Ārsti un zobārsti turpmāk varēs iegūt apakšpecialitātes un papildspecialitātes kvalifikāciju profesionālajā tālākizglītībā, kas būs rezidentūras programmas daļa. Tas padarīs mācību iespējas elastīgākas, un tiek prognozēts, ka palielinās nepieciešamo speciālistu skaitu, kuru nozarē trūkst. Valdība otrdien, 10. septembrī, atbalstīja grozījumus likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", kas izstrādāti kopā ar Latvijas Ārstu biedrību un vēl citām profesionālajām organizācijām.
Šodien pieņemtie grozījumi ir saistīti ar Profesionālās izglītības likumu, kas augstskolām paplašina iespējas izglītības iegūšanas formām un veidiem. Savukārt ārsta un zobārsta apakšspecialitātes un papildspecialitātes, kurās apmācība tiks īstenota profesionālā tālākizglītībā, noteiks Ministru kabineta noteikumi.
Šobrīd apakšspecialitāti un papildspecialitāti var apgūt tikai rezidentūrā pilna laika studijās, tāpēc tiek meklēti citi risinājumi kvalifikācijas iegūšanai, ko varētu apvienot arī ar pamatdarbu. Ieviešot iespēju par profesionālo tālākizglītību, lielākam skaitam ārstu speciālistu pēc rezidentūras absolvēšanas būtu motivācija turpināt studijas. Profesionālo tālākizglītību varēs īstenot izglītības iestāde, kura nodrošina studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu - tās ir Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Apmācību kvalitātes standarti tālākizglītībā netiek mainīti.
Apakšspecialitāte ir ārsta specialitātes šaurāka joma, piemēram, bērnu alergologs, onkoloģijas ginekologs, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, ir papildspecialitāte, piemēram, alergologs, rokas ķirurgs, paliatīvās aprūpes speciālists u.c.
Veselības nozare daudzās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, īpaši valsts sektorā, saskaras ar nepietiekamu ārstniecības personu skaitu, tāpēc kopā ar nozari un profesionālajām organizācijām tiek meklēti risinājumi ārstniecības personāla nodrošinājumam. Cilvēkresursi ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm.
