Valsts kvotas ir beigušās, jo pacientu ir vairāk nekā piešķirtais finansējums. Tas nozīmē, ka virkne līdz šim valsts apmaksātu pakalpojumu nu kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Tie, kuri var, maksā par vizīti paši, tie, kuri nē - iestājas garās gaidītāju rindās un cer, ka pie ārsta tiks nākamajā gadā.
"Krasi ceļas stacionēto pacientu skaits. Pirmkārt, nevar laicīgi saņemt ambulatoro izmeklējumu vai konsultāciju. Tas, savukārt, ir liels slogs uz neatliekamo palīdzību, kur mēs arī jau saņemam signālus, ka ir pārstrādes," komentē Marika Jermaševiča, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle.
Šajā situācijā visreālākais būtu finansējuma pārdalīšana. Proti, no programmām, kur nauda palikusi pāri, kaut daļu iedot programmām, kur naudas vairs nav. Tad visiem būtu labi, taču Nacionālais veselības dienests šādu ideju neatbalsta.
"Ja finansējums nav pietiekams, tad viņu var pārbīdīt no vienas puses uz otru, bet viņš tik un tā būs nepietiekams. Savukārt, runājot par stacionāro finansējumu, kas ir neapgūts šī gada laikā, tas tiek novirzīts neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai," stāsta Baiba Bērziņa, Nacionālā Veselības dienesta Ambulatorās nodaļas vadītāja.
Slimnīcā uzsver, ka vairākos pakalpojumos kvotu trūkums ir jau gadiem ilga problēma. Piemēram, Gulbenē pieraksts uz datortomogrāfiju ir jau divus gadus uz priekšu. Tikmēr Nacionālais Veselības dienests uzsver, ka šogad plānotais finansējums valstī kopumā ir par 14 procentiem lielāks nekā pērn.
Tāpat valstī nav izveidota vienota pieteikšanās rindu sistēma. Pacients uz vienu un to pašu izmeklējumu var pieteikties kaut vai piecās ārstniecības iestādēs, līdz ar to visās šajās slimnīcās intervāls būs aizņemts, tāpēc arī pacienti šobrīd tiek aicināti būt līdzatbildīgi un pierakstu, kurš vairs nav nepieciešams, laicīgi atteikt, dodot iespēju tikt pie ārsta kādam citam.
