Uztura lietotnes nezina, cik kaloriju ir rasolā. Saruna ar treneri par fitnesa aplikācijām
Cilvēki fitnesa lietotnēs mēdz norādīt, ka ir aktīvāki nekā patiesībā. Mākslīgais intelekts mēdz pieļaut kļūdas – atbildes ir jāpārbauda. Kaloriju skaitīšanas ēnas puses un lietotņu precizitāte.
Pirmais uzdevums – mērķu izvirzīšana
Sevi uzturēt labā fiziskā formā grib visi, bet ne visi ir uztura speciālisti un fitnesa treneri, tāpēc it īpaši pēdējos gados arvien populārākas kļūst dažādas fitnesa un uztura lietotnes, kas nāk talkā kā ikdienas palīgi.
Veselīga dzīvesveida lietotnes sāk ar lietotāju anketēšanu un mērķu noteikšanu, piemēram, par svara zaudēšanu, muskuļu masas palielināšanu vai līdzsvarotu uzturu. Šādas lietotnes arī piedāvā ievadīt savus parametrus un definēt mērķi. Lielākoties cilvēki vēlas svaru zaudēt vai palielināt, uzaudzējot muskuļu masu. Populārākā no šīm vēlmēm ir svara zaudēšana, kas it īpaši aktuāla kļūst pavasarī, gaidot vasaras pludmales sezonu, pastāstīja Spēlmane.
"Vienīgi jāņem vērā, ka mēs gribam visu un uzreiz, bet stāsts ir par to, ka mūsu ķermenis jau īsti tik mehāniski nedarbojas," norādīja Spēlmane.
Jābūt patiesiem un reālistiskiem
Mums katram ir savs diennakts ritms, uztura ieradumi, gulētiešanas režīms un vingrošanas ieradumi. Vai arī tieši otrādi – tādu nav. Tas viss kopumā ietekmē mūsu nosprausto mērķi, kuru ar lietotņu palīdzību cenšamies sasniegt.
"Šīs lietotnes palīdz vispār saprast, kur tu atrodies, bet populārākā kļūdiņa ir, ka mēs rakstām, ka esam nedaudz aktīvāki, nekā mēs tomēr esam, ka mēs kustamies mazliet vairāk, kaut patiesībā tas nozīmē aiziet no ofisa līdz mašīnai," zināja sacīt Spēlmane.
Līdz ar to, aktivizējot kādu fitnesa vai uztura lietotni, viņa ieteica būt patiesiem vai pat vēl labāk – norādīt, ka tiek darīts mazliet mazāk, nekā patiesībā. Arī tāpēc, ka pašas lietotnes mēdz novērtēt fiziskās aktivitātes kā nedaudz aktīvākas, nekā tās ir bijušas.
"Ir vajadzīga kritiskā pieeja un sapratne par to, vai tiešām, ja kaut kāda ierīce rāda, ka esmu nosportojis 800 kalorijas, tā tas bija.
Ļoti bieži ir tā, ka mums parāda vairāk, tāpēc es cenšos nedaudz, nedaudz samazināt šos skaistos rādītājus. Tas pats ir ar vispopulārāko rādītāju, kas ir dienas soļu skaits, – ja tu aktīvi žestikulē ar rokām, ierīce skaita soļus pat tad, ja tu nepārvietojies," norādīja Spēlmane.
Tāpat svarīgi saprast, ka, visticamāk, nāksies izvēlēties starp vienu no mērķiem – tauku zaudēšanu vai muskuļu audzēšanu. Protams, visiem gribas vienlaikus zaudēt svaru vēdera zonā, bet uzaudzēt kājās vai rokās, taču tas nav tik vienkārši.
"Mēs gribam visu uzreiz, bet pirmais, kas jāatceras, ir, ka diemžēl taukaudu zaudēšana un muskuļu audzēšana vienlaikus ir teju neiespējami savienojama. Tas ir ļoti, ļoti sarežģīti savienojams process, tāpēc mums ir jāizvēlas primārais mērķis," norādīja Spēlmane.
