Tikai 4% iedzīvotāju ir droši, ka spētu atpazīt miokarda infarkta simptomus, kā arī pauž gatavību sniegt palīdzību līdzcilvēkam ar šādiem simptomiem, uzsver eksperti, atklājot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņu “Klausi sirdi!”.
Kampaņas mērķis ir sekmēt sabiedrības zināšanas par infarkta simptomiem, to atpazīšanu un pareizu rīcību infarkta gadījumā, kā arī akcentēt fizisko aktivitāšu nozīmi fiziskās labsajūtas veicināšanā un sirds slimību risku mazināšanā.
Kardiologs, profesors Andrejs Ērglis uzsver: “Būtiskākais, kas ir katra cilvēka spēkos, lai mazinātu infarkta risku, ir rūpes par savu fizisko un mentālo veselību – nesmēķēt, atcerēties par fiziskajām aktivitātēm, zināt un kontrolēt holesterīna līmeni un asinsspiedienu, ēst pareizi un sabalansēti, sekot līdzi svaram un cukura līmenim asinīs. Ievērot “lielo septītnieku” veselīgai dzīvei. Ja ievērosim vismaz lielāko daļu no šiem ieteikumiem, infarkta risks jau būtiski mazinās”.
“Pērn tie bija vairāk nekā 1500 izsaukumi jeb vidēji četri gadījumi ik diennakti, kur ar ieslēgtām bākugunīm steidzāmies pie cilvēkiem, kad viņa dzīvību vēlas laupīt infarkts.
Mūsu pieredze rāda, ka pacienti nereti infarkta simptomus neuztver nopietni un dažkārt pie mediķiem vēršas novēloti.
Tāpat katru diennakti izsaukumos sastopam cilvēkus, kuriem jau reiz ir bijis infarkts, bet kuri nelieto ikdienā un krīzes brīžiem paredzētos medikamentus, ko viņiem noteicis un izrakstījis ārsts. Rūpes par savu veselību, kā arī ģimenes ārsta norādījumu ievērošana ir izšķiroši svarīga ikvienam, lai nevajadzētu sastapties ar dzīvības laupītāju – infarktu. Bet izšķiroši svarīga tā ir cilvēkiem, kuriem jau reiz ir bijis infarkts vai ir kāda sirds un asinsvadu saslimšana,” stāsta NMPD mediķe, anestezioloģe-reanimatoloģe Inga Nurka.
SPKC speciāliste Laura Maļina uzsvēra: “Socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka aizvien nepieciešams pilnveidot sabiedrības zināšanas un izpratni gan par miokarda infarkta simptomu atpazīšanu, gan palīdzības sniegšanu. Ņemot vērā, ka palīdzības sniegšanai infarkta gadījumā liela nozīme ir laikam, attiecīgi, cik ātri tiek sniegta šī palīdzība, ir būtiski, lai ikviens no mums spēj identificēt un atšķirt miokarda infarkta simptomus.”.
Statistika runā pati par sevi!SPKC veselības veicināšanas koordinētāja Laura Maļina informēja, ka sirds un asinsvadu slimības gan Latvijā, gan pasaule ir izplatītākais nāves cēlonis, un ik gadu Latvijā no tām mirst apmēram 15 000 cilvēku.
Pērn miokarda infarkts bija nāves cēlonis 922 cilvēkiem, no kuriem 498 bija vīrieši, bet 424 sievietes. Savukārt 123 cilvēki bija vecumā līdz 60 gadiem.
Aptaujas dati liecina, ka 81% respondentu zina, ka miokarda infarkts ir pēkšņa un kritiska asins plūsmas samazināšanās kādā sirds muskuļa daļā. Tomēr 19% jauc miokarda infarktu ar insultu - 11% no tiem norāda, ka tas ir asins izplūdums smadzenēs, bet 8% uzskata, ka tas ir akūts stāvoklis, kurā cilvēks nevar pakustināt vienu ķermeņa pusi.
Jautājot par to, kādas sāpes raksturīgas miokarda infarktam, 37% respondenti norāda, ka tās ir dedzinošas, žņaudzošas un plēsošas sāpes krūtis, 55% uzskata, ka tās ir jebkuras minētās sāpes, kas ir pēkšņas, bet 8% - izstarojošas sāpes no krūtīm uz citu ķermeņa daļu.
Gandrīz katrs trešais respondents jeb 29% atzīst, ka viņi nespētu sniegt palīdzību pirmo cilvēkam ar miokarda infarkta simptomiem, jo viņi nav zinoši.
Tikai 4% atbildējuši, ka viņi zina simptomus un būtu gatavi izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet 67%, lai arī nepārzina simptomus, tomēr aizdomu gadījumā izsauktu palīdzību. Maļina informēja, ka vīrieši ir nedaudz zinošāki nekā sievietes.
Vairums iedzīvotāju jeb 87% zina, ka miokarda infarkta risku iespējams mazināt, regulāri pārbaudot asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni, ievērojot sabalansētu uzturu, uzturot optimālu ķermeņa svaru, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un atsakoties no kaitīgiem ieradumiem.
Tikai 4% respondentu uzskata, ka risku var mazināt, regulāri pārbaudot asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni,
vēl 4% uzskata, ka būtu jāatsakās no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida, trekniem ēdieniem, bet 5% uzskata, ka vajag ikdienā lietot sabalansētu uzturu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, uzturēt optimālu ķermeņa svaru.
