Narkoloģe ASTRĪDA STIRNA par īpaši bīstamām narkotikām Latvijas melnajā tirgū:

Latvijā parādījušās īpaši bīstamas narkotikas

Avots: https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/546667-latvija-paradijusas-ipasi-bistamas-narkotikas

Lietojot izotonitazēnu, jau pirmā deva var būt arī pēdējā. (Foto: Shutterstock) Latvijā parādījušās īpaši bīstamas narkotikas 1 #listen-tech__player .Wrapper + .Wrapper { display: none; } .listen-tech { display: flex; align-items: center; flex-wrap: wrap; color:#757575; font-size: 1.2rem; } .listen-tech__partnership-text, .listen-tech__partnership-link { margin-bottom: 2rem; margin-right: 1rem } .listen-tech__partnership-link a { display: block; } .listen-tech__partnership-link img { width:50px; height: 50px; border-radius: 25px; } @media (max-width: 600px) { .listen-tech__partnership-text { width: 100%; margin-bottom: 0.85rem } .listen-tech { text-align: center; justify-content: center; } } Klausies ziņas sadarbībā ar: Esi vesels 26. februārī 07:48 2023. gada 26. februārī 07:48   Anda Leiškalne | Kas Jauns Avīze Ne tikai citur pasaulē, bet arī Latvijā ievestas jaunas narkotikas, kuras rada palielinātus draudus mirt no pārdozēšanas. Ar tām mēdz papildināt jau tradicionālos apreibināšanās līdzekļus, un visbiežāk ne paši narkotirgoņi, ne viņu klienti nezina, kas un cik daudz piejaukts, piemēram, heroīnam. 52 4 66 function load_c0c84c0a6cbcf24f5ccad9de58753277() { googletag.cmd.push(function () { googletag.defineSlot('/133335187/article_zem_socpogam', [[1, 1],'Custom rendering','Custom rendering','fluid','fluid',[500, 200],[336, 280],[320, 400],[320, 320],[320, 240],[320, 100],[320, 50],[300, 100],[300, 300],[300, 250],[1, 1],[300, 600],[300, 250],[500, 300],[500, 333]], 'c0c84c0a6cbcf24f5ccad9de58753277').addService(googletag.pubads()) googletag.display('c0c84c0a6cbcf24f5ccad9de58753277'); }); } function load_zone() { load_c0c84c0a6cbcf24f5ccad9de58753277(); } var readAllArticleButton = $('#' + 'c0c84c0a6cbcf24f5ccad9de58753277').closest('.js-article-data').find('.js-read-all-article'); if (readAllArticleButton.length === 0) { load_zone(); } else { readAllArticleButton.on('click', load_zone); }

Sintētiskās opija grupas narkotikas, kas atvasinātas no nitazēna, pērn Latvijā laboratoriski konstatētas pa vienam vai diviem gadījumiem ceturksnī, taču šā gada janvārī bijuši vismaz seši gadījumi, kad pacienti lietojuši izotonitazēnu, atklāj Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna. Arī policija ziņo par arvien jauniem gadījumiem, kad atrasta šī bīstamā viela. Nereti ir arī pārdozēšanas gadījumi, kad mediķiem neizdodas glābt dzīvību.

Ieved arī no Ķīnas

Rindā – opija magones, opijs, morfijs, heroīns, fentanils – izotonitazēni ir stiprākie. Pietiek pat kniepadatas galviņas izmēra vielas daudzumu, lai pārdozētu un nomirtu. Pēc Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra informācijas, vismaz daļu no Eiropas tirgū esošā izotonitazēna ražojuši Ķīnas ķīmijas uzņēmumi. Ir informācija, ka to nelegāli pārdod kā pulveri un arī kā lietošanai gatavus deguna aerosolus.

googletag.cmd.push(function() { googletag.display('div-gpt-ad-1658217467465-0'); });

Jau kopš senatnes pazīstamas magoņu atsāpinošās un klepu mazinošās īpašības. Tās lietotas jau vairāk nekā pirms 4000 gadu. Bronzas laikmetā Krētas salā dzimušajā mīnojiešu civilizācijā pielūgta dieviete ar opija magoņu pogaļu vainagu ap galvu.

