Ukrainas veselības aprūpe šobrīd saskaras ar nopietnām sistēmiskām problēmām, kas ir gan karadarbības, gan citu faktoru determinētas. Ukrainas sabiedrības veselības problēmas un risinājumi mums ir jāpēta un jāanalizē, un es ceru, ka vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju šīs rindas izlasīs un kaut kādu informāciju gūs.
Karadarbība Ukrainā ir izraisījusi milzu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, kā arī palielinājusi nepieciešamās medicīniskās palīdzības apjomu. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) datiem, līdz 2024. gada vidum reģistrēti vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju nāves gadījumu, bet vairāk nekā 15 000 ir ievainoti. Pēc ANO datiem, vairāk nekā 5,3 miljoni cilvēku ir pārvietoti iekšzemē un vairumam no viņiem ir ierobežota piekļuve veselības aprūpei un pamata medicīniskajiem pakalpojumiem.
Tiek lēsts, ka vairāk nekā 50% Ukrainas iedzīvotāju piedzīvo psiholoģiskas problēmas, piemēram, trauksmi un posttraumatiskā stresa sindromu. Pašreizējo situāciju Ukrainā mēs varētu dēvēt par garīgās veselības krīzi, ko nosaka kara rētas. Miljoniem cilvēku ir piedzīvojuši traumu, zaudējumus un pastāvīgu baiļu sajūtu. Cilvēki ir piedzīvojuši bombardēšanu, apšaudes, tuvinieku nāvi, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un citus šausminošus notikumus. Milzīgu stresu un neziņu par nākotni radījusi bēgļu krīze, jo miljoniem ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un meklēt patvērumu gan citās valstīs, gan savās mājās. Tiem, kas palikuši savās mājās, ir jādzīvo pastāvīgā bailēs un neziņā. Karš ir iznīcinājis infrastruktūru, atņēmis darbu un izraisījis ekonomisko krīzi, kas vēl vairāk pasliktina cilvēku psiholoģisko stāvokli. Galvenās psihiskās veselības problēmas Ukrainā šobrīd ir depresija, trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms, kā arī alkoholisma un narkomānijas pieaugums. Īpaši satraucoša informācija ir par bērnu psihiskās veselības problēmām Ukrainā, jo bērni ir īpaši neaizsargāti pret kara ietekmi. Kara psiholoģiskās rētas dziedē lēni, un atveseļošanās process būs ilgs.
Iedzīvotāju pārvietošanās, jo īpaši pārvietošana, ir saistīta ar augstāku saslimstību, īpaši ar infekcijas slimībām. Kaut publikācijas par infekcijas slimību pieaugumu Ukrainā nav viennozīmīgas, ir skaidrs, ka pieaug tuberkulozes incidence. Jādomā, ka šobrīd Eiropā Ukraina ir valsts ar augstāko multirezistentās tuberkulozes izplatību. 2022. gadā tika reģistrēti aptuveni 17 000 jaunu tuberkulozes gadījumu. Par 2023. gadu dati ir ļoti atšķirīgi.
Karadarbība ir ietekmējusi vakcinācijas procesus. Vakcinācijas kampaņas bērniem ir būtiski traucētas, palielinot difterijas, masalu un citu slimību risku. Arī pirms kara Ukrainā vakcinācijas līmenis bērniem pret masalām bija tikai 81%, bet šobrīd tas ir ievērojami krities. Kaut dati par saslimstību un vakcināciju pret Covid-19 ir atšķirīgi, varam izdarīt secinājumus, ka karš ir traucējis vakcināciju pret Covid-19 un tās aptvere ir kritiski zema.
Otrs nozīmīgs faktors ir veselības aprūpes infrastruktūras bojājumi un speciālistu trūkums gan karadarbības zonā, gan Krievijas bombardētajās pilsētās. ANO ziņo, ka vairāk nekā 1000 veselības aprūpes iestādes (uzskaitītas tikai lielās slimnīcas, poliklīnikas, rehabilitācijas centri) ir bojātas vai iznīcinātas, kas nozīmīgi samazinājis piekļuvi medicīniskajiem pakalpojumiem. Slimnīcās ir akūts medikamentu, medicīniskā aprīkojuma trūkums. Tas ievērojami samazina sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Slimnīcās un medicīnas iestādēs ir arī izglītotu speciālistu trūkums. Daudzi medicīnas darbinieki (īpaši medicīnas māsas un fizioterapeiti) ir pametuši valsti, kas rada ievērojamu personāla nepietiekamību, īpaši sarežģītākajos reģionos.
