Glaukoma ir slimība, kas neatgriezeniski atņem spēju redzēt. Tā piezogas nemanot, un tikai acu spiediena regulāra pārbaude ļauj laikus atklāt glaukomu, sākt ārstēšanu un apturēt ceļu uz aklumu.
Konsultē IRINA KORŅILOVA, oftalmoloģe “Pulss” un .
Kāpēc jāmēra acu spiediens
Vienkāršākais veids, lai laikus novērstu glaukomas attīstību un sāktu to ārstēt, pirms neatgriezeniski zudušas acs nervu šķiedras, ir acu spiediena pārbaude.
Acs ir jutīga sistēma, un, ja acs spiediens paaugstinās virs 20 milimetriem dzīvsudraba staba, rodas spiediens uz iekšējām acs struktūrām. Cieš tīklene, uz kuras izvietojas gaismas jutīgie receptori un veidojas attēls, kas pa redzes nervu šķiedrām tiek aizvadīts uz smadzenēm.
Ja šīs nervu šķiedras spiediena dēļ tiek bojātas, redze zūd neatgriezeniski.
Sākumā cilvēks to var nepamanīt, taču, atsevišķi izmeklējot katras acs redzes lauku, bojājumi ir redzami.
Palielināts acu spiediens arī pasliktina vielmaiņu acī, ietekmē acs lēcas saites, tiek traucēta redze, skatoties dažādos attālumos, un arī acs zīlīte kļūst mazāk kustīga.
Lai novērtētu acs spiedienu, acu ārsti un optometristi bieži izmanto gaisa pūtienu tonometriju. Acu ārsti lieto arī ICare metodi, kur ar vienreizlietojamu zondi veic sīkus, pacientam nemanāmus piesitienus pie acs ārējās virsmas. Zelta standarts acs spiediena mērīšanai ir Goldmana aplanācijas tonometrija. Tā ir kontaktmetode, un tajā, lai nejustu tonometra pieskārienus, izmanto atsāpinošus pilienus.
Ja acs spiediens ir paaugstināts, acu ārsts mēra arī radzenes biezumu un izmeklē redzes lauku, lai novērtētu pārmaiņas, ko varētu būt radījis paaugstinātais acs spiediens. Radzenes biezumu svarīgi novērtēt arī tāpēc, ka biezāka radzene var ietekmēt acs spiediena mērījuma rezultātus. Atkarībā no radzenes biezuma cilvēkam normāli var būt arī salīdzinoši lielāki “cipari”. Piemēram, ir atšķirība, vai radzenes biezums ir 400 vai 600 nanometru.
Ņemot vērā radzenes biezuma rezultātus, veic acu spiediena pārrēķinu.
Taču radzenes biezumu nevar izmērīt optikas veikalā, ir jāiet pie acu ārsta.
Acs spiediens var būt mazliet paaugstināts, ja cilvēks mērījuma laikā ļoti saspringst. Tāpēc acu spiedienu pārmēra vairākas reizes.
Vēl jāņem vērā, ka diennakts laikā acs spiediens svārstās arī atkarībā no acu piepūles. Fizioloģiski tas ir visaugstākais četros no rīta. Tāpat spiedienu ietekmē acu nogurums. Piemēram, pacients pie acu ārsta atnāk priekšpusdienā, un acu spiediens tad ir zemāks nekā sešos vakarā pēc darba, kad acīm bijusi slodze.
Mūsdienās var veikt arī dinamisko tonogrāfiju. Pacientam dod uz mājām portatīvo acu spiediena mērītāju, un viņš mēra spiedienu trīs vai četras reizes dienā visu nedēļu. Mērījumu rezultāti saglabājas aparātā, cilvēks tos neredz. Pēc mērījumu perioda beigām pacients nāk ar aparātu pie ārsta, kur izdrukā datus, un tad var skatīties, vai un cik lielas ir svārstības. Tas ļauj piemērot efektīvāku ārstēšanu.
Paaugstināts spiediens – tā vēl nav diagnoze
Klasiski acu spiediena norma ir aptuveni 10–22 mm dzīvsudraba staba, taču ārsti īpašu uzmanību pievērš jau tad, ja spiediena rādītājs ir 21. Tad vajadzētu pārmērīt spiedienu gan no rīta, gan uz nakti.
Jāvērtē arī individuālas nianses.
