Ieceres::
Veselības ministrija grib ierobežot HIV, seksuālās transmisijas, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatību
Ieceres::
Veselības ministrija grib ierobežot HIV, seksuālās transmisijas, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatībuVeselības ministrija (VM) vēlas ierobežot HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekcijas, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatību, mazināt inficēšanās riskus sabiedrībā un veicināt šo infekciju gadījumu savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, teikts ministrijas saskaņošanai iesniegtajā plāna projektā.
Viens no HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāna 2023. ‑ 2027. gadam virzieniem būs sabiedrības informēšana un izglītošana, rīkojot informatīvus pasākumus. Piemēram, plānots sniegt metodisko atbalstu pedagogiem seksuāli reproduktīvās veselības izglītības nodrošināšanai skolu izglītības programmās, kā arī turpināt pilnveidot sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, iemaņas darbam ar HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekcijas, tuberkulozes, B un C hepatīta inficēšanās riskam pakļautām grupām.
Tāpat paredzēti pasākumi HIV, hepatītu un seksuālās transmisijas infekcijas inficēšanās risku novēršanai riska grupās. VM plāno palielināt sabiedrības un mērķa grupu testēšana un konsultēšana ikdienā, kā arī izvērtēt iespējas riska grupu vakcinācijai pret B hepatītu ieviešanai.
Vienlaikus VM vēlas izskaust HIV un sifilisa vertikālās transmisijas gadījumus, piemēram, uzlabojot sieviešu reproduktīvā vecumā, tostarp grūtnieču, zināšanas par HIV un sifilisa infekcijas profilakses, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, apzinot sifilisa izplatību sievietēm pirmsdzemdību aprūpes līmenī, kā arī veicinot infektologu, HIV, dzemdību speciālistu un pediatru sadarbību.
Plāns paredz arī ieviest plašāku tuberkulozes riska grupu testēšanu, paplašināt tuberkulozes diagnostikas iespējas reģionālajās slimnīcās un universitātes slimnīcās, aktualizēt HIV pirmstesta un pēctesta konsultēšanu, ieviest personu, kam ir īpaši augsts risks inficēties ar C hepatītu, skrīningu, kā arī nodrošināt iespējas pacientiem saņemt no valsts budžeta apmaksātas zāles, atbilstoši labākai praksei B, C hepatīta un seksuālās transmisijas infekcijas ārstēšanā.
Paredzēts arī uzlabot un pilnveidot epidemioloģisku uzraudzību.
Statistikas dati liecina, ka kopumā 2022.gada beigās Latvijā dzīvoja 6029 cilvēki ar HIV infekciju. Latvijā ir otrs augstākais HIV saslimstības rādītājs ES un tiek vairākas reizes pārsniegts vidējais rādītājs ES, kas ir 3,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Turklāt 2021. gadā nenoskaidrots HIV inficēšanās ceļš bijis 108 inficēšanās gadījumos, informē VM.
Tāpat Latvijā saslimstība ar tuberkulozi ir viena no augstākajām ES valstu vidū. Augstāks risks saslimt ar tuberkulozi ir personām, kurām ir kāds no tuberkulozes riska faktoriem. Tās ir personas, kuras lieto narkotiskās, toksiskās vielas, alkoholu, smēķē, kurām ir hroniskas slimības, kas nomāc imunitāti, plaušu, nieru slimības, cukura diabēts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress un personas pēc kontakta ar infekciozu tuberkulozes pacientu.
Lai gan 2021. gada uzraudzības dati norāda uz būtisku tuberkulozes gadījumu skaita samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tomēr sakarā ar Covid-19 infekcijas pandēmiju un ar to saistītu ierobežoto veselības aprūpes pieejamību, pašreizējie epidemioloģiskās uzraudzības dati būtu vērtējami ar piesardzību, norāda VM.
Tikmēr Latvijā 2017.-2021. gadā jaunatklāto B un C hepatīta gadījumu skaits ir samazinājies. Neraugoties uz izteiktu saslimstības samazinājuma tendenci ar B hepatītu, Latvijas rādītāji salīdzinājumā ar citu ES valstu datiem joprojām ir vieni no visaugstākajiem. Arī C hepatīta rādītāji Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem saslimstības rādītājiem ES/EEZ valstīs, norāda VM.
Savukārt, analizējot seksuāli transmisīvo infekciju izplatības tendences Latvijā, kopumā pēdējo piecu gadu laikā novērojams reģistrēto gadījumu skaita pakāpenisks samazinājums no 1836 reģistrētiem gadījumiem 2017. gadā līdz 1314 gadījumiem 2021. gadā - samazinājums par 28,4%. Tomēr VM norāda, ka situācijas izvērtēšanai būtu jāapzina veikto izmeklējumu skaita izmaiņas un jāņem vērā Covid-19 pandēmija, kas varēja ietekmēt 2020. gada saslimstības rādītājus.