No miega jeb opija magoņu piensulas, kas izdalās no negatavās pogaļās veiktiem iegriezumiem, var iegūt morfīnu. Pirmo reizi šo opija galveno darbīgo vielu ieguva 1804. gadā vācu aptiekārs Fridrihs Sertjūners. Plašāk tas sāka izplatīties pēc injekciju šļirces izgudrošanas 1853. gadā.

Jau 1898. gadā parādījās pussintētiski opioīdi etilmorfīns un heroīns, kas sākumā lietoti kā klepu mazinošas, atsāpinošas un nomierinošas zāles.

Mēģināja radīt jaunas zāles function load_bfa5d4573a23229825d9e2387b188840() { googletag.cmd.push(function () { googletag.defineSlot('/133335187/jauns.lv_article_2_mk2', [[1, 1],[1, 1],[336, 280],[320, 400],[320, 320],[320, 240],[320, 100],[320, 50],[300, 100],[300, 300],[300, 250],[500, 333],[500, 500],[500, 375],[500, 333],[500, 300],[500, 200],[300, 600],[1, 2]], 'bfa5d4573a23229825d9e2387b188840').addService(googletag.pubads()) googletag.display('bfa5d4573a23229825d9e2387b188840'); }); } function load_zone() { load_bfa5d4573a23229825d9e2387b188840(); } var readAllArticleButton = $('#' + 'bfa5d4573a23229825d9e2387b188840').closest('.js-article-data').find('.js-read-all-article'); if (readAllArticleButton.length === 0) { load_zone(); } else { readAllArticleButton.on('click', load_zone); }

Jau krietni stiprāku sintētisko opioīdu fentanilu pirmo reizi sintezēja Beļģijā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Šo stipro atsāpinātāju lieto anestēzijā, kara un katastrofu medicīnā.

Fentanilu lieto arī narkomāni, tā iedarbība ir ap 50 līdz 100 reižu spēcīgāka nekā dabiskajam opioīdam morfīnam. Fentanils, sākot ar 2000. gadu, sāka plaši izplatīties Igaunijā līdz ar heroīna deficītu un 2012. gadā jau bija to izspiedis no vietējā narkotirgus.

Fentanilu ir viegli pārdozēt, jo sevišķi gadījumos, kad to piejauc heroīnam un lietotājus par to pat neinformē. Fentanila letālā deva ir divi miligrami. Jaunās narkotikas no nitazēnu grupas ir pat desmit reizes spēcīgākas par fentanilu. Dažas vielas, piemēram, etonitazēns, ir 1000 reižu spēcīgāks par morfīnu.

function load_94302e1e392ced3edab7faaf4f74c9e9() { googletag.cmd.push(function () { googletag.defineSlot('/133335187/jauns.lv_article_3', [[336, 280],[1, 1],[500, 500],[500, 375],[500, 333],[500, 300],[500, 200],[336, 280],[320, 400],[320, 400],[320, 320],[320, 320],[320, 240],[320, 240],[320, 100],[320, 50],[300, 100],[300, 300],[300, 300],[300, 250]], '94302e1e392ced3edab7faaf4f74c9e9').addService(googletag.pubads()) googletag.display('94302e1e392ced3edab7faaf4f74c9e9'); }); } function load_zone() { window.lazyLoadAds.push({ ad: document.getElementById('94302e1e392ced3edab7faaf4f74c9e9'), loadAd: load_94302e1e392ced3edab7faaf4f74c9e9 }); } var readAllArticleButton = $('#' + '94302e1e392ced3edab7faaf4f74c9e9').closest('.js-article-data').find('.js-read-all-article'); if (readAllArticleButton.length === 0) { load_zone(); } else { readAllArticleButton.on('click', load_zone); }

Nitazēnus radīja kā potenciālas pretsāpju zāles gandrīz pirms sešdesmit gadiem, taču lielā pārdozēšanas riska dēļ neapstiprināja lietošanai. Tagad nitazēnus un tā atvasinājumus ražo nelegālās laboratorijās, un šī viela nonāk narkotiku tirgū gan tīrā veidā, gan kā piejaukums citām narkotikām, arī veipu jeb elektronisko cigarešu šķidrumiem. Narkotiku ražošana nepakļaujas farmācijas nozares stingrajām regulām, tāpēc pircēji nezina, ko tieši un ar cik stipru iedarbību viņi iegādājas.

