Šobrīd pasaules uzmanības lokā ir daudz traģēdiju un vardarbības, un arī pašu mājās simtiem skolu un bērnudārzu saņemtie spridzināšanas draudi rada nedrošības un nestabilitātes sajūtu, tomēr kopumā Latvijas sabiedrība ir rūdīta un "turas braši", ceturtdien "Delfi TV" raidījumā "Spried ar Delfi" vērtēja aizsardzības ministra padomnieks, diplomāts Imants Lieģis un Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Māris Taube.
Runājot par pēdējā laika satraucošajām ziņām par izglītības iestādēs it kā ievietotiem spridzekļiem, Lieģis norādīja, ka centienus destabilizēt sabiedrību esam redzējuši jau iepriekš, bet Latvijas sabiedrība ir diezgan noturīga. Mūs jau kopš deviņdesmitajiem rūdījuši hibrīdkara paņēmieni no kaimiņvalsts puses, esam izturējuši arī pārbaudījumus ar Covid-19, Krievijas iebrukumu Ukrainā un migrantu pieplūdumu uz Baltkrievijas robežas. Salīdzinot ar citu valstu pieredzi, situācija pie mums ir ļoti mierīga, uzskata Lieģis un piebilst: "Galvenais - saprast, kas notiek, un neļauties panikai."
Arī Taubes vērtējumā Latvijas sabiedrība "turas braši": "Mūsu pluss ir izglītības un inteliģences līmenis, cilvēki tomēr analizē lietas, tāpēc mums nav masu deonstrācijas – nav viegli cilvēkus pavedināt uz to."
Vienlaikus psihiskās veselības eksperts atzīst - problēmas rodas tad, ja krīzes ieilgst un cilvēki atrodas ilgstošā stresa situācijā. Viens no lielākajiem "trigeriem" (palaidējmehānismiem) ir ekonomiskie apstākļi, ar ko pagaidām tiekam galā tīri labi, bet jāskatās, lai šiem izaicinājumiem sekotu mērķtiecīgs atbalsts, uzsvēra Taube.
Viņš arī norādīja, ka krīzes apstākļos liela nozīme ir gan medijiem un gan mums pašiem - ko mēs runājam un kādus viedokļu līderus uzklausām: "Šādos apstākļos uzrodas daudz šarlatānu, kas, personisku interešu vadīti, pat nenojaušot, ka strādā Krievijas labā, noved cilvēkus lielākās šaubās."
Runājot par rīcību, ja satraukums tomēr ņem virsroku pār vēsu prātu, Taube norādīja, ka lielāks risks psihiskās veselības sarežģījumiem ir cilvēkiem, kuriem jau iepriekš ir bijušas šādas problēmas, tomēr, ja cilvēks nespēj gulēt vairākas naktis, pazūd ēstgriba vai parādās paškaitējuma domas – tie ir nopietni signāli, ka nepieciešama palīdzība.
