Jānis Zaržeckis ir plastikas ķirurgs, Latvijas plastiskās un rokas ķirurģijas asociācijas biedrs, Starptautiskās plastikas ķirurgu konfederācijas biedrs, strādā Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnikā Ādažos.
Katram ārstam ir jābūt gatavam krīzes situācijām. It kā jau esam nodrošināti, it kā mums viss ir – zāles, aparatūra, instrumenti. Bet patiesībā tas ir iluzors priekšstats. To, cik tas viss ir iluzori, Jānis Zaržeckis ilustrē ar piemēru. Jāņa Zaržecka draugs un kolēģis ASV, plastikas ķirurgs Juris Buņķis, vienlaikus arī Latvijas Goda konsuls Kalifornijā bija spiests pārtraukt darbu klīnikā, jo viņam pietrūka izotoniskā šķidruma. Tas notika pēc tornādo Floridā un Puertoriko, kur, kā izrādījās ražo 80% izotoniskā šķīduma visām ASV. Tornādo nonesa fizioloģiskā šķidruma fabriku, un visas mazākas prakses ASV tika noliktas uz pauzes, jo bez šķidruma operāciju zāle un reanimācijas nodaļa nevar pastrādāt. Un Jānis Zaržeckis aizgāja uz lieltirgotavām, savāca 500 litrus izotoniskā šķidruma un sūtīja tās prom uz bagāto ASV. Nemaz nebija viegli nosūtīt, vajadzēja milzīgu kaudzi ar dokumentiem.
Mums ir jābūt ļoti praktiskiem, ja nu mums pienāk bīstamā stunda. Ir svarīgi nepaļauties uz citiem, bet pajautāt pašam sev – vai es esmu gatavs?Stāsts ir par rezervēm. Mums ir jādomā – vai mums ir strāvas apgāde klīnikā? Vai mums ir noliktavā rezerves ar tiem pašiem intravenozajiem šķidrumiem, kas ir ārprātīgi vienkārša lieta – sālsūdens, bet bez tā ķirurģija un anestezioloģija nav iespējama.
Mūsdienu ārstam ir kā šahā jādomā dažus gājienus uz priekšu. Tās nav lielas investīcijas un tā nav milzu piepūle – paskatīties, kas mums ir noliktavā, kādas mums ir rezerves. Arī – vai mums ir pārtikas rezerves un pienācīga drošība personālam. Tiešām satrauc – vai ir patversmes, kur bumbošanas gadījumā mums iet.
Ukrainas pieredze – pie lielās slimnīcas (pie katras lielpilsētas lielākās slimnīcas) tuvumā tiek uzmesta neliela bumba – it kā netiek sabumbota pati slimnīca, bet lielajai slimnīcai izbirst visi logi, tas notiek ziemā – gan operāciju zālei, gan reanimācijas nodaļai. Iedomājoties sliktāko scenāriju – tieši tāpat Krievijas militāristi rīkotos militārā konfliktā Latvijā, un vienā mirklī Gaiļezera slimnīca būtu pilnībā bez logiem. Kāda ir Ādažu slimnīcas gatavība, ja jāpārņem daudzi Giļezera slimnieki un vēl cietušie?
Iedomājamies – Ādažu slimnīcā tiek atvesti 50 pacienti. Jānis Zaržeckis kā pieredzējušākais ārsts šķiro un dodas uz smagākajām operācijām, vienlaikus apmāca dažus rezidentus un studentus, kas atsūtīti palīgā.
Būtu svarīgi, lai valsts veselības organizatori domātu stratēģiski – kas notiktu, ja lielās klīnikas kaut kādā brīdī tiktu izsistas no ierindas. Te būtu jābūt plānam B – un plāns B ir mazās slimnīcas, kurām Veselības organizatoru ceļa rullis iet pāri un mēģina tās nolīdzināt. Patiesībā šīs mazās slimnīcas Pierīgā – Ādaži, Saulkrasti, Jūrmala, Sigulda, Ogre, Tukums katastrofālās stundas brīdī dos iespēju glābt cilvēkus.
Tās ir vietas, ar kurām mēs varam rēķināties, kur pacienti nudien nebūtu bezcerīgā situācijā.
Ukrainas pieredze – Kijevā pirmajās kara dienās visās slimnīcās pilnībā beidzās narkotiskie pretsāpju līdzekļi, intravenozie šķidrumi, antibiotikas. Ādažu slimnīcā tieši šīs rezerves ir pietiekošā apjomā. Pirmo reizi, kad mēs redzējām – kā piegāžu ķēdes ļodzās un brūk, bija Covid–19 pandēmija. Arī Ādažu klīnika guva labu mācību, ko tagad var izmantot, ja būs vēl kāds satricinājums. Ādažu gatavību lielā mērā nosaka fakts, ka klīnikai ir ķirurģisks profils, gan anestēzijas, gan ķirurģijas iekārtas ir gatavībā daudz lielāka pacientu apjoma uzņemšanai.
Lai sniegtu palīdzību ir vajadzīgas pamatlietas, piemēram, pārsienamais materiāls un šuvju materiāls, un – gudrs personāls.
Militārā politrauma ir izaicinājums. Jānim Zaržeckim ir priekšstats un pieredze – savulaik studējot medicīnu, ir gūta apmācība militārās medicīnas katedrā. Vecākajam un gudrākajam ārstam nevajag ķerties pie naža, bet iet šķirot pacientus, jo tas izglābj vairāk dzīvību. Ja ir limitēti resursi, izšķirošs ir intelekts, svarīgi saprast – kam ko darīt un kad. Pareizie lēmumi palīdz daudz vairāk nekā haotiski mēģinājumi palīdzēt visiem.
Plastiskā ķirurģija ietver sevī operācijas no galvas līdz kājām, līdz ar to Jāņim Zaržeckim operācijas arī torakālajā un vēdera ķirurģijā nebūtu pārlieku liels izaicinājums. Plastiskā ķirurģija ir radošums, un iespējams – tieši plastiskie ķirurgi ir kara situācijai šobrīd visvairāk gatavi.
Mums ir jābūt karam gataviem. Jo mēs būsim gatavāki, jo lielāka iespējamība, ka nekāda kara nebūs
