TOMS DZENIS; redze ir jāsaudzē:
Toms Dzenis: Jāuzlabo redzes veselības politika
TOMS DZENIS; redze ir jāsaudzē:
Toms Dzenis: Jāuzlabo redzes veselības politikaAvots: https://www.delfi.lv/news/versijas/toms-dzenis-jauzlabo-redzes-veselibas-politika.d?id=55409940
Ikdienas paradumu maiņa un dažādo viedierīču ienākšana gan darbā, gan sadzīvē faktiski ir kļuvusi par izaicinājumu ne tikai mūsu personīgajai redzes veselībai, bet arī veselības aprūpes politikai valstī. Tas kļuvis arī par iemeslu rūpīgāk sekot līdzi tam, kā jūtas mūsu acis, savlaicīgi koriģēt redzi. Tāpat būtu vēlams mainīt valsts pieeju veselības aprūpes organizēšanā, izlietojot sabiedrības līdzekļus efektīvāk un racionālāk.
Mēs visi sagaidām, ka valsts kā gādīgs saimnieks strādā, domā par efektīvu resursu izmantošanu, un tādu racionālu, ekonomiski efektīvu pieeju nodrošina arī pareizi uzbūvēts redzes koriģēšanas un redzes ārstniecības modelis. Kā piemēru varētu minēt Lielbritānijas modeli, kur ir pirmais optometristu līmenis plašākai sabiedrības daļai, kuru nosedz optikas centri, kas atrisina lielāko daļu – kādus 80 procentus – no problemātikas, un tad ir nākamais līmenis, kur attiecīgi ir nepieciešama ārstniecības ekspertīze un ekselence, kas jau ir oftalmologu misija.
Gan profesionāli, gan tehniski daudzos gadījumos Latvija ir diezgan tuvu tam, taču pagātnē esam palikuši saistībā ar birokrātiju, ko regulē valsts pārvalde. Un modernās tehnoloģijas ar ietekmi uz redzes veselību neļauj ar to samierināties, un ar laiku šī problemātika kļūs tikai lielāka.
Ir sākušies tuvredzības laiki
Tuvredzība kļūst par laikmeta problēmu – ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Ir sākusies miopijas epidēmija, ko arī ietekmēja Covid-19 pandēmija, mājsēde, attālinātais darbs un daudzi citi faktori. Mūsdienās ikdienā katram ir kādi trīs ekrāni – viedtālrunim, datoram, televizoram, planšetei vai e-grāmatu lasītājam. Cilvēki redz tuvumā, bet sliktāk redz vai neredz tālumā, un tas vairāk ietekmē arvien jaunākus cilvēkus, arī bērnus.
Lielā mērā tas viss ir saistīts gan ar ļoti biežu un ilgstošu viedierīču lietošanu, gan ar daudz laika pavadīšanu iekštelpās. Tiek lēsts, ka pasaulē ap 2050. gadu tuvredzība būs pieciem miljardiem cilvēku. Patlaban tas straujāk izplatās Āzijā, bet arī Eiropā miopijas ietekmēta ir aptuveni trešdaļa populācijas, un pēdējo divu paaudžu laikā miopijas biežums Eiropā ir trīskāršojies.* Tas ar jaunu atbildību liek palūkoties uz redzes veselības politiku gan individuālā līmenī, gan sabiedrības līmenī un gan privātā, gan valsts sektorā.
Redzes pārbaudes, skrīnings nonāk starp prioritātēm itin visur, īpaši starp skolēniem un bērniem. Bieži skolēniem pasliktinās sekmes nevis psiholoģisku iemeslu dēļ, bet gan redzes grūtību dēļ, par ko nenojauta nedz paši, nedz vecāki. Tāpēc mēs kā optometrijas nozares vadošais uzņēmums mēģinām aktualizēt problemātiku un pievērst sabiedrības uzmanību redzes veselībai.
Iemesli pārskatīt valsts pieeju
Diemžēl veselības profilaksē mums birokrātiskais process bieži prevalē pār jēgu normatīvos un prasībās. Te pat nav runa par likuma burta un gara atbilstību, bet birokrātiski attiecīgā nepieciešamība vai prasība tiek izveidota un piekopta kā ļoti formāla, tā teikt, ķeksīša pēc. Uz papīra viss izskatās ļoti skaisti, bet realitātē tam nav kvalitātes.
Piemēram, redzes pārbaudes autovadītājiem, ieroču lietotājiem, kā arī dažādu nozaru darbavietās... Cik šīs pārbaudes katram paņem laika? Parasti kādas divas līdz piecas minūtes, kur, pamīšus aizsedzot vienu un otru aci, lūkojies ekrāna testā, un speciālists ātri noskaidro, redzi vai neredzi, un viss.
