Liela daļa sabiedrības, domājot par pašreizējo ģeopolitisko situāciju pasaulē, izjūt pastāvīgu stresu, kas nav savienojams ar veselīgu dzīvi ilgtermiņā. Tam ir labs risinājums – darīt un gatavoties potenciālajai krīzes stundai, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja domnīcas "Veselības aprūpes sistēmu noturība" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta.
ĪSUMĀ:
Jāpārrunā trīs fāzes: gatavība, noturība, atjaunošanās.Jāmācās no ukraiņiem, cik vien iespējams.Par krīzēm jādomā kā par piekto gadalaiku, kam labāk būt gatavam.
"Krīze" ir ļoti plašs jēdziens un ietver sevī dažādas situācijas, taču patiesībā visu krīžu ietekme ir vairāk vai mazāk, bet aptuveni vienāda. Protams, tas nenozīmē, ka ir iespējams pateikt un precīzi prognozēt, kas katrā krīzē notiks, taču galvenie jautājumi vienmēr paliek tie paši – par mūsu drošību un veselību, norādīja Zilberta.
Ar 72 stundu somu vien nepietiek. Kā ikviens var sagatavoties «X» stundai un justies droši?13. maijs, 12:44
Pēdējie gadi, runājot par krīzēm, pasaulē ir bijuši īpaši smagi, un informatīvā telpa nepārtraukti ir pārsātināta ar ziņām – vai tās būtu ekoloģiskās katastrofas, globālas pandēmijas vai karš. Liela daļa cilvēku dzīvo pastāvīgā stresā, un ilgtermiņā tas nav savienojams ar labu dzīvi un labu veselību.
"Pastāvīgs stress nav labs, bet tam ir labs risinājums – darīt! Darīt lietas, plānot lietas un mierīgi gatavoties. 72 stundu soma – ļoti labs variants, kā to darīt. Tas ir arī ļoti labs iemesls sakārtot kādas aizmirstākas mantas, un tas ir varen labs iemesls, lai visu šo situāciju mierīgi pārrunātu ģimenes lokā ar savējiem – ar bērniem, ar vecīšiem," ieteica Zilberta.
Tā ir arī ir iespēja palūkoties uz savu dzīvi un apstākļiem, lai saprastu, kas manu ģimeni padara noturīgāku pret krīzēm, bet kas ir vājie punkti.
"Ir ļoti labi, ja noturību pret krīzēm sadala trīs saprotamās daļās. Pirmā daļa ir gatavība un gatavības kultūra. Tas ir, kur mēs esam tagad.
Kaimiņi ir tādi, kādi ir, situācija ir tāda, kāda ir, un šodien neizskatās, ka pasaule ietu uz mieru un sakārtotību, tātad var nākties uz to reaģēt," skaidroja Zilberta.
Kā to iespējams darīt? Vairojot savu gatavību un soli pa solim to plānojot. Sākot ar 72 stundu somas sakārtošanu un savu prasmju un zināšanu atjaunošanu, beidzot ar rūpēšanos par savu veselību.
"Hroniskajiem slimniekiem, protams, it īpaši jāpadomā par zāļu krājumiem, bet ikviens ir aicināts padomāt par to, kādus medikamentus viņam vajadzētu. Padomājam arī par to, kur un kā mēs dzīvojam.
Padomājam, ka varbūt ir vērts kādas veselības problēmu risināšanas neatlikt uz tālu nākotni, bet izdarīt tūlīt," mudināja Zilberta.
Otrā daļa ir noturība – darbību kopums un rīcība, kas sākas līdz ar "X" stundas pienākšanu jeb krīzes sākšanos, kad cilvēkiem jādara tas, kam viņi ir gatavi, iekļaujoties valsts aizsardzības un drošības plānos.
"Trešā daļa jeb fāze, par ko mums nevajag aizmirst, ir atjaunošanās. Katra krīze reiz pāries, un mums ir jābūt spējīgiem un gataviem ātri atjaunoties vēl labākā veidā, nekā ir bijis līdz šim," skaidroja Zilberta.
