img

Kā atpazīt hormonālo disbalansu un to dabīgi koriģēt

Avots: https://www.tvnet.lv/8216429/ka-atpazit-hormonalo-disbalansu-un-to-dabigi-koriget

Foto: Chechotkin/Shutterstock

Vai tavs garastāvoklis mainās biežāk nekā laikapstākļi? Varbūt cīnies ar neizskaidrojamu nogurumu, ādas problēmām, svara pieaugumu, trauksmi vai neregulāru menstruālo ciklu? Iespējams, pie vainas ir hormonālais disbalanss – neredzamais spēks, kas regulē mūsu enerģiju, vielmaiņu, miegu un pat emocijas. Tā vietā, lai ignorētu ķermeņa sūtītos signālus, ir svarīgi pievērst tiem uzmanību, ātrāk veikt nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas vai nepieciešamības gadījumā meklēt palīdzību pie speciālistiem,

"Hormoni ir mūsu organisma diriģenti – ja tie ir līdzsvarā, visi organisma procesi norit harmoniski, bet, ja rodas traucējumi, var parādīties dažādi nepatīkami simptomi, kas ietekmē mūsu enerģiju, vielmaiņu, miegu un emocijas," skaidro "Apotheka" farmaceite Mārīte Šukele.

Labā ziņa? Bieži vien hormonālo līdzsvaru ir iespējams atjaunot salīdzinoši vienkārši – ar pareizu uzturu, dzīvesveida izmaiņām un stresa mazināšanu. Šajā rakstā uzzināsi, kā atpazīt hormonālā disbalansa pazīmes un kā palīdzēt savam ķermenim justies labāk, izmantojot dabiskus risinājumus.

Kas ir hormonālais disbalanss un kādēļ tas rodas

Hormonālais disbalanss rodas, kad mums trūkst vai ir pārmērīgi daudz kāda konkrēta hormona, tādējādi izjaucot organisma smalko iekšējo līdzsvaru. "Tā kā hormoni darbojas kā bioloģiskie kurjeri, kas regulē gandrīz visas organisma funkcijas – no vielmaiņas un enerģijas līmeņa līdz garastāvoklim, miega kvalitātei un pat ādas stāvoklim –, pat nelielas svārstības var izraisīt jūtamas pārmaiņas pašsajūtā. Piemēram, paaugstināts kortizola līmenis stresa dēļ var novest pie hroniska noguruma un svara pieauguma, kamēr vairogdziedzera hormonu trūkums var radīt depresiju un palēninātu vielmaiņu," norāda farmaceite.

Galvenais vaininieks hormonālā līdzsvara izjaukšanā bieži ir mūsdienu dzīvesveids. 

Hronisks stress un pastāvīgi paaugstināts kortizola līmenis var traucēt citu hormonu darbību, izraisot nogurumu, trauksmi un vielmaiņas problēmas. Nepilnvērtīgs uzturs, kurā dominē pārstrādāti produkti, cukurs un trans-tauki, var radīt insulīna svārstības un ietekmēt vairogdziedzera darbību. Arī miega trūkums ir būtisks faktors – ja regulāri guļam par maz, tiek traucēta melatonīna un augšanas hormona izstrāde, kas ietekmē enerģijas līmeni un organisma atjaunošanos.

Hormonālo līdzsvaru var izjaukt arī mazkustīgs dzīvesveids vai tieši pretēji – pārmērīgas fiziskās aktivitātes.

Biežākās hormonālā disbalansa pazīmes

Hormonālā līdzsvara trūkums var izpausties dažādos veidos, un bieži vien mēs šīs pazīmes nepamanām vai saistām ar citiem faktoriem, piemēram, stresu vai gadalaiku maiņu. Aplūkosim, kā hormonālais disbalanss var izpausties sievietēm, kā – vīriešiem, un kādas pazīmes var būt raksturīgas abiem dzimumiem.

Sievietēm raksturīgas pazīmes

Neregulārs menstruālais cikls – iztrūkstošas menstruācijas, pārlieku stipra vai ilgstoša asiņošana;Izteikts PMS – garastāvokļa svārstības, aizkaitināmība, trauksme vai depresija;Matu izkrišana vai pārmērīga matu augšana uz sejas un ķermeņa;Ādas problēmas – pinnes, sausums, taukaina āda;Maksts sausums un samazināts libido;Svara svārstības, īpaši tauku uzkrāšanās vēdera zonā.