Optometristi optikas centros labi zina, ka kvalitatīva redzes pārbaude atkarībā no tehnoloģiju un instrumentu kopuma var ilgt aptuveni no pusstundas līdz stundai. Bet patlaban praksē valsts prasītās pārbaudes mēdz būt birokrātisks process, tiek ievērota normatīvu prasība, kura jāizpilda, neiedziļinoties tās jēgā un kvalitātē. Taču laikmetā, kad lielai daļai sabiedrības kļūst vairāk redzes veselības izaicinājumu, vairs nepietiek ar ekrāna testu. Laiks pievērsties normatīvu jēgai un to izpildes efektivitātei. Turklāt pilnīgi visiem redze būtu jāpārbauda vismaz reizi gadā.
Iztiekot bez finansējuma meklēšanas
Daudzu birokrātisko nepilnību risināšana neprasa papildu budžetu, tā neprasa lielāka finansējuma meklēšanu. Tieši otrādi – tā būs racionālāka, taupīgāka un efektīvāka līdzekļu izlietošana. Viens šāds risinājums būtu valsts noteikto redzes pārbaužu veicēju loka paplašināšana atbilstoši realitātei un resursiem. Aicinu valsts pārvaldi deleģēt normatīvos noteikto obligāto redzes pārbaužu veikšanu arī optikas centriem un optometristiem.
Sakārtojot normatīvus, būtu lietderīgi paredzēt, lai korekcijas refraktīvās pārbaudes ar valsts apmaksātām kvotām var veikt daudz plašākā iestāžu lokā. Cilvēki jau to dara par saviem līdzekļiem, viņi sapratuši, kur ir izdevīgāk un kur pakalpojums ir ar lielāko praktisko pievienoto vērtību veselībai.
Oftalmologs ir izmaksās dārgāks nekā optometrists, tāpat nav vienkārša noslodze un pieejamība acu ārstiem (it sevišķi reģionos), pie kuriem pieraksts stiepjas trīs mēnešus uz priekšu. Pārskatot redzes pārbaužu veicējus un deleģējot tam arī optikas centru optometristus, samazinās ārstējošo oftalmologu nepietiekamības problēma, tāpat ar to tiek risināta arī pieejamība, jo optikas centru tīkls ir plašāks un tālākiem novadiem bieži mazākā attālumā nekā poliklīniku vai medicīnas centru tīkls ar pieejamu oftamologu. Piemēram, mūsu uzņēmuma iecerēs ir tuvākajā gadā atvērt optikas centrus vēl trijās reģionālajās pilsētās. Arī izveidojot optometrijas kabinetus, mēs investējam modernās tehnoloģijās, kas daudzos gadījumos ir būtiski modernākas par tām, kas tiek izmantotas poliklīnikās.
Jāatceras, ka četras piektdaļas redzes problēmu ir atrisināmas optometrista kompetences līmenī, un pie oftalmologa jau tiktu nosūtīti potenciāli pacienti, kam nepieciešama ārstēšana. Tagad bieži gadās otrādi – acu ārsts konstatē, ka cilvēkam jāiet uz optikas centru īstenot redzes korekciju. Salīdzinoši ir mazāk gadījumu, kad tiešām ir nepieciešama ārstēšana, ja ir, piemēram, glaukoma vai cita medicīniska diagnoze, bet daudzkārt biežāk un vairāk cilvēkam vajag parasto refrakciju, optisko korekciju redzei, kur pakalpojums ir varbūt divreiz lētāks. Patlaban sabiedrība pārmaksā, valsts ar kvotām pārmaksā.
Tāpēc Latvijas valstij noderētu palīdzēt sabiedrībai un ieviest tiesības veikt redzes pārbaudes plašākam speciālistu lokam. Arī uzdot, lai redzes pārbaudes tiek veiktas ar moderniem līdzekļiem, kas kvalitatīvi nodrošina prasības. Šajā ziņā iedzīvotāji var lepoties – Baltijas valstīs redzes korekcijas pakalpojumi un produkti ir ļoti tuvu tam līmenim, kāds ir, piemēram, Lielbritānijā vai Norvēģijā, un mēs esam priekšā lielai daļai no valstīm Rietumeiropā. Šajā nozarē sabiedrība var iegūt modernāko līdzās lielajiem pasaules tirgiem.
Saistībā ar birokrātiju aicinu tiekties no funkciju prevalēšanas uz jēgas prevalēšanu, un gribētos, lai redzes veselības pieejamība būtu daudz lielāka nekā patlaban. Un ir nepieciešams sakārtot normatīvus par ārstniecības iestāžu reģistrāciju, kur arī Konkurences padome ir konstatējusi, ka ir izveidota konkurenci kropļojoša sistēma, jo dažādos laikos reģistrētām ārstniecības iestādēm ir ļoti atšķirīgas prasības.
* Izmantoto datu avoti
The International Agency for the Prevention of Blindness (IAPB) – "More time indoors damaging health in Europe":
https://www.iapb.org/news/more-time-indoors-damaging-health-in-europe/
Update and guidance on management of myopia. European Society of Ophthalmology in cooperation with International Myopia Institute:
https://journals.sagepub.com/doi/full/10.1177/1120672121998960
European Council of Optometry and Optics – "Myopia management: a comprehensive approach":
