Valsts kontroles revidentiem bija vajadzīgs gads, lai apkopotu informāciju par paliatīvo aprūpi Latvijā, savā ziņā ar to pasvītrojot revidentu galveno secinājumu – Latvijā nepastāv paliatīvās aprūpes sistēma.
Pašreizējā sistēmā maldās gan izmisuši pacienti un viņu tuvinieki, tā arī mediķi. Ambulatorā palīdzība šajā jomā ir kritiski nepietiekama, kā rezultātā vairums neārstējami slimo cilvēku nonāk slimnīcā, taču tur nav pietiekamas kapacitātes tos aprūpēt.
“Paliatīvajai aprūpei ir tā specifika, ka tā ir vajadzīga uzreiz, savā būtībā tā ir neatliekama, un tur nav iespēju gaidīt. Mēs redzam, ka slimnīcā ir rindas, lai cik arī neloģiski tas liktos attiecībā uz šī pakalpojuma būtību.”
Taču tādu pacientu, kuriem ir nepieciešama paliatīvā aprūpe slimnīcā, skaitliski ir mazākā daļa. Vairākumam ir vajadzīgi ambulatorie pakalpojumi un aprūpe mājās, piemēram, brūču kopšana, medikamentu ievadīšana, barošana caur zondi, urīna ilgkatetra un cita veida aprūpe.
Valsts kontrolē norāda, ka sabiedrības veselības un novecošanās rādītāji liecina – vajadzība pēc paliatīvās aprūpes tikai pieaugs, tāpēc vajadzīgs skaidrs rīcības plāns.
“Pacientu skaits turpinās pieaugt, un valstij arī ekonomisku apsvērumu dēļ ir jādomā, kā ar šo problēmu tikt galā, jo slimnīcas pakalpojums savā būtībā ir visdārgākais pakalpojums, un, ja tas nav arī pacientam piemērotākais, tad zaudētāji ir visi.”
Viena no galvenajām problēmām – paliatīvo aprūpi nesaņem visi pacienti, kuriem tā ir nepieciešama. Tā, piemēram, 2022. gadā valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņēma 12 tūkstoši pacientu, taču Valsts kontroles aplēses liecina – tā būtu bijusi vajadzīga vismaz 21 tūkstotim cilvēku.
“Veselības sektors šobrīd operē ar datiem, cik ir pacientu, kuriem ir izdevies iekļūt sistēmā un saņemt kādu pakalpojumu, bet nav informācijas par tiem pacientiem, kuriem nav tas izdevies, un viņi līdz ar to neparādās veselības aprūpes sistēmā un mums pieejamajos datos.”
Neesot datiem par patieso pacientu skaitu, nevar plānot atbilstošu finansējumu. Veselības ministrija problēmas paliatīvās aprūpes jomā atzīst un sola uzlabot darbu pie šo pacientu reģistra.
“Ļoti precīzu skaitļu mums noteikti nav, jo šo pacientu skaits kļūst arvien lielāks, jo pieaug gan diagnostikas iespējas, gan ārstēšanas tehnoloģijas, līdz ar to mūsu pacienti dzīvo ilgāk. Tas, ko mēs, protams, uz priekšu turpmāk darīsim, tas būs strādāt pie šo pacientu uzskaites. Ir jau arī daudzas labas lietas izdarītas šajā jomā, paliatīvā aprūpē, bet, protams, tur vēl darba ir daudz. Un pacientu skaits ar katru gadu pieaugs.”
Valsts kontrole norāda, ka solis pareizajā virzienā ir Veselības ministrijas šogad ieviestais ambulatorais pakalpojums – mobilās komandas pacienta dzīvesvietā. Taču tā pēc būtības ir hospisa tipa aprūpe, kas paredzēta mirstošiem cilvēkiem, kam prognozētais dzīves ilgums ir pusgads. Un arī tas plānots nelielam pacientu skaitam – ap trīs tūkstošiem gadā.
