Tiklīdz runa par slimnīcu būvniecību, tā briesmīgs skandāls. Medicīnas personāla pastāvīgi trūkst, ārsti un medmāsas cieš no izdegšanas, no maza atalgojuma. Nepieklust pacientu vaimanas pēc savlaicīgas kvalitatīvas medicīniskās palīdzības. Cilvēki nīkst rindās slimnīcu koridoros, ciešot sāpes, bet uz nokļūšanu pie speciālista, lai veiktu izmeklējumus, jāgaida mēnešiem ilgi.
Vai nav pēdējais brīdis slimnīcu pārvaldībā izsludināt ārkārtas stāvokli jau tagad, citādi X stundā var būt jau par vēlu? Bez veselības ministra apņēmīgas iesaistes problēma uzvērpsies kā sniega bumba, kas milzu ātrumā trauksies mums virsū, un to vairs nespēs apturēt pat premjeres Evikas Siliņas izlēmīgā rīcība.
Nespēja tikt galā ar ilgtermiņa projektiem
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) jaunie korpusi nav nodoti ekspluatācijā. Būvniecības process nenotiek pēc grafika, taču notiek biežas valdes un padomes maiņas, juridiskie strīdi, neatrisināti iepirkumi. Vienā no PSKUS jaunbūvēm konstatēts pelējums, kas radies nesaimnieciskuma dēļ.
Nupat no amata atkāpies RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, kuram jau ilgstoši bijušas nesaskaņas ar RAKUS padomi.
Centrālo slimnīcu ķezas met ēnu uz visu sistēmu. PSKUS un RAKUS kā nacionāla līmeņa ārstniecības iestādes nosaka veselības aprūpes sistēmas kopējo kapacitāti un reputāciju. Ja to darbs ir paralizēts vai ierobežots, cieš arī pakalpojumu pieejamība reģionos - gan tieši (pārpildītas slimnīcas), gan netieši (zaudēta uzticība reformām).
Vājā pārvaldība un būvniecības haoss kavē līdzīgu projektu īstenošanu arī reģionos. Ja netiek efektīvi īstenoti būvprojekti Rīgā, kur koncentrēti lielākie resursi un personāls, tad tas rada vēl lielāku pesimismu par iespēju veiksmīgi attīstīt vai modernizēt slimnīcas reģionos - piemēram, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, kur nepieciešama infrastruktūras atjaunošana.
Jauno korpusu nepieejamība palielina slodzi esošajiem resursiem. Mediķiem PSKUS un RAKUS jāturpina darbs nepietiekamās un novecojušās telpās.
Rehabilitācijas un modernās aprūpes telpas paliek nepieejamas: jauno slimnīcu ēku kavēšanās liedz pacientiem pieeju mūsdienīgai rehabilitācijai un specializētai aprūpei.
Būvniecības aizkavēšanās ietekmē pacientu plūsmu visā sistēmā: neatvērtie jaunie korpusi neļauj pārstrukturēt pacientu plūsmu, rezultātā saglabājas vai palielinās rindas.
Būvēt var, bet naudas nav
Vēža pacienti ceļ trauksmi, ka apdraudēta Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) - valstī vadošās vēža pacientu ārstniecības iestādes - gadiem ilgi gaidītā rekonstrukcija. Tās īstenošanai var nepietikt naudas. Brīdī, kad jau plānojuši sākt pārvākties uz pagaidu telpām, kamēr LOC notiek remonts, saņēmuši ziņas, ka ministrija plāno vērienīgas naudas pārdales.
Proti, plānots paprasīt atpakaļ iepriekš piešķirto Stradiņa slimnīcas plānotās B korpusa būvniecības finansējumu, lai varētu pabeigt bēdīgi slavenā A2 korpusa noslēguma darbus. Tas nozīmē, ka Austrumu slimnīcai visām ilgi plānotajām iecerēm naudas nepietiks. Un varētu ciest tieši vēža pacienti.
Pārslodze un izdegšana
Kamēr slimnīcu vadība netiek galā ar būvniecību, medicīnas iestādēs pastāv personāla trūkums, pārslodze, nepietiekams atalgojums. Kritiska pārslodze ir “pīķa stundās” - vienā stundā RAKUS uzņemšanā nonāk līdz pat 40 pacientiem, no kuriem aptuveni 10 dzīvībai bīstamā stāvoklī - tas pārsniedz mediķu reālo kapacitāti un rada izdegšanas risku.
