Avots: https://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/veseliba/51537-petijums-teju-katrs-piektais-gulot-krac
Veselīgs miegs ir būtisks priekšnoteikums, lai, no rīta pamostoties, justos mundrs, atpūties un gatavs jaunām aktivitātēm, turklāt ilgtermiņā tas atstāj iespaidu ne vien uz pašsajūtu, bet arī veselību kopumā. Miega kvalitāti var ietekmēt dažādi faktori – stress, apkārtējā vide, kā arī dažādas veselības problēmas, tajā skaitā krākšana.
Kā liecina "Mana & " jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati, teju katrs piektais (17 %) iedzīvotāju atzīst, ka guļot krāc, tomēr salīdzinoši neliela daļa šo problēmu mēģina risināt, lai gan ilgstoša neizgulēšanās nodara kaitējumu kā pašam, tā apkārtējiem.
Saskaņā ar aptaujas datiem, krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, bet pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %).
"Krākšana rodas, kad augšējie elpceļi ir pārāk šauri un tiek traucēta gaisa plūsma degunā un mutē, tā kļūst turbulenta, liekot apkārtējiem audiem vibrēt, radot troksni. Krākšanu veicina liekais svars, smēķēšana un alkohola lietošana. Lai gan varētu šķist, ka krākšana ir nevainīgs process, tomēr tā rada neizgulēšanās risku gan apkārtējiem, gan pašam krācējam, turklāt krākšana var liecināt par elpošanas traucējumiem – miega apnoju, kas palielina dažādu saslimšanu risku un var būt bīstama dzīvībai," skaidro "Mana " , Tukuma Centra vadītāja Agnese Ritene.
"Krākšanu izraisa sašaurināti augšējie elpceļi, un to galvenokārt veicina četri pamata faktori. Vispirms tās var būt katra cilvēka sejas skeleta īpatnības, kas var būt gan iedzimtas, gan var tikt iegūtas augšanas procesā, piemēram, ir gadījumi, kad augšžoklis, apakšžoklis vai abi divi ir mazāka izmēra, nekā tas būtu normas variantā," stāsta "Miega slimību centra" ārsts Juris Svaža.
"Otrs faktors, kas diemžēl bieži pievienojas dzīves gaitā, ir liekais svars – tas viennozīmīgi ir biežākais faktors, kas veicina krākšanu un miega apnoju. Trešais faktors ir augšējo elpceļu mīksto audu īpatnības – visbiežāk tās ir palielinātas rīkles mandeles. Šī problēma vairāk raksturīga bērniem pirmsskolas vecumā. Ceturtais faktors, kas veicina krākšanu, ir vecums, jo novecojot audu tonuss un elastība pavājinās, nereti pievienojas arī liekais svars."
Pētījumi liecina, ka pēc 60 gadu vecuma reizi pa reizei mēdz iekrākties lielākā daļa cilvēku, un arī miega apnojas sastopamība ievērojami pieaug. Tomēr šajā vecumā tas galvenokārt ir saistīts ar novecošanos, un visbiežāk nerada būtiskas veselības problēmas. Krākšanas iemesli var būt arī pārejoši, piemēram, akūta augšējo elpceļu infekcija, angīna, akūtas vai alerģiskas iesnas.
Daudz izteiktāk krākšanas problēma piemeklē vīriešus. Kamēr krākšana novērota katram ceturtajam aptaujātajam vīrietim (24 %), tā piemeklējusi tikai katru desmito sievieti (11 %). Kā skaidro miega speciālists, vīrieši krāc biežāk, jo viņiem raksturīgāka aptaukošanās kakla rajonā, kamēr sievietēm tas novērojams daudz retāk. Tāpat vīriešiem vidēji ir nedaudz garāks elpceļa segments – mēles saknes līmenī, kur arī visbiežāk ir elpceļu šaurākā vieta, kā rezultātā rodas krākšanas troksnis.
Lai izvairītos no krākšanas, miega speciālists Juris Svaža iesaka piekopt veselīgu dzīvesveidu un nepieņemties svarā: "Jaunībā var koriģēt sejas skeletu, ja ir indikācijas, ka tas nākotnē var radīt krākšanas problēmu. Tāpat ir ieteicams vērsties pie LOR speciālista, ja ir ievērojami palielinātas mandeles, vai saņemt miega speciālista konsultāciju, ja jau gados jaunam cilvēkam krākšana ir stipra un miegā novērojamas elpošanas apstāšanās epizodes."
