gatavība krīzei
img
Nekādai X stundai neesam nemaz gatavi: noskaidrots, cik niecīgam daudzumam latviešu mājās vispār ir pirmās palīdzības preču un medikamentu krājumi

Tikai 9% iedzīvotāju mājās ir pietiekami pirmās palīdzības preču un medikamentu krājumi vismaz diviem mēnešiem, liecina Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZRA) un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā aptauja. Aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk šādus krājumus veido rīdzinieki un lielo pilsētu iedzīvotāji. Kopumā 37% respondentu atzīst, ka viņiem mājās ir ikdienā lietojamie medikamenti bez uzkrājumiem.

Lasīt vairāk
img
Nozares eksperti pulcējas uz domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” svinīgo atklāšanu

Pēdējo gadu krīzes – pandēmija, enerģētikas satricinājumi un ģeopolitiskie draudi – ir spilgti parādījušas, cik būtiska ir valsts spēja nodrošināt nepārtrauktus un pieejamus veselības aprūpes pakalpojumus. 18. martā Rīgā, domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” atklāšanas pasākumā, veselības aprūpes, drošības un aizsardzības jomas eksperti tikās, lai diskutētu par veselības aprūpes sistēmas noturības izaicinājumiem Latvijā.

Lasīt vairāk
img
VIDEO: Plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis par ķirurgu un mazo klīniku gatavību X stundai stāsta Pēterim Apinim

Jānis Zaržeckis ir plastikas ķirurgs, Latvijas plastiskās un rokas ķirurģijas asociācijas biedrs, Starptautiskās plastikas ķirurgu konfederācijas biedrs, strādā Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnikā Ādažos. Katram ārstam ir jābūt gatavam krīzes situācijām.

Lasīt vairāk
img
VIDEO: Latvijas Universitātes docents Romualds Ražuks stāsta Pēterim Apinim par civilo aizsardzību

Romualds Ražuks ir lietuviešu izcelsmes Latvijas ārsts, pedagogs un politiķis. Dzimis Viļņā, pabeidzis Viļņas universitāti, kļuvis par neiroķirurgu, Maskavā studējis aspirantūrā un aizstāvējis disertāciju. 1986. gadā pārcēlies uz Latviju, strādājis Rīgas Medicīnas institūtā un dažādās Rīgas slimnīcās par neiroķirurgu, dibinājis Latvijas lietuviešu biedrību, 1988. gadā iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbā. 1990. gadā Tautas frontes 3. […]

Lasīt vairāk
img
Kristīne Jučkoviča: Zāles vajadzīgas gan ikdienā, gan krīzē:kā rīkoties katram iedzīvotājam, kā – valstij

Krīze, panika – šajās dienās daudz dzirdēti un locīti vārdi. Krīze zāļu pieejamībā Eiropas valstīs vērojama jau vairāku gadu garumā.

Lasīt vairāk
img
Cilvēktiesības krīzes laikā. Pārdomas Ukrainas kara trešajā gadumijā • IR.lv

Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus. Cilvēktiesību jēdziens krīzes apstākļos lielākoties gan asociējas ar teicienu – slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās. Bet, kā zināms, šajā tēmā atslēgas vārds ir tieši indivīda tiesības tikt pasargātam no valsts puses. Cik tālu vai tuvu esam šim teicienam saistībā ar iespējām saņemt valsts atbalstu kritiskos brīžos? Par kādām situācijām un krīzēm ir runa? Cilvēktiesību aizsardzība kara un bruņotu konfliktu laikā Bruņoti konflikti ir viens no lielākajiem draudiem cilvēktiesībām un humanitāro tiesību pārkāpumiem, jo tie nereti saistās ar  kara noziegumiem un bēgļu krīzēm. Starptautiskās humanitārās tiesības, arī Ženēvas konvencija, nosaka, ka civiliedzīvotājiem un kara gūstekņiem jātiek aizsargātiem. Tomēr daudzas valstis un bruņotas grupas ignorē šos principus, izraisot masveida cilvēktiesību pārkāpumus. Diemžēl tas notiek arī 21. gadsimtā un tepat Eiropā, mums blakus. Ir ziņas gan par civiliedzīvotāju tīšu nogalināšanu, palīdzības nesniegšanu ievainotajiem un slimajiem, pirmās palīdzības medikamentu trūkumu vai neesamību un citiem pārkāpumiem, kas tiek īstenoti pret iedzīvotājiem. Dabas katastrofas un pandēmijas Dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, plūdi un viesuļvētras, var izraisīt cilvēku piespiedu pārvietošanos, veselības aprūpes sistēmu sabrukumu un pārtikas trūkumu. Cilvēktiesības šādos gadījumos ietver piekļuvi pamatvajadzībām, kā arī valsts pienākumu nodrošināt informāciju un efektīvu rīcību.

Lasīt vairāk
img
Kā slimnīcas trenē X stundai, stāsta ārsts Aleksejs Višņakovs

Ir teiciens, ka nelaime nenāk brēkdama. Avārijas, eksplozijas, dabas kataklizmas un karadarbība sākas bez brīdinājuma, tālab valstī ir dienesti, kas rūpējas, lai ārkārtas situācija mūs nepārsteigtu nesagatavotus. Šoreiz – par neatliekamo medicīnisko palīdzību krīzes situācijā.

Lasīt vairāk
img
“Savā klīnikā es vienmēr esmu centies ar kolēģiem runāt, ko mēs darīsim X stundā,” Zaržeckis dalās pārdomās par rīcību neparedzētā situācijā

Latvijas mediķu pieredze un zināšanas, kas iegūtas gan kara medicīnas apmācībās, gan praktiskajā darbā, ir vērtīgs resurss ne tikai militārajā, bet arī civilajā veselības aprūpē. TV24 raidījumā “Preses klubs” plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis dalījās savās pārdomās par mediķu lomu krīzes situācijās un nepieciešamību domāt par rezerves plāniem jau savlaicīgi.

Lasīt vairāk