji krīzē saņems medikamentus, kurš tos uzkrās un kurš par to maksās. Tas ir izaicinājums, kas ir jārisina.”

Gatavojot ārkārtas mugursomu X stundai, nedrīkst aizmirst, ka tajā obligāti jāatrod vieta arī zālēm.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Aptiekas dienesta vadītāja Laila Eglīte un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklē klīnikas Aptiekas noliktavu.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska: “Pašlaik nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu medikamentu pieejamību ārkārtas situācijās.”

Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča: “Veselības ministrijas izstrādātais plāns uzskatāms par nepilnīgu.