Vēl ļaunāk – ja mediķiem jāsniedz palīdzība šādam pārdozējušam cilvēkam, grūti noteikt, cik liela antidota naloksona deva dzīvības glābšanai būs nepieciešama. Ar to, kas bija optimāli heroīna pārdozēšanas gadījumā, vairs nepietiek.

Smagas sekas

Vēl viens sarežģīts aspekts – parasti līdz šim ar Latvijā esošajām laboratoriskām izmeklēšanas metodēm izotonitazēnu nevarēja noteikt. Tomēr attīstās ne tikai jaunu narkotiku izstrādāšana, bet arī to noteikšanas metodes. Tagad Psihiatrijas un narkoloģijas centra laboratorijā šo vielu var noteikt, diemžēl ne visos gadījumos, jo tā cilvēka ķermenī strauji izmainās.

“Ja mēs veipu lietošanu pusaudžu vidū neierobežosim un nekontrolēsim, jaunā paaudze izaugs ar ļoti lielām veselības un atkarību problēmām,“ brīdina narkoloģe Astrīda Stirna. (Foto: Ieva Lūka/LETA)

Pēc ekspertu aprēķiniem, izotonitazēna pusizvadīšanas laiks no asins plazmas ir apmēram viena stunda. Organismā šie savienojumi sadalās un veidojas metabolīti, kas aktīvi turpina iedarboties. Tātad, pat ja asinīs pati narkotiskā viela vairs nav nosakāma, šie metabolīti vēl līdz pat 24 stundām turpina iedarboties uz centrālo nervu sistēmu un var izraisīt intoksikāciju.

function load_297d0d04212ad896c4243507433a4e98() { googletag.cmd.push(function () { googletag.defineSlot('/133335187/jauns.lv_article_3', [[336, 280],[1, 1],[500, 500],[500, 375],[500, 333],[500, 300],[500, 200],[336, 280],[320, 400],[320, 400],[320, 320],[320, 320],[320, 240],[320, 240],[320, 100],[320, 50],[300, 100],[300, 300],[300, 300],[300, 250]], '297d0d04212ad896c4243507433a4e98').addService(googletag.pubads()) googletag.display('297d0d04212ad896c4243507433a4e98'); }); } function load_zone() { window.lazyLoadAds.push({ ad: document.getElementById('297d0d04212ad896c4243507433a4e98'), loadAd: load_297d0d04212ad896c4243507433a4e98 }); } var readAllArticleButton = $('#' + '297d0d04212ad896c4243507433a4e98').closest('.js-article-data').find('.js-read-all-article'); if (readAllArticleButton.length === 0) { load_zone(); } else { readAllArticleButton.on('click', load_zone); }

Šo narkotiku lietošanai var būt ļoti smagas sekas – elpošanas nomākums, kas pārdozēšanas gadījumā var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi. Visiem opioīdiem ir augsts atkarības veidošanās risks, pat pēc dažām lietošanas reizēm var rasties izteikta tieksme un atkarība.

Pārdozēšanas gadījumā ļoti svarīga ir pretlīdzekļa naloksona savlaicīga ievadīšana. Sevišķi bīstami ir gadījumi, kad lietots izotonitazēns kombinācijā ar citiem opioīdiem un/vai benzodiazepīniem.

Iedarbība un blaknes

Opiāti pirmajās reizēs daļai izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību, daļai nepatīkamas sajūtas ar saindēšanās pazīmēm. Tomēr opiāti ļoti ātri rada spēcīgu fizisku un psihisku atkarību. Labās sajūtas vairs neatkārtojas, bet ar katru nākamo devu nākas mazināt atkarības radītās nepatīkamās sajūtas. Cilvēks ir gatavs uz jebko jaunai devai.

Opiātiem un jo īpaši jaunajām narkotikām ir nepatīkamas un pat dzīvībai bīstamas blaknes. Tās nomāc ne tikai klepus, bet arī elpošanas centru smadzenēs. Elpošana kļūst bīstami lēna, palēninās pulss. Par skābekļa katastrofālu trūkumu audos liecina zilgani nagi un lūpas, vemšana, nespēja pamosties un runāt. Var būt arī sirdsdarbības un elpošanas apstāšanās.