Mediķi PSKUS un RAKUS strādā ar nepietiekamu cilvēkresursu atbalstu un ierobežotu aprīkojumu, kas apdraud gan pacientu aprūpes kvalitāti, gan pašu mediķu veselību.
Pieaugošs personāla trūkums un noslodze pastāv arī reģionos. Reģionālajās slimnīcās, tostarp Dobelē, pieaug mirstība, ko daļēji izraisa nepietiekams mediķu skaits un infrastruktūras novecošana.
Zems atalgojums un nestabila darba vide kavē jauno speciālistu ienākšanu nozarē un veicina mediķu aizplūšanu uz ārzemēm vai privāto sektoru.
Kā norādījis amatu pametušais N. Staņēvičs, personālam ir būtiski strādāt jaunās, mūsdienīgās un drošās telpās - tas ietekmē gan noturību, gan sniegto aprūpi, taču realitāte ir pretēja.
Nav gatavības X stundai vai jaunai pandēmijai
Daudzās medicīnas iestādēs trūkst telpu un higiēnas standartu. Fiziski nolietotas telpas, netīras labierīcības, pelējums un nepiemērotas ventilācijas sistēmas ietekmē gan mediķu darbu, gan pacientu drošību.
RAKUS un PSKUS esošās ēkas nav gatavas X stundai - karadarbībai vai jaunam pandēmijas vilnim.
Pacienti spiesti gaidīt 30-40 minūtes automašīnās vai uzņemšanas gaitenī, jo nav brīvu gultasvietu - tas apdraud gan veselību, gan cilvēka cieņu.
Uzgaidāmās telpas un palātas neatbilst mūsdienu prasībām - piemēram, tualetes bez slēdzenēm ietekmē pacientu drošību un pašsajūtu.
Ambulatorās vizītes jāgaida mēnešiem, savukārt PSKUS uz magnētisko rezonansi jāgaida gads vai pat divi - savlaicīga diagnostika un ārstēšana netiek nodrošināta.
Jānodod slimnīcu būvēšana VNĪ
Par to, kāda ir situācija un iespējamie risinājumi, “nra.lv” aptaujāja virkni mediķu.
Saeimas deputāte, ārste Ingrīda Circene (JV) sarunā ar “nra.lv” sacīja: “Es jau gadu cīnos par to, ka no lielajām slimnīcām visi būvniecības objekti ir jāpārņem valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamo īpašumi” (VNĪ). Beidzot attiecīgi grozījumi Ārstniecības likumā top Saeimā un, ceru, tuvākajā laikā tiks pieņemti. Jo šāda situācija, kāda ir pašlaik, nav pieņemama - slimnīcu vadībai ir jārūpējas par pacientu ārstēšanu, arī par objektu apsaimniekošanu, taču ne par celtniecību, jo slimnīcās nav šīs jomas ekspertu un vadītāju ar pietiekamu kompetenci būvdarbu uzraudzībā.”
Profesors, kardiologs Andrejs Ērglis par slimnīcu vadību nespēju tikt galā ar celtniecību sacīja, ka “tas ir ļoti sarežģīti un nav balts un melns”, tomēr ticamākais risinājums laikam būs būvniecības procesu uzraudzību nodot VNĪ. “Tas nav vienas dienas lēmums un ir briedis jau kādu laiku. Nākas atzīt, ka slimnīcām nav būvniecības kapacitātes. Tad ir jātur ļoti profesionāls birojs, lai tādus objektus uzceltu. Ar būvniecību jānodarbojas profesionālai organizācijai. Medicīnai tur ir jābūt tuvu klāt, bet tas nav mediķu uzdevums būvēt objektus,” atzina A. Ērglis.
Padomju kolhoza cūka labi nebarojas
“Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds pauda, ka tas, ka lielo slimnīcu būvniecības objekti ir aizkavējušies un neveiksmīgi, ir zināms fakts. “Labāka situācija ir Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur būs bijusi labāka pārvaldība. Bet privātajā sektorā nav problēmu - ja ir kaut ko nolemts būvēt vai rekonstruēt, tad tas tiek izdarīts ātri. Atšķirība ir domāšanā, pieejā, ir pilnīgi cita atbildība. Tāpēc it citi rezultāti. Privātam uzņēmējam tā ir viņa nauda, ja viņš rīkosies bezatbildīgi, tad cietīs zaudējumus.
