Pēdējo gadu krīzes – pandēmija, enerģētikas satricinājumi un ģeopolitiskie draudi – ir spilgti parādījušas, cik būtiska ir valsts spēja nodrošināt nepārtrauktus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. 18. martā Rīgā, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” atklāšanas pasākumā, veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas eksperti tikās, lai diskutētu par veselības aprūpes sistēmas noturības izaicinājumiem Latvijā.
Lasīt vairāk
Pēdējo gadu krīzes – pandēmija, enerģētikas satricinājumi un ģeopolitiskie draudi – ir spilgti parādījušas, cik būtiska ir valsts spēja nodrošināt nepārtrauktus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. 18. martā Rīgā, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” atklāšanas pasākumā, veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas eksperti tikās, lai diskutētu par veselības aprūpes sistēmas noturības izaicinājumiem Latvijā.
Lasīt vairāk
Neatliekamās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule ir Atzinības krusta lielvirsniece. NMPD Liene Cipule vada kopš 2018. gada, bet īpaši izcelti viņas nopelni Covid–19 pandēmijas laikā. Covid-19 pandēmija mediķiem nozīmēja glābt un ārstēt īpaši izaicinošos un līdz tam nepiedzīvotos apstākļos.
Lasīt vairāk
Krīze, panika – šajās dienās daudz dzirdēti un locīti vārdi. Krīze zāļu pieejamībā Eiropas valstīs vērojama jau vairāku gadu garumā.
Lasīt vairāk
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus. Cilvēktiesību jēdziens krīzes apstākļos lielākoties gan asociējas ar teicienu – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Bet, kā zināms, šajā tēmā atslēgas vārds ir tieši indivīda tiesības tikt pasargātam no valsts puses. Cik tālu vai tuvu esam šim teicienam saistībā ar iespējām saņemt valsts atbalstu kritiskos brīžos? Par kādām situācijām un krīzēm ir runa? Cilvēktiesību aizsardzība kara un bruņotu konfliktu laikā Bruņoti konflikti ir viens no lielākajiem draudiem cilvēktiesībām un humanitāro tiesību pārkāpumiem, jo tie nereti saistās ar kara noziegumiem un bēgļu krīzēm. Starptautiskās humanitārās tiesības, arī Ženēvas konvencija, nosaka, ka civiliedzīvotājiem un kara gūstekņiem jātiek aizsargātiem. Tomēr daudzas valstis un bruņotas grupas ignorē šos principus, izraisot masveida cilvēktiesību pārkāpumus. Diemžēl tas notiek arī 21. gadsimtā un tepat Eiropā, mums blakus. Ir ziņas gan par civiliedzīvotāju tīšu nogalināšanu, palīdzības nesniegšanu ievainotajiem un slimajiem, pirmās palīdzības medikamentu trūkumu vai neesamību un citiem pārkāpumiem, kas tiek īstenoti pret iedzīvotājiem. Dabas katastrofas un pandēmijas Dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, plūdi un viesuļvētras, var izraisīt cilvēku piespiedu pārvietošanos, veselības aprūpes sistēmu sabrukumu un pārtikas trūkumu. Cilvēktiesības šādos gadījumos ietver piekļuvi pamatvajadzībām, kā arī valsts pienākumu nodrošināt informāciju un efektīvu rīcību.
Lasīt vairāk
Kā nodrošināt darbības nepārtrauktību, atbilstīgu zāļu uzglabāšanu, un kā rīkoties apšaudes gadījumā? Šie un citi praktiski padomi farmaceitiem apkopoti pirmajā rokasgrāmatā aptiekā, kurā apskatīti rī...
Lasīt vairāk
2025. gada 7. janvārī pulksten 11.00 portālā TVNET notika diskusija “Aptiekas. Nedēļa pēc reformas. Ko vajadzētu zināt pacientiem?”. Diskusijā nozares pārstāvji dalījās pieredzē par Veselības ministrijas īstenotās zāļu cenu reformas ieviešanas praktiskajiem izaicinājumiem ikdienas darbā aptiekās, kā arī skaidros, ko šī reforma nozīmē pacientiem.
Lasīt vairāk
Latvijas mediķu pieredze un zināšanas, kas iegūtas gan kara medicīnas apmācībās, gan praktiskajā darbā, ir vērtīgs resurss ne tikai militārajā, bet arī civilajā veselības aprūpē. TV24 raidījumā “Preses klubs” plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis dalījās savās pārdomās par mediķu lomu krīzes situācijās un nepieciešamību domāt par rezerves plāniem jau savlaicīgi.
Lasīt vairāk