Kļūdīties var arī mākslīgais intelekts
Kad nosprausts skaidrs un reālistisks mērķis, (sāksim ar mīnus pieciem, nevis 20 kilogramiem, ieteica Spēlmane) tā sasniegšanai, protams, vēlams izmantot to palīdzību jeb informāciju, kas ir pieejama, lai saprastu, kas tieši ir jādara.
"Lietotnes ir dažādas. Ir tādas, kas mūs vairāk izglīto, un ir arī tādas, kurās mēs mehāniski ievadām to, ko mēs ēdām, cik mēs sportojām, un tad mehāniski tā ciparu matemātika mums tur notiek. Bet lietotnes kļūst arvien komplicētākas un apaug ar informāciju, līdz ar to mēs varam skatīties uz to, ko mums tā lietotne piedāvā," norādīja Spēlmane.
Protams, labāk izvēlēties tādas lietotnes, kas piedāvā ne tikai mehāniski kaut ko aprēķināt, bet arī sniedz padomus un vērtīgu informāciju, kas var palīdzēt mērķu sasniegšanā, taču jārēķinās, ka nereti šādi pakalpojumi pieejami tikai lietotņu maksas versijās.
Lai jāmaksā nebūtu, arvien populārāk kļūst sekot līdzi uzturam vai sastādīt fitnesa plānus, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, taču ar tiem vēl jābūt diezgan uzmanīgiem, norādīja Spēlmane.
"Parasti tie, kas nonāk manā kabinetā vai pie manis treniņos, jau ir izmēģinājuši šo un to, bet varbūt tas nestrādā, varbūt vajag cilvēka iejaukšanos, varbūt vajag kaut ko precizēt. Ar pieejamajām datu bāzēm un mākslīgo intelektu ir tā, ka vienmēr ir jāpārbauda, cik tā informācija ir precīza," uzsvēra Spēlmane, norādot, ka mākslīgais intelekts – kā novērots – pieļauj kļūdas.
Mākslīgais intelekts, tāpat kā dažādas lietotnes, var palīdzēt un būt kā pozitīva ievirze pareizajā virzienā, taču šie rīki neaizstāj speciālista konsultācijas, ja tādas nepieciešamas.
"Lietotne neiedziļinās jūsu asins analīzēs. Lietotne nespēj, iespējams, saprast to, ka jums, piemēram, ir samazināts D vitamīna vai dzelzs līmenis, un jums ir lielāks nogurums, jums ir sliktāks miegs, un līdz ar to jums vairāk gribas kaut ko saldu un treknu.
Lietotne ir ļoti labs starta izejas punkts vidēji," sacīja Spēlmane,
uzsverot, ka tad, ja tomēr ir kādas veselības problēmas, miega problēmas, tiek lietoti medikamenti – tad vajadzētu vērsties pie speciālista.
Kaloriju skaitīšana un precizitāte
Kaloriju skaitīšana ir, iespējams, populārākā funkcija daudzās uztura lietotnēs, kas bieži vien pieejama arī bez maksas, taču jārēķinās, ka arī šo rīku ir jāprot izmantot, lai iegūtu pēc iespējas precīzākus datus.
Spēlmane minēja piemēru, ka lielākajā daļā lietotņu, ievadot informāciju, ka vakariņās ēdīsim rasolu, tām nebūs ne jausmas, ko tas nozīmē, un cik kaloriju jāpieskaita. Tas jādara krietni precīzāk, piemēram, salātus ievadot pa to sastāvdaļām un korektiem daudzumiem.
"Ja mēs ievadām visu informāciju par to, ko mēs ēdām, kad mēs ēdām, cik daudz mēs ēdām, te ir stāsts par to, cik precīzi mēs ievadām. Stāsts par to, ka mums ir tāda lieta kā acumērs, un šis "tā uz aci"... – nu, varbūt strādājot vairāk nekā 10 gadus par uztura speciālisti, es to aptuveno kaloriju daudzumu varu noteikt, skatoties uz porciju, bet, ja mēs ikdienā neesam pieraduši pie kaloriju skaitīšanas, mums parasti liekas, ka mēs apēdam mazāk," skaidroja Spēlmane.
Tā ir vēl viena bieži izplatīta kļūda, lietojot uztura lietotnes. Cilvēki seko līdzi un paļaujas uz to aprēķiniem, kaut gan paši tām sniedz neprecīzu informāciju un savas porcijas nevis sver, bet mēra "uz aci".