Arī privāto medicīnas iestāžu vadītāji nav būvniecības eksperti, taču viņi prot piesaistīt ekspertus, kas būvniecību uzrauga un prot novest būvniecību līdz galam. Tādi veiksmīgi piemēri ir Mikroķirurģijas centrs, ARS, Jūras medicīnas centrs, mūsu “Veselības centrs 4”. Šie piemēri rāda, kā būvniecība notiek kapitālismā un tirgus ekonomikā, turpretī RAKUS un PSKUS korpusus būvē kā sociālismā un plāna ekonomikā. Būtībā līdzīgi tas notiek arī ar “airBaltic” vadību un “Rail Baltica” būvniecību. Pat ļoti labi atalgoti vadītāji rīkojas tā, ka rezultāts ir katastrofāls. Tā ir publiskā sektora pārvaldības problēma. VNĪ darbinieki, protams, ir prasmīgāki, bet arī viņiem visādi ir gājis ar teātru rekonstrukciju.
Tā ir problēma, kas atgādina padomu sociālistisko republiku - ierēdņu aparāts kopā ar politiskajiem spēkiem vada valsti, šķērdējot līdzekļus, ko saražojuši uzņēmēji, nodokļu maksātāji,” sacīja M. Rēvalds.
Ārsti vecāki nekā Eiropā vidēji
Veselības aprūpes problēmas nav tikai būvniecība, bet arī ārstu trūkums. M. Rēvalds sacīja, ka nevar teikt, ka ārsti dzīvotu trūkumā - kovida laikā algas mediķiem, kas strādāja virsstundas, bija lielākas nekā IT nozares speciālistiem un arī tagad nav mazas. “Tomēr, neskatoties uz to, mediķu trūkst. Ārstiem ir labāk, taču medicīnas māsām, ārstu palīgiem algas nav pietiekamas, un šo speciālistu pietrūkst.
Ārstu sertifikācija ir lielā mērā ārstu sabiedrisko organizāciju rokās, taču ārstiem pastāv dažādi ierobežojumi, kādu nav citās valstīs. Piemēram, endoskopijas veikšanai citur nav nepieciešams speciāls sertifikāts, kāds ir vajadzīgs Latvijā, ehokardiogrammām tāpat. Šis apstāklis vēl vairāk samazina pacientu iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem.
Ārstu skaits attiecībā pret iedzīvotājiem ir mazāks nekā ES vidējais, tomēr tas nav ļoti kritiski. Kritiskāk ir tas, ka ārstu vidējais vecums ir daudz lielāks nekā ES, kas nākotnē var radīt ārstu skaita samazināšanos,” bažījas M. Rēvalds.
Rindas pie ārstiem M. Rēvalds skaidro ar to pašu, ka ārstu ir par maz.
Circene redz izeju obligātajā veselības apdrošināšanā
I. Circene uzskata, ka daudz problēmu medicīnas nozarē varētu atrisināt, ja tiktu ieviesta obligātā veselības apdrošināšana.
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, Latvijā veselības aprūpe pienākas 2,3 miljoniem cilvēku, taču, reāli saskaitot iedzīvotājus, patiesais skaits ir par pusmiljonu mazāks: “Par viņiem tiek maksātas kapitācijas naudas, viņi jebkurā brīdī var atbraukt uz Latviju un visu saņemt. Vienalga, vai viņš ir ēnu ekonomikā vai dzīvo ārzemēs, viņiem viss pienākas. Un tikko sāk runāt par to, ka ir vajadzīga obligātā veselības apdrošināšana, tā visiem kājas trīc, un pieņemt lēmumu neviens nav spējīgs gadu desmitiem. Tā arī pašlaik lēmums ir iestrēdzis koalīcijā, jo partija “Progresīvie” ir pret,” ar nožēlu pauda I. Circene.
