Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra virsārste, pneimonoloģe Dr. Zaiga Kravale iepazīstina ar pasākuma norisi: “Ikvienas slimības gadījumā ir svarīga tās ātra un precīza diagnostika. Skābekļa festivāls ir iespēja vienlaikus veikt gan dažādus testus, gan arī ātrā pārskata vizītē aprunāties ar kardiologu un pneimonologu. Jāatceras, ka elpas trūkums nav uzskatāms par normu nevienā vecumā, tāpēc mēs īpaši pievērsīsim uzmanību pasākuma apmeklētājiem ar neskaidras izcelsmes elpas trūkumu, samazinātu skābekļa saturāciju asinīs, kā arī cilvēkiem, kuriem jau ir zināmas diagnozes, kas varētu izskaidrot elpas trūkumu, tomēr uzsāktā ārstēšana nepalīdz. Mūsu mērķis Skābekļa festivāla laikā ir identificēt pacientus, kuriem ir nepieciešami papildu izmeklējumi un padziļināta konsultācija, piemēram, pie pneimonologa. Ja šādi pacienti būs, sniegsim viņiem informāciju par konsultāciju un izmeklējumu iespējām Stradiņa slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā vai dienas stacionārā.”
Pulmonālās hipertensijas sākotnējās pazīmes ir nespecifiskas un līdzinās citām sirds un plaušu slimībām. Tas ir elpas trūkums un aizdusa slodzes laikā, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, bet, slimībai progresējot pievienojas daudz manāmāki simptomi – ģīboņi, zilgana lūpu un nagu krāsa un samazinās slodzes tolerance. Diagnosticēta novēloti, slimība rada neatgriezeniskas izmaiņas plaušu artērijās un sirdī ar izteikti augstu mirstību.
Stradiņa slimnīcas Reto slimību kabineta vadītājs, kardiologs, Dr. med. Andris Skride izklāsta aktuālo situāciju pulmonālās hipertensijas diagnostiskā un ārstēšanā Latvijā: “Plaušu hipertensijas diagnostika un ārstēšana ir izaicinājumu pilna – to var nodrošināt tikai multidisciplināras komandas ietvaros. Slimībai ir daudz apakštipu un katram ir citāds ārstēšanas veids. Trombemboliskas plaušu hipertensijas gadījumā esam ieviesuši jaunu ārstēšanas metodi – balona pulmonālo angioplastiju, citām slimības formām pieejama medikamentoza terapija. Tomēr, neskatoties uz pieejamo ārstēšanu, slimība nereti progresē un nepieciešams izstrādāt arvien jaunas ārstēšanas metodes. Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu pētniecības centru jaunu medikamentu izstrādē tieši plaušu hipertensijas jomā. Diemžēl ļoti nozīmīga ārstēšanas metode – plaušu transplantācija – mūsu valstī šobrīd nav pieejama, tāpēc jāturpina darbs, lai tas mainītos.”
Ieva Arāja, kurai pulmonālo arteriālo hipertensiju diagnosticēja 2018.gadā, atzīst: “Slimība ir ļoti izaicinoša un tā prasa lielu ikdienas menedžmentu arī no tuvinieku puses, bet, pateicoties savlaicīgai diagnozes atklāšanai un mūsdienīgu medikamentu terapijai, esmu spējīga gan strādāt, gan nodarboties ar savu mīļāko hobiju – ceļošanu. Pateicoties biedrības un ārstu darbam šobrīd man ir iespēja saņemt valsts apmaksātu terapiju, taču es, kā jebkurš pacients, ceru, ka tiks izstrādātas zāles, kas šo slimību izārstēs pavisam, tādēļ es labprāt piedalos zāļu klīniskajos pētījumos, kuros tiek izmēģināti jauni medikamenti slimības ārstēšanai.”
Pēc statistikas datiem pasaulē pulmonālā hipertensija ir diagnosticēta vairāk nekā 25 miljoniem cilvēku. Balstoties uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Latvijā 2023.gada nogalē bija reģistrēti 232 pacienti ar dažādu reto tipu plaušu hipertensiju, t.sk. ar pulmonālo arteriālo hipertensiju 118 pacienti, hronisko trombembolisko plaušu hipertensiju 44, idiopātisko pulmonālo arteriālo hipertensiju 37, ar pulmonālo hipertensiju saistībā ar iedzimtu sirdskaiti – 19 pacienti.
Skābekļa festivāla sadarbības partneri: Eiropas PH pacientu organizāciju asociācija PHA Europe, biofarmācijas uzņēmums “Gossamer Bio”, “Boehringer Ingelheim Latvijas filiāle”, SIA “Hipnos”, SIA “Mēness aptieka”, SIA “Skrīveru Pārtikas Kombināts”.
Skābekļa festivāla programma pieejama šeit, savukārt datu lapa par plaušu hipertensiju te.