Atkarīgo skaits pieaug function load_5a6c3d0f309c6d1c5edd63702d6a0f90() { googletag.cmd.push(function () { googletag.defineSlot('/133335187/jauns.lv_article_3', [[336, 280],[1, 1],[500, 500],[500, 375],[500, 333],[500, 300],[500, 200],[336, 280],[320, 400],[320, 400],[320, 320],[320, 320],[320, 240],[320, 240],[320, 100],[320, 50],[300, 100],[300, 300],[300, 300],[300, 250]], '5a6c3d0f309c6d1c5edd63702d6a0f90').addService(googletag.pubads()) googletag.display('5a6c3d0f309c6d1c5edd63702d6a0f90'); }); } function load_zone() { window.lazyLoadAds.push({ ad: document.getElementById('5a6c3d0f309c6d1c5edd63702d6a0f90'), loadAd: load_5a6c3d0f309c6d1c5edd63702d6a0f90 }); } var readAllArticleButton = $('#' + '5a6c3d0f309c6d1c5edd63702d6a0f90').closest('.js-article-data').find('.js-read-all-article'); if (readAllArticleButton.length === 0) { load_zone(); } else { readAllArticleButton.on('click', load_zone); }

Psihiatrijas un narkoloģijas centrā speciālisti redz, ka atkarīgo pacientu skaits palielinās. Valstī ir rindas uz ārstēšanās programmām, jo opioīdu atkarīgajiem pārsvarā nozīmē ilgtermiņa aizvietotājterapiju ar metadonu un buprenorfīnu. Tas mazina atkarības dēļ izdarītos noziegumus un intravenozi pārnesamo slimību – HIV/AIDS un C hepatīta izplatību, arī veicina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā.

“Diemžēl valsts finansē tikai metadona programmu. Buprenorfīns, kas būtu piemērotāks jauniem, pirmreizējiem opioīdu atkarīgajiem pacientiem, kuri ir sociāli stabili, līdzestīgi, strādājoši ar mazāk izteiktām veselības problēmām, netiek no valsts finansēts, bet tas būtu ļoti, ļoti nepieciešams. Buprenorfīns ir ar mazāk izteiktām blakusparādībām, drošāks lietošanā, ar mazākiem zāļu pārdozēšanas riskiem.

Saistītās ziņas Elpošanas apstāšanās un nāve! Kas ir jaunās narkotiskās vielas, kas apdraud Latviju? 1 Elpošanas apstāšanās un nāve! Kas ir jaunās narkotiskās vielas, kas apdraud Latviju? Ogrē no narkotiku pārdozēšanas miris pusaudzis; draugi baidījās saukt palīdzību 4 Ogrē no narkotiku pārdozēšanas miris pusaudzis; draugi baidījās saukt palīdzību Pārdrošs solis — Kanādas provincē legalizētas smagās narkotikas Pārdrošs solis — Kanādas provincē legalizētas smagās narkotikas

Latvijā šobrīd ir daži simti pacientu šajā programmā, jo visbiežāk pats pacients vai radinieki nav spējīgi to finansēt. Tas nav tikai paša pacienta, bet arī visas sabiedrības interesēs. Jo, kad cilvēki kļūst atkarīgi, devu ir nepieciešams uzņemt katru dienu, un tad viņi dara visu, lai iegūtu narkotiskās vielas. Valstij būtu svarīgāk šo programmu finansēt nekā cīnīties ar sociālām un kriminālām sekām,” uzsver Astrīda Stirna.

Bīstamie dūmkoki

Šo jauno vielu lietošanai pasaulē ir bīstamas tendences, jo no ārzemju publikācijām un kolēģiem saņemta informācija, ka dažādi narkotiskie nitozēna savienojumi tiek pievienoti veipu šķidrumiem; dzirdēts arī par amfetamīnu un citu psihoaktīvo vielu pievienošanu. Tā ir ļoti liela bīstamība, īpaši domājot par jauno paaudzi kuru starpā veipi ir ļoti populāri. Iegādājoties veipu nelegāli, no rokas, pasūtot internetā, nekad nevar būt pārliecināts, kādas vielas ir sastāvā.