Speķis ledusskapī un taukaini pirksti
Skeptiskāk par slimnīcu būvobjektu nodošanu VNĪ un kritiski par Veselības ministriju izsakās ārsts Pēteris Apinis: “Vairums Latvijas iedzīvotāju nesaprata, kas tās par kustībām - pagrābt vienu fondu naudu no PSKUS, atdot RAKUS, daļu RAKUS paredzētās celtniecības naudas nodot jaunas aparatūras iegādei citām slimnīcām, tad atkal RAKUS Onkoloģiskā centra remonta naudu pārmest uz PSKUS. Ir tāda sena Odesas gudrība: "Ja tu izņem speķi no ledusskapja, bet pēc tam atliec atpakaļ, speķis paliek tas pats, bet pirksti - ar taukiem." Šobrīd naudas cilāšana no vienas slimnīcas konta uz otru ir šī pati speķa ņemšana no ledusskapja un likšana atpakaļ vai citā ledusskapī. Tikai šī cilāšana kļuvusi par ikdienišķu nodarbību, jo ēst jau gribas katru dienu gan ministra birojam, gan ierēdņiem.” Pēc P. Apiņa teiktā, “pilnīga bezdarbība un rosības imitācija Veselības ministrijā Latvijai izmaksājuši un vēl izmaksās simtus miljonu. Tā ir (Eiropas - patiesībā mūsu pašu) nauda, kas varēja ienākt mūsu ekonomikā, līdz ar celtniecības darbos nodarbināto ļaužu algām - nodokļos, bet Latvijai tiktu modernas slimnīcas. Toties Veselības ministrija pēdējā laikā bez konkursa (uzsvars uz "bez konkursa") ir iecēlusi medicīnas kapitālsabiedrību padomēs un valdēs, dažādu ministrijai pakļautu institūciju vadībā vairāk ļaužu nekā visi iepriekšējie ministri kopā. Ministrs publiski sapņo par reģionālo slimnīcu pārņemšanu ministrijas kontrolē, lai varētu iecelt valžu locekļus arī tur. Un tikai skauģi runā, ka ministrs un viņa birojs gādā dāsni apmaksātas darba vietas sava politpulciņa ļaudīm, bet visiem, ko ceļ amatos, rūpīgi piesaka atbalstīt ministru politiskajās peripetijās. Te nu teikšu ko pilnīgi pretrunīgu. Gana labi pazīstu Hosamu Abu Meri, lai apgalvotu, ka viņš patiesībā vēlas darīt labus darbus un labprāt būtu uzbūvējis gan jaunos Stradiņa slimnīcas korpusus, gan Infektoloģijas un ftiziatrijas centru RAKUS. Tātad ir ļaudis veselības vai vienotības jomā, kas ministram vienkārši neļauj to izdarīt un visu laiku pārceļ naudu no vienas kabatas otrā jeb speķi - no viena ledusskapja otrā, kārtīgi nolaizot pirkstus. Vai var uzbūvēt gan Stradiņa slimnīcas korpusus, gan Infektoloģijas centru? Var. Atdodot slimnīcas privātā partnerībā Latvijas privātas medicīnas konsorcijam vai arī - nododot Latvijas Universitātei vai Rīgas Stradiņa universitātei”.
Vai iezīmējas risinājumi?
Cita starpā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pagājušajā trešdienā izskanēja konceptuāls atbalsts iecerei ļaut nodot Veselības ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvaldīšanā, uzticot šai valsts kapitālsabiedrībai arī veselības aprūpes sistēmas objektu būvniecības organizēšanu.
Ieceri konceptuāli atbalstīja gan Veselības un Finanšu ministrija, gan VNĪ. Saeimas Juridiskā biroja ieskatā šādu īpašumu nodošanu kapitālsabiedrībai jau pieļauj Publiskās mantas izšķērdēšanas likums, tādēļ papildu grozījumi citos likumos nav nepieciešami.
Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) sacīja, ka šis būs politisks lēmums un tas likumā tiks nostiprināts stingrāk. Viņš norādīja, ka arī valdībā var būt diskusijas, taču, ja Saeima kā likumdevējs savu nostāju jau ieraksta likumā, tas padara jautājumu nopietnāku un grūtāk maināmu.
Jau pērn oktobrī VNĪ pārstāvji pauda, ka potenciāli varētu un, iespējams, būtu gatavi uzņemties arī "Sirds mājas" projekta pārraudzību.
