“Es arī mokos, es arī raudu. Tie nav mani bērni, bet tas šausmīgi sāp,” jautāts, kā spēj savākties pēc daudzajām piedzīvotajām bērnu nāvēm, atbild Pēteris Kļava. “Mēs gribam justies viegli un laimīgi, bet dzīve to neļauj. Tāpēc es mācos. Mācos, lai saprastu, kā pasaule parādās manā prātā.”
Lasīt vairāk