Piemēram, ja visu mūžu spiediens bijis 10 mm dzīvsudraba staba, bet 60 gadu vecumā pēkšņi konstatē, ka spiediens ir ap 18, pēc gada jau 20 un joprojām paaugstinās, tad jākļūst uzmanīgam, jo tā īsti nav norma. Savukārt, ja cilvēks visu mūžu nodzīvojis bez izmaiņām redzes laukā ar spiedienu 22 mm dzīvsudraba staba un mūža otrā pusē mērījums uzrāda 23 mmHg lielu spiedienu bez ietekmes uz redzes lauku, tā nav satraucoša ziņa, bet iemesls turpmāk reizi pusgadā sekot līdzi spiediena pārmaiņām.
Paaugstināts acu spiediens uzreiz nenozīmē glaukomu, tas ir viens no simptomiem, kāds ir glaukomas gadījumā, tāpēc jāpārbauda arī redzes lauks, jāapskata acs dibens un asinsvadi.
Ja ir glaukoma, acī notiek subjektīvas un objektīvas pārmaiņas. Ja pamanāma redzes nerva un tīklenes nervu šūnu slāņa atrofija, tas ir vēl viens no simptomiem, kam jāpievērš uzmanība. Šādas izmaiņas nervu slānī var rasties pēc insulta, išēmiskas neiropātijas. Tad precīzākai diagnozei var būt nepieciešama tīklenes un redzes datortomogrāfija.
Dažkārt acs spiediens mēdz būt arī pārāk zems. Tad jādodas pie acu ārsta (ja pārbaude veikta pie optometrista), lai noskaidrotu, vai neveidojas kāda cita slimība.
Kad satraukumam ir iemesls
Ja cilvēkam nav bijis galvas traumu, viņš nav slimojis un nav arī ģenētiskas noslieces uz paaugstinātu acs spiedienu, tas līdz mūža beigām var saglabāties normāls. Taču jāpievērš uzmanība pārmaiņām un jāapzinās riski. Ja redze sāk pasliktināties, redzes laukā parādās melni plankumi, ja ar vienu aci redz sliktāk nekā ar otru, ja spiediens ir zemāks vai augstāks par normu, bez kavēšanās jāiet pie acu ārsta un jānoskaidro, kas īsti notiek ar redzi. Tā var būt arī konkrētā cilvēka redzes īpatnība, kas nav saistīta ar slimību. Tad ārsts visu izskaidros, un pēc gada obligātajā veselības pārbaudē cilvēks varēs teikt, ka viņam tādus acu spiediena pārbaudes rezultātus nosaka, piemēram, sabiezināta radzene.
Ja paaugstinātā acs spiediena iemesls ir glaukoma, tad nepieciešama ārstēšana.
Glaukomas attīstība notiek tikai vienā virzienā, taču to var piebremzēt vai pat apturēt. Ja glaukomu neārstē, redzi var zaudēt neatgriezeniski. Glaukoma ir otrs biežākais akluma iemesls.
Diemžēl pirmos glaukomas simptomus var nepamanīt ilgus gadus pēc tam, kad slimība jau sākusi graut redzi. Pēc 10–15 gadiem redzes nerva pielāgošanās spēja tiek pārsniegta, un nervs lēni atrofējas, taču šis process uzreiz neietekmē redzes asumu.
Redzes laukā parādās vizuāli defekti, bet arī tos cilvēks var nepamanīt, jo acis mums ir divas un smadzenes, nolasot saņemto informāciju, izveido vienotu attēlu.
Pilieni ir jālieto!
Mēs daudz ko par glaukomu un acīm zinām, bet līdz galam daudz ko vēl precīzi nezinām. Pie ārstiem nāk cilvēki ar līdzīgu izejas pozīciju. Vienam ārstēšana labi palīdz apturēt glaukomu, citam ne tik labi. Varbūt tās ir iedzimtas anatomiskas īpatnības, varbūt dažādi citi faktori, kas savstarpēji mijiedarbojas un rada unikālas kombinācijas.
Acu ārsti izmanto visas iespējas, lai apturētu vai bremzētu glaukomas attīstību, taču rezultātu garantēt nevar. Tomēr medicīna turpina attīstīties, un tiek meklēti arvien jauni risinājumi.
Ja glaukoma ir radusies, tās attīstību var palēnināt ar acīs pilināmiem un acs drenāžas kanālus tīra ar lāzerķirurģiju. Taču jau iznīkušās redzes nerva šķiedras nevar atjaunot. Tāpēc, ja ir izrakstīti acu pilieni, tie regulāri jāpilina visu mūžu un regulāri jāapmeklē acu ārsts.
Nereti cilvēki nevar un negrib iedomāties, kādas sekas var radīt nelietošana. Daudziem šķiet, ka mūsdienās redzes problēmas var atrisināt, par naudu veicot operāciju. Diemžēl tas nav stāsts par glaukomu.