function load_20f79fc49f290097def6b8b19958a880() { googletag.cmd.push(function () { googletag.defineSlot('/133335187/jauns.lv_article_3', [[336, 280],[1, 1],[500, 500],[500, 375],[500, 333],[500, 300],[500, 200],[336, 280],[320, 400],[320, 400],[320, 320],[320, 320],[320, 240],[320, 240],[320, 100],[320, 50],[300, 100],[300, 300],[300, 300],[300, 250]], '20f79fc49f290097def6b8b19958a880').addService(googletag.pubads()) googletag.display('20f79fc49f290097def6b8b19958a880'); }); } function load_zone() { window.lazyLoadAds.push({ ad: document.getElementById('20f79fc49f290097def6b8b19958a880'), loadAd: load_20f79fc49f290097def6b8b19958a880 }); } var readAllArticleButton = $('#' + '20f79fc49f290097def6b8b19958a880').closest('.js-article-data').find('.js-read-all-article'); if (readAllArticleButton.length === 0) { load_zone(); } else { readAllArticleButton.on('click', load_zone); }

“Es vēl un vēlreiz uzsvēršu, ja mēs valstiski tabakas izstrādājumu, veipu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu pusaudžu vidū neierobežosim un nekontrolēsim, var teikt, ka jaunā paaudze izaugs ar ļoti lielām veselības un atkarību problēmām. Šo vielu lietošanas sekas mēs redzam tikai ilgtermiņā. Sabiedrībai ir  jāsaprot, ka tas nav nevainīgs, nekaitīgs, smaržīgs dūmu mākonis,“ brīdina Stirna.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".

Citi šobrīd lasa VIDEO: Ķegumā avarējusi kravas automašīna ar 29 govīm 1 VIDEO: Ķegumā avarējusi kravas automašīna ar 29 govīm Pārsteidzoši mazās algas dēļ ģimenes ārsts ar 600 pacientu praksi nolemj pamest darbu 3 Pārsteidzoši mazās algas dēļ ģimenes ārsts ar 600 pacientu praksi nolemj pamest darbu Bildēs nevesels un uzblīdis – kas notiek ar Čečenijas līderi Kadirovu? 1 Bildēs nevesels un uzblīdis – kas notiek ar Čečenijas līderi Kadirovu? var img = new Image(1,1); img.src = 'https://jauns.lv/stats/1813681/30?' + new Date().getTime() + Math.random(); img.className = 'stats-pixel'; document.querySelector(".js-article-data[data-article-id='546667'] .article__body").appendChild(img); Tēmas: Jaunā paaudze, AIDS, Veselības akadēmija, Ķīna, Izdevniecība Rīgas viļņi, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, Astrīda Stirna 52 4 66 1 komentārs Pievienot komentāru Populārākais šodien 1 Kāpēc olas nedrīkst glabāt ledusskapī: būsi pārsteigts, ka iepriekš to nezināji 3 Kāpēc olas nedrīkst glabāt ledusskapī: būsi pārsteigts, ka iepriekš to nezināji 2 Slavenie astoņīši nosvinējuši 14. dzimšanas dienu. Māte Nadja Sulemana parāda jaunāko foto Foto Slavenie astoņīši nosvinējuši 14. dzimšanas dienu. Māte Nadja Sulemana parāda jaunāko foto 3 TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā; Putins sasauc Drošības padomes sēdi saistībā ar it kā uzbrukumiem Brjanskā Teksta tiešraide 39 TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā; Putins sasauc Drošības padomes sēdi saistībā ar it kā uzbrukumiem Brjanskā Skatīt vairāk function load_0f1ac5958a95aa99776d24aecaaff504() { if (window.adConfig.isMobile) { return; } googletag.cmd.push(function () { googletag.defineSlot('/133335187/Jauns.lv_Giga_zem_rakstiem', [[840, 150],[840, 200],[840, 300],[840, 350],[840, 230],[840, 120],[1, 1],[520, 250]], '0f1ac5958a95aa99776d24aecaaff504').addService(googletag.pubads()) googletag.display('0f1ac5958a95aa99776d24aecaaff504'); }); } function load_zone() { window.lazyLoadAds.push({ ad: document.getElementById('0f1ac5958a95aa99776d24aecaaff504'), loadAd: load_0f1ac5958a95aa99776d24aecaaff504 }); } var readAllArticleButton = $('#' + '0f1ac5958a95aa99776d24aecaaff504').closest('.js-article-data').find('.js-read-all-article'); if (readAllArticleButton.length === 0) { load_zone(); } else { readAllArticleButton.on('click', load_zone); } googletag.cmd.push(function () { googletag.display("gpt-passback-stpd-0-1572351939034"); });