Augusts ir bagāts vīrs – ko tikai veselībai noderīgu viņš nav nobriedinājis sakņu un augļu dārzā, izaudzējis mežā un pļavā, sanesis bišu stropos.
Tādēļ neesi slinks – ej laukā, meklē, plūc un ievāc, baudi uzreiz vai paglabā gada tumšajiem mēnešiem, kad vīrusi un citi slimību ierosinātāji tiecas pārbaudīt, cik stipra ir mūsu imūnsistēma.
Vitamīni uz šķīvja
"" Ieva Virza norāda, ka šobrīd lielu daļu labām organisma aizsargspējām tik nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu iespējams uzņemt ar vietējiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tas īpaši attiecas uz bērniem, kuriem imūnā sistēma vēl nav nostabilizējusies, un senioriem, kuru vielmaiņa strādā lēnāk.
"Pirmkārt, askorbīnskābe jeb C vitamīns. Profilakses nolūkā uzņemamais daudzums bērniem ir no 100 līdz 400 mg, pieaugušajiem – no 500 līdz 1000 mg dienā. Dabiskie C vitamīna avoti ir svaigi augļi un dārzeņi, piemēram, sarkanā paprika, upenes, zemenes, dzērvenes, smiltsērkšķi, pīlādži, spināti, dilles, loki, sīpoli, pētersīļi, brokoļi, kāposti, it īpaši skābētie, pīlādži, āboli.
Otrkārt, normālai imūnās sistēmas darbībai nepieciešams A vitamīns, kura provitamīnu – beta karotīnu – lielā daudzumā satur burkāni, ķirbji, zaļie lapu salāti, loki, skābenes, tomāti, aprikozes, mežrožu paaugļi, smiltsērkšķu ogas un citi krāsainie augļi un dārzeņi. Bērniem dienā vajadzētu uzņemt ap 1 mg, pieaugušajiem 2–4 mg šī vitamīna.
Tas ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, tādēļ, piemēram, dzerot svaigi spiestu burkānu sulu, tajā jāiepilina nedaudz augu eļļas. Treškārt, E vitamīns, kas tāpat kā askorbīnskābe ir antioksidants un kam ir nozīmīga loma imūnās sistēmas funkciju nodrošināšanā. Bērniem atkarībā no vecuma šī vitamīna dienas deva ir 3–12 mg, pieaugušajiem – ap 12 mg. E vitamīns ir daudzos pārtikas produktos – riekstos, mandelēs, zaļajos zirnīšos un citos pākšaugos, dažādu šķirņu kāpostos, paprikā, mežrozīšu augļos un smiltsērkšķu ogās," stāsta .
Laba imūnās sistēmas darbība nav iedomājama bez minerālvielām – cinka un selēna. Tie ir spēcīgi antioksidanti, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem un aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa.
Ikdienā tos var uzņemt ar pilnvērtīgu uzturu, kurā ir iekļauti tādi pārtikas produkti kā pupas un citi pākšaugi, ķirbju sēklas, sīpoli, skābpiena produkti, liellopa, teļa un jēra gaļa, zivis.
Savukārt asinsradei – hemoglobīna veidošanai, kas iznēsā skābekli uz visām ķermeņa šūnām, kā arī imunitātes nodrošināšanai nepieciešama dzelzs. Lai gan tā vieglāk uzsūcas no dzīvnieku valsts produktiem, tā ir arī spinātos, dillēs, nātru un pētersīļu lapās, lokos, bietēs, Briseles un citu šķirņu kāpostos, tomātos, skābenēs, avenēs, zemenēs, aronijās, ābolos un bumbieros.
mežā un pļavā
Organisma aizsargspēju stiprināšanai lieti noder dažādu ārstniecisko augu tējas. Ieva Virza iesaka profilaktiski lietot ehinācijas, Islandes ķērpja, augu maisījumu tējas, kuras paredzētas imunitātes stiprināšanai.
Savukārt fitoterapeits Artūrs Tereško profilaktiski iesaka lietot dabas līdzekļus, kas stimulē imūno sistēmu un ierobežo vīrusu vairošanos, ja nu tie nonākuši organismā. Šāda iedarbība piemīt radiolām, čīkstuļu laimiņiem, citronliānām, ceļmallapām, bērza lapām. Lielisks līdzeklis ir mežrozīšu paaugļu tēja, kas satur daudz dažādu vitamīnu, kuri stiprina imunitāti.
Viņa veidotajā tējā imunitātes stiprināšanai ir vīgriezes un liepas ziedi, ugunspuķes laksti, avenes un salvijas lapas, kā arī Islandes ķērpis un ehinācija.
Artūrs Tereško uzskata, ka normāla imūnās sistēmas darbība lielā mērā atkarīga no kuņģa un zarnu trakta un tur mītošajām baktērijām. Ja to līmenis samazinās, piemēram, pēc lietošanas, cieš arī organisma aizsargspējas, cilvēks sāk biežāk slimot, tādēļ ļoti svarīgi atjaunot normālu zarnu mikrofloru.
Viens no dabiskiem līdzekļiem ir nātru sēkliņas. Izžāvētās sēkliņas var droši pievienot uzturam, piemēram, putrām, bet smagākos gadījumos apliet ar 60–70 0C karstu ūdeni un lietot pa ēdamkarotei trīs reizes dienā pirms ēšanas. Šim pašam nolūkam var izmantot ar ceļmallapu sēklas, tika deva mazāka – pa tējkarotei trīs reizes dienā.
