ĪSUMĀ:
- Turpmāk arī zobārsti un vecmātes varēs izrakstīt darbnespējas lapu.
- Zobārsts varēs izsniegt slimības lapu par pirmajām trīs dienām saistībā ar manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu.
- Par nākamajām dienām slimības lapu nepieciešamības gadījumā izrakstīs ģimenes ārsts.
- Vecmātes varēs izsniegt B darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu.
- Vecmātes neizsniegs A jeb darba devēja apmaksāto slimības lapu, ja grūtniece būs saslimusi.
- Izmaiņas atbalsta arī ģimenes ārsti, kuri biežāk tieši zobārstu pacientiem noteica darba nespēju.
- Tikmēr vecmātes vēlas panākt tiesības izrakstīt arī nelielu daļu recepšu medikamentu, kas saistīti ar grūtniecību.
- Bet Covid-19 dēļ slimības lapu varēs izsniegt ne ilgāk kā par pirmajām 6 dienām.
- Ja darbanespēja turpināsies, pacientam būs jādodas vizītē pie ārsta.
Veselības ministrija paziņojumā medijiem informēja, ka turpmāk ārstniecības iestādē strādājošs zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim dienām saistībā ar manipulācijām zobārstniecībā vai mutes dobuma saslimšanu.
Zobārstu asociācijā stāstīja, ka zobārsti kādreiz to drīkstēja darīt, taču vēlāk izmaiņas Ārstniecības likumā viņiem to liedza.
Darbnespējas lapa no zobārsta uz trīs dienām – "tas pilnīgi pietiekoši zobārstiem. Agrāk zobārsti, kā ārsti izsniedza uz ilgāku laiku. [..]. Tie vairāk ir tie gadījumi, kas saistās ar zobu ekstrakcijām, ar iekaisumiem, abscesiņi mazi. Pēc šīm četrām dienām zobārsts saistās ar ģimenes ārstu un ģimenes ārsts var turpināt, ja tas ir nepieciešams," skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā Andis Paeglītis.
Līdz šim cilvēkiem bija jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas radīja papildu slogu gan ārstiem, gan pacientam, kā arī netika skaidri regulēts, cik ilgas slimības lapas šādos gadījumos ir, piemēram, zoba izraušanas komplikāciju gadījumā.
Vecmātes savukārt varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu.
Lai gan jau 18 gadus vecmātēm ir tiesības vadīt grūtniecību, tikai tagad viņas drīkstēs atvērt darba nespējas lapu. Un vecmātes par šīm tiesībām ir cīnījušās.
"Vecmātēm tas bija ļoti svarīgi. Tas tāds koks ar diviem galiem. Valsts deleģēja uzdevumu veikt, vadīt fizioloģiski noritošu grūtniecību. Tajā pašā laikā vecmāte nevarēja pilnvērtīgi veikt šo darbu," norādīja Rīgas dzemdību nama galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.
Valdībā apstiprinātie grozījumi ministru kabineta noteikumos vecmātēm ļaus atvērt B darba nespējas lapu – pirms un pēc dzemdībām. Vecmātes neizsniegs A jeb darba devēja apmaksāto slimības lapu, ja grūtniece būs saslimusi.
Visas šīs izmaiņas atbalsta arī ģimenes ārsti, kuri biežāk tieši zobārstu pacientiem noteica darba nespēju.
"Es domāju, ka visvairāk tas ir par labu pacientiem, jo viņiem nebūs nepamatoti jāskraida pie ģimenes ārsta, bet kaut kādā ļoti nelielā daļā tas atvieglos arī ģimenes ārsta darbu," sprieda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure.
Ģimenes ārsti uzsver – lai gan visu specialitāšu ārstiem ir tiesības atvērt darba nespējas lapu, kolēģi mēdz arī izvairīties no šī uzdevuma un to atstāt ģimenes ārsta ziņā, šādā veidā lieki apgrūtinot gan kolēģus ģimenes medicīnā, gan jo īpaši pacientus. Asociācijā gan uzteic, ka situācija uzlabojas.
"Joprojām ir šīs situācijas, kad ir pacienti ar lauztām kājām, rokām, kad ir nepieciešama tālāk traumatologa novērošana, bet darba nespējas lapu lūdz atvērt mums. Bet ir arī aizvien lielāks tas kolēģu īpatsvars, kas šīs darbnespējas lapas atver paši," atzina Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure.
Tikmēr vecmātēm priekšā vēl viena cīņa. Viņas vēlas panākt tiesības izrakstīt arī nelielu daļu recepšu medikamentu, kas saistīti ar grūtniecību. Piemēram, dzelzs preparātus. Šādu tiesību viņām nav.
Vēl valdības apstiprinātās izmaiņas paredz 90 dienu darbnespējas lapas kontroli ar klātienes novērtējumu, izņemot gadījumus, ja persona atrodas stacionārā. Tas tiek plānots kā papildus kontroles mehānisms pie ilgstošām slimības lapām.
Ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārstam klātienē būs jānovērtē personas veselības stāvoklis. Nepieciešamības gadījumā ārsts noslēgs esošo lapu B un izsniegs jaunu — iepriekšējās B darbnespējas lapas turpinājumu.
Saistībā ar Covid-19 saslimšanu slimības lapu varēs izsniegt ne ilgāk kā par pirmajām sešām dienām, bet, darbnespējai turpinoties, pacientam būs jādodas vizītē pie ārsta (ne vēlāk kā līdz 7. dienai no slimības lapas sākuma). Izmaiņas saistītas ar to, ka Covid-19 vairs nav bīstamo infekcijas slimību sarakstā, taču saslimšanas izplatības ierobežošanai nepieciešams ievērot noteiktus piesardzības pasākumus.
Turpmāk ārvalstīs izsniegta slimības lapa, izmantojot vienoto veidlapu, uzreiz būs iesniedzama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. Tādējādi vairs nevajadzēs to pieprasīt ārstam Latvijā, kas radīja papildu slogu gan mediķiem, gan pacientiem, risinot jautājumus par vajadzīgo dokumentu noformēšanu pabalsta saņemšanai.
