img

Kā rīkoties, ja ikdienā jālieto trīs vai vairāk recepšu medikamenti hronisku slimību ārstēšanai, bet aptiekā tieši šobrīd ir kārdinošas atlaides vitamīniem, minerālvielu kompleksiem vai ārstniecisko augu tējām imunitātes stiprināšanai vai locītavu veselībai?

Pirkt un lietot droši vai tomēr lūgt padomu speciālistam?

Iespējama mijiedarbība

Ģimenes ārste Jekaterina Āboliņa teic, ka situācijas, kad pacients, ārstam nezinot, paralēli nozīmētajai terapijai lieto bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus, nav nekāds retums. Turklāt vienam pacientam var būt vairākas saslimšanas, piemēram, arteriālā hipertensija, cukura diabēts, bronhiālā astma, kurām nepieciešama medikamentoza terapija.

"Ārsta izrakstīto medikamentu lietošanas shēma tiek sastādīta tā, lai zālēm nebūtu mijiedarbības, kas ietekmētu terapiju. Taču, kad pacients aiziet uz aptieku, lai nopirktu sev izrakstītās recepšu zāles, viņš ierauga akcijas piedāvājumus, atceras paziņu vai ar medicīnu nesaistītu speciālistu, piemēram, sporta trenera, ieteikumus. Paralēli zālēm tiek nopirkti arī vitamīni un vēl daudz kas cits. Bieži vien pacienti aizmirst vai neuzskata par vajadzīgu ārstam pastāstīt, ka ikdienā lieto arī vitamīnus, mikroelementus, augu valsts preparātus," viņa stāsta.

Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone uzsver, ka zāles var savstarpēji mijiedarboties, turklāt šīs mijiedarbības vairumā gadījumu nav labvēlīgas, jo var gan samazināt, gan pastiprināt citu medikamentu vai dabisko vielu iedarbību.

"Nepiemērotas zāļu vai uztura bagātinātāju kombinācijas var radīt arī nopietnus riskus pacienta veselībai. Piemēram, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, ja tos lieto vienlaikus ar noteiktiem recepšu medikamentiem, var palielināt kuņģa vai nieru bojājumu risku, kā arī paaugstināt asinsspiedienu. Vairāku nomierinošo uztura bagātinātāju sastāvā ir asinszāle. Šai dabas vielai piemīt ļoti liels mijiedarbības risks ar daudziem medikamentiem, tajā skaitā kardioloģiskajiem, ietekmējot to koncentrāciju asinīs. Vecāka gadagājuma cilvēki ir iemīļojuši ginko biloba preparātus atmiņas uzlabošanai un atmiņas veicināšanai, taču jāņem vērā, ka daudzi šādi pacienti arī lieto jau kādu no medikamentiem, kas samazina trombu veidošanās risku, un abi preparāti ietekmē asins recēšanu, padarot asinis šķidrākas. Lietojot šos līdzekļus vienlaikus, šī iedarbība var summēties un palielināt asiņošanas risku – var rasties zilumi, asiņot deguns, retāk – nopietna asiņošana, piemēram, kuņģa.

Uzmanība jāpievērš ne tikai dabiskām izejvielām, bet arī vitamīniem un minerāliem. Piemēram, arī kalciju, magniju vai dzelzi saturoši preparāti var traucēt dažu zāļu, īpaši antibiotiku vai vairogdziedzera hormonu, uzsūkšanos."

Ģimenes ārste norāda, ka bieži vien nemaz nav tā īsti zināms, kā pat, piemēram, ikdienā lietotie multivitamīni var mijiedarboties ar medikamentiem, nemaz nerunājot par uztura bagātinātājiem, kurus cilvēki pasūta internetā. "Zāles, kuras ietekmē nieru darbību, var ietekmēt arī mikroelementu koncentrāciju asinīs, tostarp arī pasliktināt dažu uztura bagātinātāju uzsūkšanos. Tas ir minēts zāļu lietošanas instrukcijās, taču pacienti bieži vien tās nelasa vai nedara to pārāk rūpīgi," viņa saka. "Mēdz būt arī tā, ka pacienti lieto dažādus vitamīnus un uztura bagātinātājus, nodod analīzes, bet rezultāti nav pārāk labi, piemēram, pazemināti nieru darbības rādītāji. Tas vieš satraukumu gan ģimenes ārstam, gan pacientam, taču iemesls var būt arī pavisam vienkāršs – aktīvo vielu pārdozēšana, ja pacients lieto vairākus vitamīnu un minerālvielu kompleksus – dažādiem mērķiem, bet ar līdzīgu sastāvu."

Uztura bagātinātāju sastāvā bieži vien ir citiem pasaules reģioniem raksturīgi augi. Piemēram, kurkuma samazina noteiktu medikamentu uzsūkšanos, tostarp sirds asinsvadu slimību ārstēšanai. "Ja ārsta izrakstītās zāles nedarbojas, jo pacients paralēli lieto uztura bagātinātājus, kuri kavē to iedarbību, pieaug insulta un miokarda infarkta risks, un rezultāts var būt ļoti bēdīgs," brīdina ģimenes ārste.

Kas jāņem vērā ikvienam

"Zāļu pareizai lietošanai un mijiedarbībai mēs, farmaceiti, pievēršam lielu uzmanību, par to tiek organizētas apmācības, izmantotas dažādas programmas, jo ne jau visu iespējams zināt un atcerēties. Nereti nākas novērot mijiedarbību starp medikamentiem, kurus pacientam nozīmē dažādi speciālisti, jo, neskatoties uz elektroniskās datubāzes pieejamību, dažādu specialitāšu ārstiem nav vienota kopskata par to, kādus preparātus pacients lieto ikdienā, lai izvērtētu, kā izvēlētais medikaments darbosies kopā ar jau esošo terapiju. Arī farmaceitam aptiekā notvert šo iespējamo mijiedarbību ir veiksmes spēle, jo pacienti iegādājas medikamentus dažādās aptiekās, bet izrakstīto medikamentu vēsturi mēs neredzam," stāsta Ērika Pētersone.

Vai mūsdienās cilvēki, iegādājoties vairākus preparātus – recepšu un bezrecepšu zāles, uztura bagātinātājus –, farmaceitam jautā arī par to iespējamo mijiedarbību?

"Nē, biežāk tomēr viņi interesējas par zāļu pareizu lietošanu, piemēram, vai tās dzert pirms vai pēc ēšanas, ko drīzāk varētu saukt par mijiedarbību ar pārtiku. Kad sākam par to runāt, viņi ir ļoti pārsteigti un bieži vien jādzird: "Es nedomāju, ka tas ir tik svarīgi!", atklāj farmaceite.

Lai izvairītos no zāļu mijiedarbības vai nevēlamām blaknēm, Ērika Pētersone iesaka, ejot pie ārsta vai uz aptieku, paņemt līdzi vai nofotografēt visus ikdienā lietotos preparātus, pat ja liekas, ka tie ir droši un nekaitīgi.

"Jā, viens pats tas var būt nekaitīgs, bet kombinācijā ar citiem preparātiem tam var būt ļoti nopietna mijiedarbība," viņa saka.

Ģimenes ārste Jekaterina Āboliņa mudina pacientus, īpaši tos, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, uztura bagātinātāju lietošanu vispirms pārrunāt ar savu ārstu, jo, piemēram, visi sirds veselībai domātie vitamīnu un minerālvielu kompleksi satur kāliju, magniju un citas minerālvielas, kas varētu būt kaitīgas pacientam ar sirds mazspēju un citām blakus saslimšanām.

Uztura bagātinātāju lietošana

2025. gada martā tirgus pētījumu kompānija "Norstat Latvija" pēc "Euroaptiekas" pasūtījuma veica aptauju "Labsajūtas barometrs"*, kurā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.Kopējās labsajūtas uzlabošanai uztura bagātinātājus lieto 29% aptaujāto, visbiežāk vecumā no 18 līdz 49 gadiem – šajā vecuma grupā tos lieto teju katrs trešais.Sievietes uztura bagātinātājus lieto daudz biežāk (36%) nekā vīrieši (20%).Aptaujātie ar augstāko izglītību uztura bagātinātājus lieto biežāk (32%), ar pamatizglītību daudz retāk (10%).Populārākie uztura bagātinātāji: D vitamīns (68%), magnijs (38%), Omega-3 taukskābes – 26% aptaujāto iedzīvotāju.Papildus šiem uztura bagātinātājiem, Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas arī C vitamīnu (27%), multivitamīnus (18%) un dzelzi (11%), kā arī līdzekļus nervu sistēmai (10%) un probiotikas vai prebiotikas (8%).