Reizēm šādos gadījumos ārsti iesaka pavērot cilvēkus ar būtisku redzes zudumu slimnīcās pie acu slimību nodaļām vai Strazdumuižā, kur mīt redzes invalīdi. Vai tiešām acu pilienu lietošana, salīdzinot ar redzes invaliditāti, ir tik neērta? Aklums – tā ir pirmā invaliditātes grupa. Cilvēks vairs nevar strādāt pierastos darbus, nevar sevi apkopt. Neērtības, ko sagādā regulāra lietošana, nav salīdzināmas ar tām, kādas var rasties pēc pieciem vai desmit gadiem, ja glaukomu ignorē.
Vislabākā glaukomas profilakse – regulāras pārbaudes un laba veselība
Glaukomu veicina asinsrites problēmas galvā, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, liekais svars, vecums.
Acis var ietekmēt ne tikai blakusslimības, arī dažādas . Arī narkotika kokaīns veicina glaukomu.
Lai atklātu slimību sākuma stadijā, svarīgi iet uz obligātajām veselības pārbaudēm un neignorēt ieteikumus papildus izmeklēties pie acu ārsta.
Nav vēlams ilgstoši sēdēt tumšā istabā pie datora. Ieteicams fiziski kustēties, baudīt dzīvi. Problēmām nevajag gatavoties, bet pārbaudīties vajag – ja glaukomu atklāj agrīni, to var labi ārstēt.
Kas ir acu spiediens
Acs ir sarežģīts orgāns. Barības vielas un skābekli acs priekšējā daļā zem radzenes, virs un zem acu zīlītes un varavīksnenes piegādā un vielmaiņas galaproduktus aizskalo nevis asinis, bet acs iekšējais šķidrums. Acs šķidrumu izdala īpašs dziedzeris ciliārķermenis jeb starene, kas atrodas tuvu lēcas akomodācijas muskuļa acs mugurējai kamerai (spraugā pirms lēcas). Tad šis šķidrums plūst caur acs zīlīti uz acs priekšējo kameru (telpā starp caurspīdīgo radzeni, acs varavīksneni un acs zīlīti), kur atrodas drenāžas sistēma. Caur to acs iekšējais šķidrums ieplūst asinsrites sistēmā. Ja drenāžas sistēma kaut kādu iemeslu dēļ nevar aizvadīt pietiekami daudz acs iekšējā šķidruma, tas uzkrājas un sāk spiest uz citām acs struktūrām. Acs spiedienam jābūt līdzsvarā, un tas ir atkarīgs gan no tā, cik aktīvi acs iekšējais šķidrums tiek radīts, gan no tā, vai tas atbilstošā daudzumā tiek izvadīts.
KĀ PAREIZI PILINĀT ACU PILIENUS
• Pareizi ir jārīkojas šādi: nomazgā rokas, acs apakšējo plakstiņu pavelk uz leju un, nedaudz atgāžot galvu un skatoties uz augšu, iepilina acī. Pietiek ar vienu pilienu! Tad aizver plakstu un viegli piespiež ar pirkstu acs iekšējo kaktiņu, lai neiztek ārā. Minūti nogaida un viegli nosusina atlikumu ārpus apakšējā plakstiņa, kas nav uzsūcies. Drīkst pilināt arī guļus.
• Dažas labāk lietot uz nakti, citas pa dienu. Pilināšanas shēmas atkarībā no un pacienta stāvokļa ir dažādas, ārsts tās piemēro individuāli. Visbiežāk lieto 2–4 reizes dienā.
• Būtiski ir pilināt regulāri vienā un tajā pašā laikā pēc ārsta ieteiktā grafika un neizlaist lietošanas reizes. Dažkārt var būt nepieciešams lietot vairākus .
Paaugstināts acu spiediens uzreiz nenozīmē glaukomu, tas ir viens no simptomiem, kāds ir glaukomas gadījumā, tāpēc jāpārbauda arī redzes lauks, jāapskata acs dibens un asinsvadi.
Ja glaukoma ir radusies, tās attīstību var palēnināt ar acīs pilināmiem . Taču jau iznīkušās redzes nerva šķiedras nevar atjaunot.
Mūsdienās var veikt dinamisko tonogrāfiju. Pacientam dod uz mājām portatīvo acu spiediena mērītāju, un viņš mēra spiedienu trīs vai četras reizes dienā visu nedēļu. Mērījumu rezultāti saglabājas aparātā.