Vīriešiem raksturīgas pazīmes

Samazināts testosterona līmenis – nogurums, motivācijas trūkums, aizkaitināmība;Muskuļu masas zudums un tauku palielināšanās, īpaši vēdera rajonā;Samazināts dzimumtieksme un erekcijas traucējumi;Matu izkrišana un plikpaurības attīstība;Nomākts garastāvoklis un paaugstināta trauksme;Enerģijas trūkums un grūtības koncentrēties.

Pazīmes, kas raksturīgas abiem dzimumiem

Hronisks nogurums un zems enerģijas līmenis;Miega traucējumi – grūtības iemigt vai pastāvīga miegainība;Neizskaidrojamas svara izmaiņas – pieaugums vai samazināšanās bez izmaiņām uzturā;Gremošanas problēmas – vēdera pūšanās, aizcietējumi vai caureja;Paaugstināts kortizola līmenis (stresa hormons) – nemiers, uzbudināmība, bieža nervozitāte;Cukura līmeņa svārstības un pastāvīga vēlme pēc saldumiem.

Ja atpazīsti vairākas no šīm pazīmēm, tas var būt signāls, ka tavs hormonālais līdzsvars ir izjaukts. Svarīgi ir sekot līdzi savam dzīvesveidam, uzturam un stresa līmenim, jo hormonus iespējams līdzsvarot dabīgā veidā.

Dabiski veidi hormonālā līdzsvara atjaunošanai

Hormonālo līdzsvaru ir iespējams atjaunot, veltot gana daudz laika fiziskajām aktivitātēm un pilnvērtīgam miegam, kā arī jācenšas samazināt stresa faktorus un jāievēro mērenība ēdienkartē. Lūk, soļi, kā to sasniegt.

Dzīvesveids

Fiziskās aktivitātes: Spēka treniņi palielina testosterona un augšanas hormona līmeni, kamēr kardiovaskulārās aktivitātes regulē insulīna līmeni. Joga palīdz mazināt stresu un līdzsvarot hormonus.

Stresa pārvaldība: Elpošanas vingrinājumi, meditācija un laiks dabā palīdz samazināt kortizola līmeni un atjaunot ķermeni.

Pietiekams un kvalitatīvs miegs: 

Arī miegs ir ļoti svarīgs hormonālajai veselībai, jo tas atjauno hormonu līmeni, piemēram, augšanas hormonu un melatonīnu.

Pilnvērtīgs uzturs

Lai ķermenis spētu darboties efektīvi, tam ik dienas vajadzīgi noteikti vitamīni un minerālvielas, turklāt tos nepieciešams uzņemt pietiekamās devās. Brīžos, kad organismu pārņēmis stress, sabalansētam uzturam ir īpaši būtiska nozīme – uzturvielas spēj stiprināt nervu sistēmu, mazināt trauksmi, uzlabot pašsajūtu un nodrošināt enerģijas izstrādi. Ikdienas ēdienkartei jābūt veselīgai un sabalansētai, turklāt jāierobežo uzņemtā cukura un kofeīna daudzums. Jāņem vērā, ka vitamīni un citas vērtīgās uzturvielas nav brīnumlīdzeklis – lai tās pildītu noteiktās funkcijas, tās jāuzņem regulāri. Ja neesi drošs par to, ka visu organismam vajadzīgo izdodas uzņemt ar pārtiku, talkā iespējams ņemt arī uztura bagātinātājus.

B grupas vitamīni. B1 vitamīns jeb tiamīns palīdz stiprināt nervu sistēmu, bet B6 vitamīns jeb piridoksīns mazina trauksmes un depresijas simptomus. Vitamīns B9 jeb folijskābe un vitamīns B12 jeb kobalamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju, tostarp palīdz ražot tā saukto laimes hormonu serotonīnu, kam ir svarīga loma garastāvokļa regulēšanā. Savukārt

B3 vitamīns jeb niacīns palīdz uzturēt nervu un gremošanas sistēmu veselību. Šo vitamīnu organisms uzglabāt nespēj, tāpēc cilvēkiem nereti tā pietrūkst.

