Paldies Veselības ministrijai un ministram Hosamam Abu Meri par kārtējo populistisko ziņojumu!
Gan Veselības ministrijas nekompetento ierēdņu, gan tik pat “kompetentā” Hosama Abu Meri pārraudzībā finansējums, kas bija domāts 2 stacionāriem (gan LIC, gan LOC) finālā pietika tikai vienam, un Latvijas Onkoloģijas centrs būs pēdējais, kas gaidīs remontu kaut kādā galīgi nenoteiktā “nākotnes formātā”.
Ministra kungs šo situāciju atrisināja gana primitīvi (attiecīgi savām reducētām spējām, attiecīgi savam potenciālam): ar RAKUS padomes starpniecību atlaida valdes priekšsēdētāju Normundu Staņēviču, pēcāk ar savām “rociņām” atlaida Edgaru Labsvīru… Žēl, ka ministra kungs nebija spējīgs uzņemties politisko atbildību un atlaist arī pats sevi.
Bet ko var gaidīt no privātās iestādes endoskopista, kurš nekad neko nav vadījis, neko vairāk par ārsta sertifikātu nav ieguvis..? Galvenais viņa sasniegums ir tas, ka visu sevi sevi ir ieguldījis, lai uzkāptu Jaunās Vienotības “Everestā” un partija viņu atalgoja ar VM ministra vakanci. Neko nevar gaidīt! Tikai baudīt viņa plašo smaidu, viņa populisma izvirdumus, viņa “cirkulēšanu” pa ārzemju komandējumiem (kur ministrs dibina kontaktus ar Tuvo Austrumu medicīnas speciālistiem, uzstājās kā antimikrobiālās rezistences “speciālists”… Un tas viss par nodokļu maksātāju naudu!
Loģiski, ka uz šo starptautisko aktivitāšu fona nepietiek enerģijas kritiski samilzušo iekšējo problēmu risināšanai, īpaši sajutot savu nespēju, savu nevēlēšanos, savu profesionālo “impotenci”.
Kādas tagad Abu Meri vadītajai ministrijai iezīmējās perspektīvas attiecībā uz Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukciju? Kur būtu meklējama nauda? Ir rasts “ģeniāls” risinājums: RAKUS valdei ir jāatrod, ir “jāpiedzemdē” finansējuma avots!
Tas viss tikai nozīmē to, ka ne Veselības Ministrija, ne Ministru Kabinets negrasās kaut ko meklēt, kaut ko risināt un uzgriež savu “muguru” Latvijas Onkoloģijas centram, vēža pacientiem…
Savā intervijā LTV Hosams Abu Meri atbildēja, ka Latvijas Onkoloģijas centra operāciju bloka remontam no nepieciešamajiem 16 milj. pietrūkst “DAŽI!” miljoni: “DAŽI” ir kādi DEVIŅI!
Valdība un Veselības ministrija nespēj “sakasīt” finansējumu operācijas bloka remontam, bet kur uzradīsies pārējie vairāk nekā 60 milj. stacionāra nodaļu rekonstrukcijai? 2026. gada budžetā šie līdzekļi, cik var nojaust, nebūs atrodami…
Atīstītajās Eiropas savienības valstīs onkoloģija, vēža slimību profilakse un ārstēšana ir prioritāte, bet Lavijā tā ir POSTERIORITĀTE! Latvija ir priekšpēdējā vietā Eiropas Savienībā, vērtējot to, cik valsts iegulda (Latvijā “tērē”) viena onkoloģiska pacienta ārstēšanai gadā! Ļoti objektīvs rādītājs, kas atspoguļo attieksmi valstiskajā līmenī.
Tāpēc, tikai loģiski, ka ir izveidojusies situācija, kad Latvijā onkoloģiskie pacienti spiesti gaidīt neadekvāti ilgu laiku gan uz staru terapiju, gan uz ķīmijterapiju. Klīniskās Universitāšu slimnīcas, ņemot vērā pieaugošu pieprasījumu un neadekvātu valsts finansējumu, nespēj nodrošināt staru un ķīmijterapijas pieejamību, atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām. Kā uz to reaģē Veselības ministijas “eksperti”? Tie liek slimnīcu vadībām tikt galā ar pašu spēkiem: ar reducētu un neadekvātu finansējumu kombinācijā ar kritisku personāla deficītu… Tas vairs fiziski nav iespējams!
Ārstiem ir jāskatās pacientu acīs un jāskaidro, kāpēc ir tik ilgi jāgaida, lai uzsāktu vēža ārstēšanu, kāpēc mēs nevaram to nodrošināt atbilstoši startautiskajām rekomendācijām. Tāpēc plānoju rekomendēt katram pacientam, kuram valsts nespēj nodrošināt savlaicīgi uzsākto ārstēšanu, rakstīt vēstuli, kas būtu adresēta NVD, VM un Tiesībsargam."
