“Kolnasāta” ir vienīgais priesterim veltītais muzejs Latvijā dzimtajās mājās. Ierīkots garīdznieka, politiķa, literāta, kultūras un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna dzimtajās mājās Rēzeknes novadā, Sakstagalā, Kalna ielā 3. Francis Trasūns šeit ir pavadījis savu bērnību. Trasūns dzīves mērķis jau kopš skolas beigšanas bija kalpot savai tautai, celt tās labklājību. Teoloģisko izglītību ieguva Jelgavā un Pēterpilī, bija viens no pirmajiem latgaļu saimnieku dēliem, kas varēja iegūt augstāko izglītību. XIX gadsimta beigās katoļu priesteris bija ļoti tuvs cilvēks savai tautai. Trasūns kā priesteris aicināja tautiešus mācīties. Viņš aicināja pierakstīt tautasdziesmas Latgalē, aizsāka tautasdziesmu vākšanas tradīciju. Daudz runāja un diskutēja ar saviem baznīcēniem.
Trasūns tika mētāts no draudzes uz draudzi, vara vēlējās viņu parādīt kā neuzticamu, taču panāca pretējo. Trasūns kļuva par populārāko priesteri Latgalē.
Trasūns bija pirmais latgalietis, kas tika ievēlēts Krievijas valsts domē, tā bija viņa pirmā politiskā pieredze. Pēc Domes atlaišanas Trasūns tika mētāts no draudzes uz draudzi, viņam pat tika liegts Vitebskas guberņā strādāt.
Trasūns bija viens no tiem, kas sasauca Rēzeknes jeb Latgales kongresu 1917. gadā aprīlī – divas dienas ar asām diskusijām, bet kongresa lēmums bija iet nākotnē kopā ar Vidzemi un Kurzemi. Trasūns jau bija sapratis, ka būs iespēja dibināt Latvijas valsti.Vairākiem kongresa dalībniekiem tika piespriests nāvessods, arī Trasūnam, bet zemnieki viņu slēpa, taču šīs slēpšanās dēļ Trasūns nepaguva uz Latvijas dibināšanas sēdi 1918. gada 18. novembrī.Trasūns ir bijis politiķis, kas ļoti iestājās par Latgali, par latgaliešu valodu, taču latgaliešu valoda kā otrā valoda palika viņa neizdarītais darbs.Pirmās Saeimas noslēgumā sākās Trasūna un arhibīskapa Antonija Springoviča nesaskaņas. Trasūns niedrei līdzi nelocījās, viņš bija gana stūrgalvīgs, viņš nepieņēma arhibīskapa uzstādījumus. Tad Trasūnu izslēdza no baznīcas. Tas viņam bija pārāk liels trieciens. Viņš nodibināja Latgales demokrātisko partiju. Otrās Saeimas vēlēšanās Trasūns izrādījās populārākais politiķis Latvijā, jo tā laika vēlēšanu likums atlāva sarakstiem pierakstīt arī citu sarakstu deputātu kandidātus. 1926. gada lieldienās Trasūnu izraidīja no Jēkaba baznīcas, tas viņam bija pārlieku liels trieciens un trešajās lieldienās viņš mira. Trasūns apglabāts Brāļu kapos Rēzeknē.Trasūns ir atstājis savas pēdas arī literatūrā – rakstījis stāstus, fabulas, drāmu un dzejoļus.Stāsts par Franci Trasūnu ir aicinājums braukt uz Rēzeknes rajonu, Sakstagalu, uz Franča Trasūna muzeju “Kolnasāta”.