Kā vēl viens nozīmīgs sabiedrības veselības izaicinājums Ukrainā jāmin sanitārijas nepietiekamības, dzeramā ūdens un pārtikas piegādes problēmas. Nepietiekama sanitārija un tīra ūdens trūkums palielina slimību izplatības risku, savukārt pārtikas piegāžu trūkums izraisa uztura nepietiekamību, kas īpaši ietekmē ievainojamākās iedzīvotāju grupas, piemēram, bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un hroniskus slimniekus.
Karadarbības dēļ ir izpostītas daudzas kanalizācijas un notekūdeņu sistēmas. Vairāk nekā seši miljoni cilvēku dzīvo apgabalos, kur infrastruktūras bojājumu dēļ sanitārie apstākļi ir ievērojami pasliktinājušies. Pasaules Veselības organizācija jau brīdinājusi par paaugstinātu slimību izplatības risku kara skartajos reģionos. ANO ziņojumi norāda, ka vairāk nekā 16 miljoni cilvēku Ukrainā ir piedzīvojuši ūdensapgādes pārtraukumus vai ierobežojumus. Karadarbība ir iznīcinājusi vai bojājusi daudzus ūdensapgādes objektus, īpaši konflikta zonās. 2023. gada pētījumi liecina, ka 70% iedzīvotāju Austrumukrainā ir ierobežota piekļuve tīram dzeramajam ūdenim, kas ievērojami palielina piesārņota ūdens izraisīto slimību risku. Daudzās vietās cilvēki ir spiesti izmantot šo ūdeni.
ANO Pasaules Pārtikas programmas (WFP) pārstāvji ziņo, ka vairāk nekā 9 miljoni cilvēku Ukrainā saskaras ar pārtikas trūkumu vai uztura nedrošību. Kara dēļ ir traucētas piegādes ķēdes, kas izraisa pārtikas piegāžu samazināšanos un cenu pieaugumu. Kara ietekmē daudziem cilvēkiem nav pieejama sabalansēta diēta, kas ietver augļus, dārzeņus un olbaltumvielas pietiekamā apjomā. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka vairāk nekā 14 miljoni cilvēku pārtikas jomā Ukrainā lielākā vai mazākā mērā ir atkarīgi no humānās palīdzības.
Daudzas starptautiskās palīdzības organizācijas ziņo, ka tām ir grūti piekļūt teritorijām, kurās notiek aktīva karadarbība. Šī karadarbība ierobežo humānās palīdzības sniegšanu, tai skaitā pārtikas, ūdens un sanitārijas nodrošināšanu. Hersonas un Doņeckas apgabalos vairāk nekā trim miljoniem cilvēku ir sarežģīti šo humāno palīdzību piegādāt. Humānās piegādes apgrūtina arī tas, ka Krievijas informācijas avoti izplata melīgu informāciju par to, ka šajā humānajā palīdzībā it kā ir apslēpti ieroči vai citas karadarbībai nepieciešamas lietas, bet krievu militāristi apdraud šīs humānās palīdzības konvojus.
Ķīmiskais piesārņojums ir vēl viena nopietna problēma, kas apdraud Ukrainas iedzīvotāju veselību, jo karadarbības sekas ir iznīcinātas rūpnieciskās zonas, ķīmiskās rūpnīcas. Šie incidenti ir izraisījuši toksisko vielu izplatīšanos apkārtējā vidē, kas tieši apdraud iedzīvotāju veselību. Ukraina ir valsts ar lielu rūpniecības koncentrāciju, it īpaši Donbasa reģionā, kur atrodas daudzas ķīmiskās rūpnīcas un citas bīstamas ražotnes. Kara laikā daudzas no šīm rūpnīcām ir tikušas bojātas vai iznīcinātas, izraisot ķīmisko vielu noplūdes. Starp ķīmiskajām vielām, kas ir noplūdušas, ir amonjaks, hloru saturošas vielas, sērskābe, slāpekļskābe un toksiskas gāzes. Šīs vielas ir bīstamas, jo tās var izraisīt saindēšanos, elpošanas problēmas un pat nāvi.
