Zāļu rezerves, kas domātas slimnīcām kritisku situāciju gadījumā, šobrīd ir sagatavotas tikai daļēji. Vienlaikus kritiski svarīgo zāļu sarakstā Latvijā iekļautas 230 zāles, tomēr finansējums šo zāļu nodrošināšanai nav rasts. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 15. oktobrī, nolēma vērsties pie premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība"), lai risinātu šīs un citas ar zāļu pieejamību saistītās problēmas. Zāļu rezerves slimnīcās
Zāļu rezerves ir daļa no Valsts katastrofu medicīnas noteikumiem, tomēr šajos noteikumos nav ieļauts aktuālākais drošības risks – militārais apdraudējums. Par veselības aprūpes darbību katastrofu gadījumā ir atbildīgs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD).
NMPD vadītāja Liene Cipule norādīja, ka tiek strādāts pie atjaunotiem noteikumiem. Tostarp Ukrainas pieredze palīdz saprast, kā darboties un ko attīstīt, bet tomēr militāra apdraudējuma definīcijas trūkums apgrūtina sagatavošanas procesu.
Cipule stāstīja, ka tiek veidotas zāļu rezerves slimnīcās, kā arī tiek veidotas papildu rezerves gadījumiem, ja slimnīcās zāļu pietrūks.
Pašreiz uzlabojies nepieciešamais zāļu rezervju piepildījums slimnīcās salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem, – tad nebija nodrošinātas rezerves lielām krīzēm vai pilna mēroga iebrukumam valstī, bet rezerves bija civilām krīzēm, piemēram, dabas katastrofām.
Viņa uzsvēra, ka pēdējos gados NMPD ir saņēmis finansējumu valsts materiālo rezervju papildināšanai, "ir uzsākti iepirkumi un uz šo brīdi puse no nomenklatūras pozīcijām ir simtprocentīgi nodrošināta".
Cipule stāstīja, ka nākamajā gadā zāļu rezervēs vēl trešdaļa nepieciešamo produktu tiks nodrošināta 100% apmērā. Pārējais vēlāk, un pēc tam – viss regulāri tiks atjaunots.
Vienlaikus Cipule skaidroja, ka rezerves, kas glabājās medicīniskās iestādēs, ir domātas laikam no viena līdz trīs mēnešiem. Papildu rezerves, var paildzināt šo laiku, bet, ja arī tās kādā brīdī apsīkst, tad plānā paredzēts lūgt humanitāro palīdzību ārpus Latvijas.
Precīzas informācijas par to, kā slimnīcas ir sagatavojušās krīzēm, vēl nav – tas vēl tiek vērtēts. Tomēr pašreiz lielākas rezerves uztur Latgales reģiona slimnīcās. "Tas ir viņu lēmums – tā rīkoties atbilstoši tam apdraudējuma līmenim, kādu izjūt iedzīvotāji reģionā," sacīja Cipule.
Kritiski svarīgo zāļu pieejamība
Veselības ministrijas pārstāve Iveta Gavare norādīja, ka Latvijā ir izveidots saraksts ar 230 zālēm 20 grupās, kuras tiek uzskatītas par kritiski svarīgām.
Kritiski svarīgajām zālēm jābūt pieejamām, lai iedzīvotāji varētu tās iegādāties kritiskās situācijas gadījumā. Šīs zāles būtu jāglabā speciālās decentralizētās noliktavās visā valsts teritorijā, – to paredz ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums, tomēr pašreiz tas vēl nav saskaņots, norādīja Gavare.
"Uzreiz pateikšu, ka ziņojums joprojām nav saskaņošanas fāzē, jo ir divas lielas lietas, kas nesaskaņojas, – tas ir, mums nav finanšu avota un nav arī skaidrības par dažām lietām. Uz trīs gadiem ir nepieciešami 15 miljoni eiro pašām zālēm," teica Gavare.
Pirmajam posmam kritiski svarīgo zāļu nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 6 miljoni eiro, sacīja Gavare. Zāles sākotnēji plānots nodot aptiekām, kamēr tās darbosies, bet vēlāk zāles iedzīvotājiem varētu izdalīt pašvaldības.
Vienlaikus joprojām nav skaidrības, kādi būtu pašvaldībām pieejamie resursi, lai organizētu zāļu izdalīšanu. Ministrija aicina iedzīvotājus arī pašus veidot zāļu rezerves. Tāpat arī Veselības ministrija vērtē iespēju atļaut izrakstīt zāles nevis trīs, bet sešu mēnešu ārstēšanas kursam, tomēr arī šāds lēmums vēl nav pieņemts.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 15. oktobrī, nolēma vērsties pie premjeres, lai risinātu situāciju gan ar finansējumu zāļu rezervēm, gan arī ar recepšu zāļu ārstēšanas kursa pagarinājumu. Tāpat komisijas deputāti apsvēra iespēju aktualizēt šos jautājumus nākamā gada budžeta debatēs Saeimā.