B grupas vitamīnus iespējams uzņemt ar augu un dzīvnieku valsts produktiem, piemēram, gaļu, jūras veltēm un piena produktiem.

C vitamīna deficīts var veicināt nogurumu un izraisīt nogurumu, turklāt tā trūkums organismā saistīts arī ar kognitīvas dabas traucējumiem. C vitamīns organismā darbojas kā antioksidants, proti, cīnās pret brīvajiem radikāļiem un tādējādi nodrošina nervu sistēmas līdzsvaru. C vitamīns atrodams upenēs, kivi, citrusaugļos, paprikā, spinātos, puķkāpostos un citos augļos un dārzeņos.

D vitamīna deficīts ir cieši saistīts ar paaugstinātu stresu un trauksmi. Nelielās devās to satur dzīvnieku valsts produkti, piemēram, treknas zivis, tomēr ar uzturu šo vitamīnu vajadzīgajā daudzumā uzņemt ir sarežģīti.

D vitamīns sintezējas saules gaismas iedarbībā, tāpēc trauksmes gadījumā lieti noderēs pastaiga svaigā gaisā.

Omega-3 taukskābes labvēlīgi ietekmē depresijas un trauksmes simptomus, mazina iekaisuma procesus organismā un stiprina imunitāti, tā uzlabojot vispārējo pašsajūtu. Šīs taukskābes satur treknās zivis, piemēram, lasis un forele, piena produkti, rieksti un sēklas.

Magnijs palīdz nervu un muskuļu darbībai, rūpējas par enerģijas ražošanu, regulē asinsspiedienu un mazina trauksmes simptomus. Šo minerālvielu iespējams uzņemt, ēdot riekstus, banānus, vīģes, aprikozes un graudaugu produktus.

Dabas veltes

Kad pārņēmusi nervozitāte un satraukums, izlīdzēties var arī ar vērtīgiem ārstniecības augiem, kas mazinās spriedzi un palīdzēs atslābināties. Pasifloras ziedu un vīgriezes tēja mazina trauksmi, uzbudinātību, aizkaitinātību un palīdz cīnīties ar nervozitāti, bet baldriāns nomierinās un palīdzēs iemigt.

Ašvaganda palīdz pielāgoties stresa apstākļiem un mazina spriedzi, bet ilgtermiņā stiprina nervu sistēmu un ievērojami uzlabo miega kvalitāti.

Asinszāle kalpo kā dabisks antidepresants, novēršot bezmiegu un neirožu izpausmes, savukārt vilkābeles augļi labvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu un sirds muskuli, vienlaikus nodrošinot viegli nomierinošu iedarbību. Piparmētra novērš nemieru un atvieglo galvassāpes, bet žeņšeņa saknes ekstrakts mazina nogurumu un nespēku, uzlabo darbaspējas un palīdz koncentrēties. Vērtīgā mātere nomierina nervu sistēmu, palīdz atbrīvoties no bailēm un nemiera, pazemina asinsspiedienu un uzlabo kuņģa un zarnu darbību.

Ar šiem dabiskajiem risinājumiem ir iespējams atjaunot hormonālo līdzsvaru, uzlabojot fizisko un emocionālo pašsajūtu, taču 

pirms uzsākt jebkādu preparātu lietošanu hormonālā līdzsvara uzlabošanai, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

Kad jādodas pie ārsta?

Ja pamanāt ilgstošas izmaiņas savā ķermenī, kas neizzūd ar laiku vai nereaģē uz dzīvesveida izmaiņām, būtu lietderīgi konsultēties ar ārstu. Ir svarīgi atcerēties, ka veselīgs dzīvesveids ir ilgtermiņa risinājums, lai uzturētu hormonālo līdzsvaru.

"Regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, stresa pārvaldība un pietiekams miegs palīdz organismam pašam veidot līdzsvaru un samazināt nepieciešamību pēc medikamentiem. Veselīgs dzīvesveids ir ilgstoša ieguldījuma veids jūsu veselībā, kas ļauj saglabāt hormonālo līdzsvaru arī tad, kad dzīves apstākļi kļūst izaicinoši. Tā ir investīcija gan ķermenim, gan prātam," iesaka farmaceite Mārīte Šukele.