Ķīmiskais piesārņojums no rūpnieciskajām zonām un ķīmiskajām rūpnīcām, kā likums, nonāk ūdens avotos, upēs, ezeros un gruntsūdeņos. Donbasā ķīmisko rūpnīcu noplūdes ir saistītas ar ievērojamu gruntsūdeņu piesārņojumu. Tiek lēsts, ka vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku Austrumukrainā ir pakļauti riskam, lietojot ķīmiski piesārņotu ūdeni. Rūpniecisko avāriju dēļ ir piesārņota arī augsne, kas ietekmē lauksaimniecību un pārtikas drošību. Piesārņotā augsne Ukrainā jau šobrīd daudzkārt par daudz satur smagos metālus, piemēram, svinu, kadmiju un dzīvsudrabu, kas nonāk pārtikā un rada ilgtermiņa veselības problēmas.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 20% cilvēku, kas dzīvo konfliktu skartajās teritorijās, ziņo par elpošanas problēmām, kas saistītas ar ķīmisko piesārņojumu, un šī problēma ir īpaši aktuāla bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Kā sliktu piemēru varu minēt saindēšanās gadījumus 2022. gada vasarā Hersonas apgabalā, kas bija saistīti ar rūpniecisko avāriju. Apmēram 500 cilvēki tika hospitalizēti ar toksikozi.
Ķīmiskajam piesārņojumam ir ne tikai īslaicīgas, bet arī ilgtermiņa sekas. Toksiskie organiskie piesārņotāji un smagie metāli palielina vēža risku. ANO Vides programma (UNEP) ir sākusi programmu, lai uzraudzītu un dokumentētu ķīmiskā piesārņojuma apmērus Ukrainā, lai labāk izprastu riskus un novērtētu nepieciešamos resursus un rīcību, lai mazinātu toksisko vielu ietekmi uz veselību.
Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir sniegušas nozīmīgu palīdzību Ukrainas veselības aprūpes sistēmai jau kopš kara sākuma 2022. gadā. Šī palīdzība ir ietvērusi gan humāno palīdzību, gan apgādi ar medicīnisko aprīkojumu, gan ilgtermiņa veselības sistēmas stiprināšanu. Baltijas valstis, rēķinot uz to nacionālo kopproduktu un iedzīvotāju skaitu, ir sniegušas pašu nopietnāko un plašāko atbalstu Ukrainas veselības aprūpei.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir piegādājušas pirmās palīdzības komplektus, medikamentus, elpošanas atbalsta sistēmas, aizsargtērpus, neatliekamās palīdzības automašīnas, operāciju zāles un citas nepieciešamās iekārtas. Vairākas ES valstis (īpaši – Polija, Vācija un Francija) ir nosūtījušas medicīnas speciālistus, lai palīdzētu Ukrainas ārstniecības iestādēm. Daudzas Eiropas Savienības valstis ir uzņēmušas ievainotos un smagi slimos pacientus no Ukrainas, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo ārstēšanu, ko nav iespējams nodrošināt konflikta zonā. Grūti analizēt pieejamo informāciju, bet šķiet, ka visvairāk smagu slimnieku un ievainoto uzņēmušas Vācija un Čehija.
Eiropas Savienība kopumā ir atvēlējusi vairāk nekā 500 miljonus eiro humānajai palīdzībai Ukrainai kopš kara sākuma, no kuriem lielākā daļa ir novirzīta veselības aprūpes nodrošināšanai. Atsevišķas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas arī tiešus ziedojumus Ukrainas veselības aprūpes sistēmai. Piemēram, Dānija ir ziedojusi vairāk nekā 50 miljonus eiro Ukrainas medicīniskajai palīdzībai.
Ar "EU Civil Protection Mechanism" starpniecību ES koordinē loģistiku un palīdzības piegādes, lai nodrošinātu, ka palīdzība nonāk tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama. Šobrīd Eiropas Savienība strādā arī pie ilgtermiņa veselības aprūpes sistēmas stiprināšanas, nodrošinot Ukrainai tehnisko palīdzību un konsultācijas par veselības aprūpes reformām, kas ir īpaši svarīgas kara laikā un pēc kara.
Lai efektīvi atbalstītu Ukrainas veselības aprūpes sistēmu un nodrošinātu tās ilgtspēju, ir nepieciešams turpināt un paplašināt atbalstu vairākās jomās, īpaši jau infrastruktūras atjaunošanā un personāla apmācībā. Tā kā karadarbības radītais stress un traumas ir izraisījušas ievērojamu psiholoģisko problēmu pieaugumu, Eiropas Savienība meklē risinājumus – kā finansēt un nodrošināt plašāku psiholoģisko atbalstu un terapijas iespējas, īpaši bērniem un karavīriem. Plānots ir Eiropas Savienības atbalsts psihosociālo rehabilitācijas centru izveidei un darbībai Ukrainā. Plānots arī, ka Eiropas Savienība varētu finansēt un nodrošināt tehnisko palīdzību, lai atjaunotu un uzturētu drošu dzeramā ūdens piegādi, kā arī atbalstīt sanitāro sistēmu atjaunošanu. Šķiet, ka kopā ar starptautiskajiem partneriem Eiropas Savienība varētu palīdzēt Ukrainai nodrošināt infekcijas slimību kontroli un vakcināciju, kā arī monitoringa un epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas izveidi un atbalstu, lai mazinātu infekcijas slimību izplatību.
Humānā medicīniskā palīdzība Ukrainai ir ļoti nozīmīga, jo karš ir radījis milzīgas ciešanas un iznīcinājis veselības aprūpes sistēmu daudzviet valstī. Humānajai palīdzībai Ukrainā ir daudz izaicinājumu – karadarbības dēļ ir sarežģīti nogādāt palīdzību uz tām vietām, kur tā ir visvairāk nepieciešama; humānās palīdzības sniedzēji bieži nonāk bīstamās, dzīvību apdraudošās situācijās; pastāv diezgan augsts korupcijas risks – daļa palīdzības var neaizsniegt tos, kam tā ir visvairāk nepieciešama, jo to var nozagt vai pārdot.
Šai problēmai vēlos pieskarties mazliet vairāk – Ukrainā daļa humānās palīdzības, iespējams, tiek nozagta vai novirzīta neparedzētiem mērķiem. Tas ir īpaši aktuāli karadarbības zonās, kur ir vāja kontrole un pastāv liela korupcijas iespējamība. Sarakstījos ar vairākām atbildīgajām Sarkanā Krusta amatpersonām, kam ir ilggadēja pieredze darbā humāno krīžu apstākļos, un viņi apgalvoja, ka zagšana un korupcija Ukrainā esot ievērojami mazāka nekā savulaik Afganistānā, Sīrijā un citās karadarbības zonās. Būtiska esot starptautisko organizāciju veiktā novērošana. Manu kolēģu ieteikums – sadarboties tikai ar vietējām organizācijām (neuzticēties starpniekiem, mazāk uzticēties valstiskajām struktūrām), kas ļauj labāk kontrolēt palīdzības sadali.
Saistībā ar humānās palīdzības sūtījumiem uz Ukrainu ir arī citas problēmas. Ukraina nereti saņem humāno palīdzību medicīnā ar ļoti vienveidīgiem, iespējams, lietošanas termiņu pārsniegušiem medikamentiem. Mans draugs un kolēģis, bijušais Ukrainas veselības ministrs, šobrīd anestezioloģijas nodaļas vadītājs, stāsta, ka redzējis autokravu ar viena nosaukuma medikamentiem, kam derīguma termiņš beidzas pēc divām nedēļām.
Zināmi attaisnojumi šādai situācijai ir – liela daļa humānās palīdzības tiek saņemta ziedojumu veidā; ne vienmēr ir iespējams pārbaudīt visu ziedoto medikamentu kvalitāti un derīguma termiņu. Organizācijām, kas sniedz humāno palīdzību, parasti ir ierobežoti finanšu resursi, kas neļauj iegādāties modernākos (dārgākos, arī – ar ilgāko derīguma termiņu) medikamentus. Turklāt kara apstākļos ir nepieciešams ātri nogādāt palīdzību un nav laika veikt detalizētu medikamentu pārbaudi.
Šeit būtu svarīgi norādīt, ka humānās palīdzības organizācijas dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka palīdzība nonāk pie tiem, kam tā ir nepieciešama, ka tā ir droša un efektīva. Tomēr, ņemot vērā kara apstākļus, ir grūti pilnībā novērst riskus, kas saistīti ar medikamentu piegādi.
Patiesībā ar medikamentiem viss ir salīdzinoši vienkārši – Ukrainā jebkurus medikamentus, kam ir beidzies derīguma termiņš, vienkārši utilizē. Tiesa, medikamentu utilizācija tērē jau tā knapos Ukrainas medicīnas finanšu resursus. Sarežģītāk ir ar to, ka humānā palīdzība uz karadarbības zonu nereti ir atbrīvošanās no nevajadzīgām mantām, ko tik un tā būtu jāizmet drīz vai pēc kāda laika. Šāda prakse ir nepieņemama un var radīt vairāk ļauna nekā laba. Novecojušas vai bojātas mantas var aizņemt vietu (piemēram, loģistikas kravās), kas būtu nepieciešama kvalitatīvākai palīdzībai. Sūtot nevajadzīgas mantas, nereti tiek parādīta necieņa cilvēkiem, kam it kā tiek sniegta palīdzība.