"It īpaši, ja mēs runājam par ēdienu, ko mēs paši gatavojam, vai tieši otrādi – ēdienu, kuram nezinām precīzas sastāvdaļas. Mēs ierakstām "kotlete", "zivs" vai "kartupeļi", bet gatavošanas procesā, iespējams, tiek izmantota eļļa un vēl citas papildus uzturvielas, ko neierēķinām iekšā. Tad mums tā dienas kalorāža sanāk mazliet mazāka, liekas – o, forši, tad jau es vēl kaut ko varu uzēst," sacīja Spēlmane.
Līdz ar to, izmantojot uztura lietotnes kaloriju skaitīšanai, vismaz sākumā, it sevišķi, ja tas tiek darīts pirmo reizi, ir ieteicams atstāt nelielu rezervi – ja mērķis ir zaudēt svaru, tad rēķināties, ka aprēķini var būt par kādām 100 kalorijām augstāki nekā patiesībā.
Tāpat jāņem vērā, ka uztura lietotnēs aprēķini var tikt veikti, pamatojoties uz produktu uzturvērtību svaigā, nevis pagatavotā veidā, un ir atšķirība – 100 grami pagatavotu vai nepagatavotu rīsu.
Turklāt kalorijas atšķiras un diezgan krasi variē arī vienā un tajā pašā produktu grupā. Nereti cilvēki vienkārši atzīmē, ka ir ēduši zivi, taču ir liela atšķirība, vai uzturā tiek lietota kāda liesa zivs vai, piemēram, trekna laša pavēdere.
"Tas mums ir jāatceras. Ja mēs lietojam lietotnes, mums ir jābūt ļoti precīziem un jāmāk pareizi nosaukt to, ko mēs ēdam. Varbūt brīvdienās, kad ir vairāk laika, mums tas labi sanāk, bet darbadienās ne tik ļoti," pauda Spēlmane.
Jāmeklē balanss, nevis jāļaujas ieradumiem
Vēl viena bieži izplatīta kļūda – cilvēki nedēļas laikā rūpīgi visu, ko lieto uzturā, sver, skaita un pieraksta savās lietotnēs, aprēķinot un ievērojot diennaktī vēlamo kaloriju daudzumu, taču uz nedēļas otru pusi, redzot, ka ir izdevies "ieekonomēt", ļaujas ātrajiem ēdieniem, uzkodām un saldumiem jeb tā saucamajiem cheat meals.
Diemžēl šāda kaloriju "ieekonomēšana" un pēc tam ļaušanās neveselīgam uzturam lielākoties nenoved ne pie kāda rezultāta. Nereti šādi pat sanāk no viena grāvja pa taisno iebraukt otrā.
"Tas ir tas pats, kā mēģināt izgulēties uz nākamo nedēļu – tu nevari izgulēties uz priekšu, jo miegs ir miegs. Tas ir tas pats, kad tu "sakrāj" šīs kalorijas. Tā vietā ir jāmēģina uz kalorijām nevis ietaupīt, bet tās sadalīt tā vidēji. Ir jāmēģina tomēr veidot veselīgas attiecības ar ēdienu. Ikvienam no mums gadās kādreiz kādi "svētki", bet stāsts ir par to, ka mums ir jāskatās uz mūsu uztura un kustību tendencēm kopumā," norādīja Spēlmane.
Nevajag sevi vainot, ja kādreiz sanāk ļauties komforta ēdienam vai kādam cheat meal, bet nevajag to attīstīt kā ieradumu – kā piektdiena klāt, tā jāpasūta lielā pica un jāpārēdas.
"Mēs visi veidojam savus ieradumus. Ar laiku šis viens ieradums veido vēl lielākus, vēl citādākus papildu ieradumus, un tad jau tā vairs nebūs tikai pica, tā būs arī kola un vēl šis un tas. Ja, pieņemsim, mums ir svētki vai kas cits, un mēs vēl lietojam arī alkoholu… – tad ir anormāli daudz kaloriju, no kurām mēs neiegūstam absolūti neko, un viss liekais diemžēl mums aiziet rezervītē," skaidroja Spēlmane.
View this post on Instagram
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu
