img

Dermatoloģe nosauc cilvēku grupu, kurai visu gadu būtu jālieto SPF50 un jāvairās no pirts apmeklēšanas

Avots: https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/544110-dermatologe-nosauc-cilveku-grupu-kurai-visu-gadu-butu-jalieto-spf50-un-javairas-no-pirts-apmeklesanas

Cilvēkiem, kuri sirgst ar tādu ādas slimību, kā rozācija, būtu ieteicams lietot SPF50 saules aizsargkrēmus gan vasarā, gan ziemā, pat mākoņainās dienās. Tāpat šiem cilvēkiem ieteicams izvairīties no pirts apmeklēšanas, alkohola lietošanas un citām lietām, Latvijas Radio 2 rubrikā "Dzīvo vesels" skaidroja dermatoloģe, veneroloģe Gunita Čalovska.

Rozācija (acne rosacea) ir hroniska iekaisīga saslimšana, kas lielākoties skar sievietes pēc 30 gadu vecuma. To reizēm jauc ar parastajām pinnēm (acne vulgaris), taču tās ir divas atšķirīgas problēmas, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv". 

Čalovska par rozāciju paskaidroja: "Galvenā problēma būtībā ir ādas apsārtums, ko rada ādas asinsvadu paplašināšanās, un iekaisums, kas rezultējas ar pinnēm jeb izsitumiem."

Ir vairāki riska faktori, no kuriem noteikti vajadzētu izvairīties, ja jums ir rozācija vai tendence uz to. Tie ir: ultravioletais starojums, auksts un mitrs laiks, stress, karstums, dažādas procedūras, kas saistītas ar siltumu, piemēram, pirts apmeklējumi, – no tā noteikti vajadzētu izvairīties, skaidroja ārste, norādot, ka tāpat vajadzētu izvairīties no alkohola lietošanas kā veicinoša faktora, jo īpaši sarkanā vīna, kā arī asiem un karstiem ēdieniem, dzērieniem un pārmērīgas fiziskās slodzes.

Parasti rozācijas diagnozi nosaka ārsts, kurš iesaka atbilstošu terapiju un ārstēšanas kursu. Rozācija var izpausties vieglā formā, bet var norisināties ļoti smagi, tamdēļ noteikti būtu jākonsultējas ar dermatologu vai ģimenes ārstu. Sākumā simptomi izpaužas viegli – kā sarkšana vai pietvīkums. Vēlāk, ja slimība progresē, sārtums vaigos un uz deguna var kļūt pastāvīgs un nepazust, āda var sabiezēt, kļūt nevienmērīga un raupja ar sarkaniem mezgliņiem, asinsvadu zīmējumu.

Rozācijas gadījumā asinsvadi paplašinās, ļaujot sejā ieplūst vairāk asiņu. Sākumā kapilāri spēj ieņemt iepriekšējo stāvokli, bet vēlākā slimības stadijā tie paliek paplašināti un vairs nesaraujas, tādēļ var būt saskatāmas asinsvadu stīdziņas, pietūkuši, sarkani plakstiņi vai deguns, kā arī izsitumi, kas atgādina akni.

Rozācijas cēloņi nav precizēti, bet ir vairāki  faktori, kuri ietekmē slimības attīstību. Liela nozīme ir iedzimtībai, ādas jutīgumam pret temperatūras svārstībām (ziemā – auksts gaiss, vējš, vasarā – karsta temperatūra). Tāpat asinsvadu stāvokli nelabvēlīgi ietekmē UV starojums, pirtis un karstas vannas, ass, pikants vai marinēts ēdiens, karsti ēdieni un dzērieni. Arī alkohols veicina kapilāru sieniņu paplašināšanos. Dažādas saslimšanas (augsts asinsspiediens, hroniski iekaisumi kuņģa un zarnu traktā) arī ir rozāciju veicinoši faktori.

Iespējamie risinājumi:

Ikdienā ieteicama sejas attīrīšana ar saudzīgu kopšanas līdzekli, noskalojot ar remdenu ūdeni un viegli, maigi nosusinot ādu tīrā, mīkstā dvielī. Piemērotākos līdzekļus ieteiks dermatologs vai sertificēts kosmetologs.Vēlams izvairīties no mehānisko un ķīmisko skrubju lietošanas.Rekomendējama kopjošā kosmētika ar mitrinošiem komponentiem, vitamīniem K vai C, kas stiprina kapilārus. Ieteicams lietot kosmētiskos līdzekļus, kas paredzēti ādai ar rozāciju.Ieteicama izvairīšanās no augstas gaisa temperatūras, alkohola vai pārlieku asa ēdiena.Pirms došanās saulē ir vēlama SPF 30 (vai vēlākā stadijā SPF 50+) sauļošanās līdzekļa lietošana un platmales nēsāšana, kā arī biežāka uzturēšanās ēnā.Aukstajā gada periodā pirms iziešanas ārā vajadzētu kopt ādu ar speciāliem ziemas vai barojošiem krēmiem.Lai maskētu apsārtumu vai redzamos asinsvadus, iespējams lietot zaļas krāsas konsīleri vai speciālus pūderus ar zaļu pigmentu, kas nomaskē ādas sārto toni.Atsevišķos gadījumos ārsts var ieteikt ziedes vai citas zāles, tomēr ilgtermiņa rezultātu var sniegt lāzerterapija.