Lielajās nātrēs vispār C vitamīna ir vairāk nekā upenēs un karotīna – vairāk nekā burkānos, tādēļ nātru preparātus lieto hronisku saslimšanu gadījumos, kad organisma aizsargspējas ir pazeminātas. Tā iekļauta arī Artūra Tereško veselības tējas sastāvā, kas stimulē organisma imunitāti aizsardzībai pret ļaundabīgām saslimšanām.
Fitoterapeits norāda, ka stiprai imunitātei svarīgi stimulēt asinsķermenīšu veidošanos, piemēram, dzerot lakaču tēju.
Der atcerēties, ka žeņšeņs, eleiterokoks, leizeja, rožainā radiola jeb zeltsakne ir adaptogēni, kas paaugstina organisma pretošanās spējas gan nelabvēlīgai ārējai videi, piemēram, karstumam, gan stresam, kurš, kā zināms, vājina imunitāti. Šo augu ekstrakti atrodami daudzu tonizējošu uztura bagātinātāju sastāvā.
Uzlāde no bišu stropa
Apiterapija ir medus un citu bišu produktu – propolisa, peru pieniņa, ziedputekšņu, bišu maizes – lietošana veselības saglabāšanai un dažādu slimību ārstēšanai.
Kopš seniem laikiem tie, it īpaši bišu māšu peru pieniņš, lietoti imunitātes stiprināšanai. Izpētīts, ka peru pieniņa sastāvā kopumā ir vairāk nekā 20 aminoskābes (olbaltumvielas), virkne minerālvielu, deviņi B grupas vitamīni, kā arī citas bioloģiski aktīvas vielas. Bišu māšu peru pieniņu var uzņemt kā ekstraktu, kas iestrādāts kapsulās. Kapsulās fasēta peru pieniņa profilaktiskā deva ir 200–300 mg dienā. Profilaksei to iesaka lietot ziemā un pavasarī trīs nedēļu kursa veidā, kā arī pēc pārslimotām infekcijas slimībām vai kursa.
Pēc pārslimotas smagas slimības, kad organisms ir ļoti novārdzis, bišu māšu peru pieniņu var lietot kursa veidā ik pēc diviem mēnešiem.
Tiem, kuri mēdz bieži slimot, ieteicams lietot propolisu 1–3 mēnešus kursa veidā, piemēram, ik rītu uzpilinot uz cukura 25 pilienus propolisa šķīduma spirtā. Ja imunitāte ir ļoti vāja, to var darīt divas reizes dienā. Lietojot propolisa šķīdumu eļļā, deva – viena tējkarote stundu pirms vai stundu pēc ēšanas.
Latvijas Jūras medicīnas centra neiroloģe, apiterapeite Maruta Solvita Naudiņa stāsta, ka propoliss satur virkni spēcīgu, organisma dziedināšanai un atjaunošanai nepieciešamu vielu – flavonoīdus, vitamīnus, ogļhidrātus, minerālvielas, mikroelementus.
Pats vienkāršākais tā lietošanas veids – košļāt propolisa gabaliņus vai arī tos sasmalcināt, ūdens peldē izkausēt, sajaukt ar medu un lietot pa tējkarotei divas trīs reizes dienā – gan garšīgi, gan veselīgi.
ŠIS TAS PAR VITAMĪNIEM
🫐 Organismā neveidojas C vitamīna rezerves, tāpēc dārzeņi, augļi vai ogas jāēd katru dienu.
🫐 Smēķētājiem tie jāapēd lielākā daudzumā nekā nesmēķētājiem, jo smēķēšana veicina brīvo radikāļu veidošanos un C vitamīna deficītu.
🫐 Vitamīnu, it īpaši C, daudzumu dārzeņos, augļos un ogās samazina termiskā apstrāde, it īpaši augstā temperatūrā, atkārtota sildīšana, vārīšana vai sautēšana traukā bez vāka, ilgstoša uzglabāšana nepiemērotos apstākļos, piemēram, tiešos saules staros.
🫐 Lai samazinātu vitamīnu zudumu, labāk tos gatavot mazā ūdens daudzumā, slēgtā traukā vai tvaicēt.
🫐 Visvērtīgākie ir svaigie un saldētie dārzeņi, augļi un ogas.
🫐 Lai nezaudētu vitamīnus, augļus, ogas un dārzeņus vajag sasaldēt ātri, bet atlaidināt lēnām.
🫐 Saldētavā dārzeņus un garšaugus var uzglabāt līdz gadam, augļus un ogas – līdz 9 mēnešiem.
🫐 Antioksidantu īpašības piemīt ne tikai C un E vitamīnam, A vitamīnam un provitamīnam beta karotīnam, bet arī dažādiem karotinoīdiem, piemēram, luteīnam, likopēnam.
🫐 Luteīns atrodams spinātos, salātos, kolrābjos, kacenkāpostos, kliņģerīšu ziedlapās, bet likopēns – tomātos un paprikā.
🫐 Svarīgu aizsardzības funkciju pret brīvajiem radikāļiem veic arī bioflavonoīdi – kvercitīns, rutīns un citi, kuri ir sīpolos, ķiplokos, aronijās, brūklenēs, dzērvenēs, vīnogās, pīlādžu ogās un mežrozītes paaugļos, un antocianīni (mellenēs, zilenēs).
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs.