Jāmācās no ukraiņiem, cik vien iespējams
Domnīcas "Veselības aprūpes sistēmu noturība" līdzdibinātājs un Latvijas Transatlantiskās organizācijas jaunatnes nodaļas projektu vadītājs Andrejs Petrovs aptuveni gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma devās uz Ukrainu, lai kā brīvprātīgais palīdzētu Sarkanā Krusta organizācijai. Tobrīd viņam nebija pieredzes, kā īsti jārīkojas tik smagas krīzes apstākļos.
"Kad 2023. gadā aizbraucu uz Hersonu, man nebija nekādas pieredzes, nekādu zināšanu par to, kas vispār tur notiek. Nezināju, ko darīt krīzes situācijā, es vienkārši aizbraucu, lai saprastu, kā dzīvo ukraiņi," stāstīja Petrovs.
Jau pirmajās dienās Hersonā nācās piedzīvot gan snaiperu, gan mīnmetēju, gan tanku apšaudes, un viņš ļoti ātri sapratis, ka šajās krīzes situācijās vienkārši apstājas uz vietas un nezina, ko darīt.
"Man bija cilvēki, kas šo pieredzi jau caur sevi bija izlaiduši. Viņi man teica – tev jāiet tur un tur, tagad tev jākrīt zemē, tagad tev jāiet uz patvertni. Viņu pieredze un sagatavotība glāba mani. Tāpēc uzskatu, ka jebkurai krīzei ir jāsagatavojas, tad arī to varēs vienkārši pārvarēt," uzsvēra Petrovs.
Šī iemesla dēļ mums šobrīd ir aktīvi jāmācās no Ukrainas un ukraiņiem. Ja izdotos pārņemt viņu pieredzi un zināšanas, mēs būtu patiešām sagatavoti, pauda Petrovs.
Viņš atklāja, ka ļoti baidās no tā, ka kādreiz būs jākaro pašam, bet tieši tāpēc viņš pieteicies rezervistos, lai šādai situācijai būtu sagatavots un zinātu, kā rīkoties.
"Protams, tur būs citi izaicinājumi, bet man būs kaut kādas zināšanas par to, kā jāuzvedas krīzes situācijā un ko es darīšu. Ja es varu paļauties uz sevi un uz cilvēkiem blakus man, tālāk būs vienkāršāk," pauda Petrovs.
Par krīzēm jādomā kā par piekto gadalaiku
Zilberta savukārt aicināja par jebkuru krīzi domāt kā par piekto gadalaiku. Var jau visus gadalaikus izdzīvot ar vienu drēbju kārtu, bet tomēr drošāk un patīkamāk ir, ja katram gadalaikam ir sava un iepriekš rūpīgi sagatavota.
"Ar vienu drēbju kārtu ir vienkāršāk dzīvot, vasaras drēbes un miers, bet ko darīt ziemā? Tas pats ir ar krīzi. Domāju, ka ir vienkāršāk sagatavot drēbju kārtu katram gadalaikam un būt gataviem.
Gribu uzsvērt – mēs jau esam gana noturīgi ļaudis. Bieži, runājot ar cilvēkiem apmācībās, es vaicāju, kuram ģimenē ir zemessargs, kuram ģimenē ir kāds kareivis vai jaunkareivis, bet kuram ģimenē varbūt ir kāds kalnos kāpējs vai dziļa meža staigātājs, un daudzas rokas tiek paceltas," stāstīja Zilberta.
Pēc tam, lūdzot pacelt roku tiem, kuriem ir sagatavota 72 stundu soma, lielākoties atsaucas tie paši, kas iepriekš. Tie, kuriem ir pieredze vai zināšanas, gatavošanos krīzes situācijām uztver mierīgāk un tiešām izpilda.
"Protams, starplaikā ir jādara pilnīgi viss, lai šis piektais gadalaiks neiestātos, un nav jau arī teikts, ka tas iestāsies. Es arī teikšu īsi: ir svarīgi 7. jūnijā aiziet uz vēlēšanām un analizēt savus kandidātus tieši pēc šī principa – kurš, iespējams, jau ir pierādījis sevi kā tādu, kas spēj krīzē risināt situāciju, vai Ukrainas bēgļu gadījumā, vai Covid-19 situācijā, lai panāktu, ka mūsu vietvarās ir cilvēki, kas ir spējīgi savā starpā koordinēties un sadarboties labāk nekā varbūt mēs paši ikdienā," aicināja Zilberta.
