Latvijas veselības aprūpes sistēmas gatavība krīzēm joprojām rada satraukumu – nozares ekspertu un atbildīgo amatpersonu diskusijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 15. oktobrī tika konstatēts, ka aptiekas un ģimenes ārsti vēl aizvien nav pilnvērtīgi iesaistīti valsts krīzes vadības plānos, tādējādi šobrīd pastāv bažas, ka iedzīvotāji pie atbilstošiem medikamentiem krīzes gadījumā var netikt.
Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča norāda, ka situācija nav līdz galam sakārtota – un tieši aptiekas būtu jāuzskata par vienu no pirmajām iestādēm, kas spēj reaģēt uz sabiedrības vajadzībām ārkārtas apstākļos: “Farmaceiti aptiekās ir pirmās līnijas veselības aprūpes speciālisti, kas ikdienā saskaras ar iedzīvotājiem. Ir būtiski, lai tie būtu iekļauti krīzes vadības mehānismos”.
Viņa atgādina, ka Igaunijā sadarbība starp valsti un aptiekām jau nostiprināta normatīvajos aktos, bet Latvijā šis jautājums joprojām nav atrisināts. “Aptiekām nav informācijas par to lomu krīzes laikā, un arī informatīvie ziņojumi uz mums nav attiekušies,” viņa piebilst.
Īpašas bažas Jučkoviča pauž par hroniskajiem pacientiem, kuri ārstējas ambulatori. Lai gan valsts veiksmīgi plāno medikamentus katastrofu medicīnas un slimnīcu pamatdarbības nodrošināšanai, vēl aizvien trūkst konkrētu risinājumu tam, kā krīzes gadījumā medikamentus saņems cilvēki, kas neārstēsies slimnīcās.
Aptiekām jābūt pilntiesīgam valsts veselības drošības sistēmas dalībniekam arī krīzēs, tāpēc nepieciešama gan finansiāla, gan strukturāla gatavība, turklāt noturības gatavības darbībām no valsts puses jāseko bez kavēšanās.