Vairums nopietno humānās palīdzības organizāciju pirms kravu sūtīšanas veic rūpīgu inventarizāciju, lai pārliecinātos par preču kvalitāti un derīgumu. Palīdzības sniegšana tiek rūpīgi dokumentēta, lai nodrošinātu, ka tā nonāk pie tiem, kam tā nepieciešama. Tomēr arī šajā jomā izšķirošais aspekts ir sadarbība ar vietējām organizācijām, kad palīdzība tiek nogādāta konkrēta Ukrainas reģiona konkrētiem ļaudīm.
Mani konsultanti Starptautiskajā Sarkanajā Krustā ieteica popularizēt trīs aksiomas – ziedot naudu, ziedot jaunas un nelietotas preces un komunicēt – pirms ziedošanas iegūt informāciju par to, kādas preces ir visvairāk nepieciešamas, un izvēlēties organizāciju, kuras darbībai var uzticēties.
Un tomēr – lietderīgi atcerēties, ka allaž karadarbība un marodierisms iet roku rokā. Jebkurā karā atrodas cilvēki, kas cenšas personīgi iegūt labumu no palīdzības, kas paredzēta cietušajiem. Tas var izpausties dažādos veidos, sākot no maziem kukuļiem līdz pat lielām shēmām, kurās tiek nozagtas lielas naudas summas. Valstiskās organizācijas nekad un nekur nav spējīgas efektīvi pārvaldīt lielus humānās palīdzības apjomus, kas vienmēr izraisa to nelietderīgu izmantošanu vai pat zaudēšanu.
Vēl svarīgi atcerēties, ka Krievija visu laiku cenšas destabilizēt situāciju Ukrainā, manipulējot ar humāno palīdzību un izplatot dezinformāciju par tās izmantošanu. Un šeit vēl divas aksiomas – ja sabiedrība zaudē uzticību humānās palīdzības organizācijām un valdībām, tas var apgrūtināt turpmāko palīdzības sniegšanu; ja palīdzība tiek izmantota, lai atbalstītu karadarbību, tas var pagarināt konfliktu un radīt vēl lielākas ciešanas. Mēs esam informēti tikai par humāno palīdzību Ukrainai, bet liels apjoms humānās palīdzības no dažādām pasaules valstīm tiek sūtīts arī Krievijai.
Pētījumu par notiekošo Ukrainas veselības aprūpē ir maz, un tie nereti ir ar politisku virsslāni. Interesantas publikācijas rāda, ka Ukrainā pieaug tiešmaksājumi medicīnas darbiniekiem valsts medicīnas institūcijās. Veselības aprūpes ekonomiku Ukrainā daudz pēta Polijas zinātnieki, iesaistot ukraiņu palīgspēkus. Tomēr mēģinājumi pētīt korupciju medikamentu un aparatūras tirgū (un humānās palīdzības sadalē) ir beigušies ar to, ka ukraiņu atbalsta personas saņēmušas reālus draudus vai pametušas pētījumus. Karadarbības apstākļos mūsdienu marodieriem (korumpantiem) pietiek resursu, lai sevi aizsargātu ar bandītiskām metodēm. Pēc manu informācijas avotu sniegtajiem datiem, šī sadales korupcija vairāk attiecas uz trešo valstu sūtījumiem, kuras Ukrainai sūta operācijas un anestēzijas aparatūru, dažāda veida radioloģisko diagnostikas aparatūru, instrumentus, operāciju materiālus.
Interesanti, ka karalaika medicīna vienmēr veic savas izmaiņas veselības aprūpes ekonomikā, novirzot to uz privātās medicīnas pusi. Medikamentu apgādes jomā izturīgākās izrādījās aptieku ķēdes, kas bija balstītas uz lokālajām, privātmājās strādājošajām aptiekām.
Lieltirgotāji izrādījās daudz efektīgāki kara gados par valsts apgādes sistēmām.
Un vēl viens apstāklis, par ko vērts aizdomāties. Visu veidu amatpersonu ekskursijas uz Ukrainu nemaz nav humānā palīdzība, tā nav arī Latvijas valsts drošība, bet tikai un vienīgi šo amatpersonu vēlme tikt sociālajos tīklos ar bildi un Latvijas finanšu resursu nepamatota tērēšana. Premjeres vizīte Ukrainā ir saprotama, bet visu ministru ekskursijas – ne. Vēl mazāk saprotami ir ministriju un visu pašvaldību delegāciju "pašiņfoto" braucieni.
Ja nu kādam ir nepārvarama vēlme nonākt Ukrainā, to var viegli izdarīt ar savu mašīnu, savu benzīnu, paša apmaksātu viesnīcu un kārtīgu rindu uz robežas.
